Dzimis Pēterburgas luterāņu Jēzus draudzes mācītāja Jāņa Sandera ģimenē. Mācījās Pēterburgas 10. ģimnāzijā, 1904. gadā beidza Pēterburgas 7. ģimnāziju. No 1904. gada studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool; 1908. gadā beidza ar sudraba medaļu). Studēja filozofiju Leipcigā un Minhenē, 1910. gadā ieguva filozofijas doktora grādu Minhenes Universitātē (Ludwig-Maximilians-Universität München; disertācija: Der Idealismus des Parmenides).

Mācījās mūziku pie ērģelnieka Dāvja Mīlīša, komponistiem Jāzepa Vītola un Emīla Melngaiļa.

V. Sanders bija mūzikas kritiķis latviešu presē (no 1902. gada), 02.1911. viņu ordinēja par palīgmācītāju, no 11.1911. mācītājs Liepājas Svētās Annas baznīcas draudzē (līdz 1941. gadam, ar pārtraukumu 1915.–1919. gadā). Bija arī skolotājs Gesavas sieviešu ģimnāzijā Liepājā (1912–1915). Pirms Vācijas armijas ienākšanas 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Bēgļu mācītājs un kara apgabala palīgmācītājs Petrogradā (1915–1919). Strādāja arī par skolotāju uz Petrogradu evakuētajās Liepājas vīriešu un sieviešu ģimnāzijās un Viļa Olava privātā tirdzniecības skolā Rīgā.

09.1919. V. Sanders atgriezās Latvijā, Liepājā atkal uzņēmās Svētās Annas baznīcas draudzes mācītāja pienākumus (amatā līdz 1941. gadam). Latvijas armijas Zemgales divīzijas mācītājs Liepājā Latvijas Neatkarības kara laikā (02.–07.1920.), vēlāk – Liepājas garnizona mācītājs. Grobiņas iecirkņa prāvests (1936–1941).

1. Saeimas deputāts (1923.–1925. gadā; amatā stājās mandātu nolikušā mācītāja Teodora Grīnberga vietā) no Kristīgo nacionālo savienības. 3. un 4. Saeimas deputāts attiecīgi no Kristīgo apvienības un Kristīgo nacionālo savienības saraksta (1928–1931; 1931–1934).

20. gados V. Sanders bija organizācijas “Latvijas patriotu līga” priekšsēdētājs. Augstākās izglītības veicināšanas biedrības Komerczinātņu institūta direktors Rīgā (04.1929.–1940.). Mācītājs 15. Liepājas aizsargu pulkā (no 1932. gada), Dzelzceļu aizsargu pulka 2. bataljona mācītājs (1933.–03.1940.). Bija arī pedagogs mācību iestādēs. Ētikas skolotājs Valsts tehnikumā Liepājā (1920.–1922. gadā; pēc dažu gadu pārtraukuma atkārtoti, līdz 1937. gadam). Ētikas un filozofijas skolotājs Liepājas valsts 1. vidusskolā (1921–1940), 30. gados – Liepājas valsts vakara amatniecības skolā, Liepājas valsts lietišķās mākslas vidusskolā (1937–1940).

Rakstīja par reliģiski filozofiskiem jautājumiem, komponēja garīgās u. c. dziesmas, klavieru skaņdarbus (pirmā nošu publikācija: “Ceļinieka nakts dziesma”, 1904), vairāku grāmatu autors.

Laikrakstu “Liepājas Avīze” (1921–1924) un “Tautas Druva” izdevniecības pārstāvis Liepājā (1925). Bija mūzikas recenzents laikrakstā “Kurzemes Vārds” un “Jaunākās Ziņas”.

Pēc valsts okupācijas V. Sanderu Liepājā apcietināja, tāpēc viņš pieteicās izceļošanai uz Vāciju (pamats – māte vācu tautības; izceļoja 02.1941.). Vācu okupācijas laikā 1941. gada vasarā atgriezās Latvijā. Bija Latvijas apgabala zemes pašpārvaldes iekšlietu un personālo jautājumu ģenerāldirektora palīgs (no 08.1941.), vēlāk atbildīgā amatā Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijā.

1944. gadā V. Sanders devās bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1945. gada latviešu bēgļu mācītājs Bambergā, Vircburgā, Frankfurtē pie Mainas un citur, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis, Bavārijas apgabala latviešu prāvests. Turpināja aktīvu sabiedrisko un kultūras darbību latviešu trimdā Rietumos. 1973. gada vasarā ar Padomju Savienības varas iestāžu atļauju viesojās Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un Latvijā (Rīgā, Siguldā), sprediķoja Svētā Jāņa draudzē Rīgā. 1978. gadā izceļoja pie ģimenes uz Kanādu, dzīvoja meitas Ligitas Zoldneres ģimenē Otavā.

V. Sanders bija viens no starpkaru perioda politiski un sabiedriski aktīvākajiem luteriskās baznīcas mācītājiem, pārstāvot tradicionālās nacionāli konservatīvās un labējās politiskās idejas un to aizstāvībai darbojoties trijās Saeimās ka deputāts. V. Sanders bija arī ievērojams kultūras darbinieks, jau kopš gadsimta sākuma aktīvi piedaloties latviešu mūzikas dzīvē, t. sk. kā komponists, aranžētājs un mūzikas kritiķis. Pateicoties aktīvajai politiskajai un sabiedriskajai nostājai, plaši atpazīstams, turklāt gan atbalstītāju, gan politisko pretinieku aprindās.

V. Sanders apbalvots ar Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu par nopelniem šīs organizācijas labā.