Sudas purva nosaukums lībiešu valodā nozīmē 'Vilku purvs'. Savukārt, Zviedru ezers nosaukts, atceroties notikumus Poļu–zviedru karā (1600–1629), kad Zviedrijas karaspēks rudens kailsalā atkāpās no purva un, šķērsojot ezeru, ledū ielūza 26 zviedru pajūgi.

Pēc fizioģeogrāfiskās rajonēšanas Sudas–Zviedru purvs atrodas Madlienas jeb Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļdaļā un ziemeļaustrumos robežojās ar Mežoles pauguraini. Sudas–Zviedru purvs iekļauj Sudas purva rezervātu (īpaši aizsargājamu dabas teritoriju), Ratnieku ezeru un purva lieguma teritoriju, Sudas purva Mežaku liegumu un Sudas purva Mores liegumu.

Sudas–Zviedru purvs ir veidojies, pārpurvojoties nevienmērīgas akumulācijas ieplakai Madlienas nolaidenumā, kas izveidojusies ledāja un tā kušanas ūdeņu darbības rezultātā. Mūsdienās purvs aizņem 2575 ha lielu teritoriju, kurā satopami visi trīs purvu tipi – augstā tipa purvs 2339 ha, pārejas tipa purvs 188 ha un zemā tipa purvs 48 ha platībā. Tas ir lielākais augstā purva masīvs Gaujas Nacionālajā parkā. Sudas–Zviedru purva klimatu ietekmē tā atrašanās pārejas zonā starp piejūras un mēreni kontinentālo klimatu. Sudas–Zviedru purvu saposmo upju, strautu un meliorācijas grāvju tīkls. Purva teritorijā ir daudz akaču un dažāda lieluma 33 distrofi ezeri, no kuriem lielākie ir Ratnieku, Zviedru, Inderdēļu un Sāls ezeri.

Sudas–Zviedru purvam raksturīgs augstā purva mikroreljefs ar ciņiem un lāmām, purvam ir izveidojušies trīs kupoli. Kūdras slāņa vidējais biezums ir četri metri, dziļākajās vietās tas sasniedz gandrīz 12 metrus.

Sudas–Zviedru purvam ir raksturīgs tipisks augstā purva mikroreljefs ar lāmu–ciņu kompleksiem un vairākiem kupoliem, kuru relatīvais augstums ir apmēram 5 m. Šim purvam raksturīgo augstā tipa purva ainavu galvenokārt veido klajumi ar retiem krūmiem un kokiem starp kuriem paceļas nelieli mežu puduri, kas veidojušies uz minerālzemju, galvenokārt morēnas salām, t. sk. – Purgaiļu, Ģipsalavas un Čaules sala.

Sudas–Zviedru purvs ir tipisks augstā tipa jeb sūnu purvs ar izteiktu ciņu–lāmu kompleksu un sūnu purvam kopumā raksturīgu hidroloģisko režīmu. To nosaka arī tas, ka purvs atrodas uz ūdensšķirtnes starp Gaujas un Lielās Juglas baseinu (Daugavas lielbaseinu) un tā hidroloģisko tīklu veido vairākas nelielas upes. Pa Sudas–Zviedru purva dienvidu daļu tek Suda un tās pieteka Zviedrupīte. No purva ziemeļu daļas iztek Vildoga, no austrumu – Līgatnes pietekas, bet no rietumu malas – Vējupīte. Purvā ir vairāki apakšzemes strauti, kas vietām iznāk virspusē un ko tautā dēvē par ūdens rijējiem, kā arī purva ezeri un lāmas. Pēc hidrogrāfiskā iedalījuma lielākā daļa purva virszemes ūdeņu ietilpst Gaujas sateces baseinā. Daugavas baseina apgabalā iekļaujas Sudas upe, Zviedrupīte, Immeru, Sāls, Velna, Zviedru ezers un vairākas mazākas ūdenstilpes purva teritorijas dienvidrietumos. Purva dienvidu daļā izplūst sēravoti un citi avoti, kuru tecējums neapsīkst pat -30⁰ salā.

Purvā nozīmīgākās ūdensteces ir Sudas upīte, Zviedrupīte un Ratnieku upe, kas ir Līgatnes pieteka. Ratnieku upe iztek no Ratnieku ezera dienvidaustrumu daļas, plūst aptuveni 350 m ziemeļaustrumu virzienā un ietek Līgatnes upē. Ratnieku upes izteka no ezera ir bez krituma, bet, tuvojoties Līgatnei, kritums sasniedz 12 m. Sudas upe iztek no Zviedrupītes vai no neliela purva ezera Sudas–Zviedru purvā. Zviedrupīte ir otra lielākā Sudas pieteka, iztek no Zviedru ezera dienvidaustrumu puses. Zviedrupīti reizēm uzskata par Sudas upes sākumu. Tās labā krasta pieteka Sērupīte veidojas, satekot “Staiņu” sēravotiem. Sērupītes ieleja ir vāji izteikta, meandrējoša. Ieleju ietekmējusi avotu apkaimes meliorācija, kuras gaitā meliorācijas grāvis novadīts Sērupītes augštecē, kas palielina upes gada noteci. Savukārt, garais vaļņveida uzbērums Sērupītes labajā krastā liecina par to, ka Sērupīte meliorācijas darbos ir daļēji bagarēta.

Sudas–Zviedru purva ezeri pārsvarā ir nelieli, apmēram 0,8–3 m dziļi. Ezeri kopā ar ūdens sateces baseinu veido vienotu ekoloģisko sistēmu. Purva lielākais ezers ar dambi sadalīts divās daļās – Ratnieku (dienvidaustrumu) ezers un Muižnieku (ziemeļrietumu) ezers ar kopējo spoguļa laukuma platību 44,1 ha, tilpumu 0,411 miljoni m³, vidējo dziļumu 0,9 m (maksimālais dziļums – 2,8 m), krasta līnijas garumu 4,25 km. No ezera iztek Ratnieku upe un plūst uz Līgatnes upi. Ezers aizaug ar grīšļiem, niedrēm, kosām un lēpēm. Tā kopējais aizaugums aizņem apmēram 50 % no ezera virsmas.

Zviedru ezers ir caurteces ezers ar maksimālo dziļumu – 2,5 m, bet vidējo – 0,9 m. Ezera spoguļa laukuma platība – 27,3 ha, tilpums – 0,246 miljoni m³ un tas savienots grāvī ar Immeru ezeru, kur iztek Sudas upe. Ezera kopējo aizaugumu apmēram 10 % no ūdens spoguļa virsmas laukuma veido grīšļi, cūkauši, sfagni un lēpes. Ezerā sastopamas zivis – asaris, līdaka, ielido arī zosis, retāk pīles.

Trešais lielākais ezers ir Inderdēļu, Immeru jeb Sudas purva ezers ar spoguļa laukumu 13,7 ha, tilpumu 0,317 miljoni m³, vidējo dziļumu 2,3 m (maksimālais dziļums – 4,2 m), krasta līnijas garumu 1,5 km. Tas ir caurteces ezers, ar grāvi savienots ar Zviedru ezeru. Vidējais dziļums ir 0,9 m, bet maksimālais sasniedz 2,5 m. Kopējais ezera aizaugums ir apmēram 30 %, ko veido grīšļi, niedres, kosas u. c. Sudas–Zviedru purvā ir daudz mazu ezeru, t. sk.: Salas jeb Sāls ezers – spoguļa laukuma platība 9,2 ha, no kura iztek strauts; Velna ezers – beznoteces ezers ar ūdens virsmas laukuma platību 5,6 ha.

Purvā ir arī vairāki mazāki ezeri – Čaulas dzelve (2,9 ha), Pīļu dzelve (2,7 ha), Purgaiļu dzelve (1 ha) un citi.

Sudas–Zviedru purva hidroloģiskā sistēma ir nozīmīga purva tuvumā esošo sēravotu barošanai ar minerālvielām bagātiem ūdeņiem. Tas veido savdabīgu, noslēgtu hidroģeoloģisko sistēmu, kuru no pamatiežu spiedienūdeņiem atdala morēna.

Sudas–Zviedru purvā noteikti 12 Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, no kuriem sastopami pieci purvu biotopi: 7110* Aktīvi augstie purvi (1553,96 ha), 7120* Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (182,79 ha), 7140* Pārejas purvi un slīkšņas (84,55 ha), 7150* Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz kūdras vai smiltīm (79,48 ha) un 7160* Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7,69 ha).

Biotopu kvalitāte galvenokārt ir izcila, tomēr meliorācijas sistēmu tiešā tuvumā un to ietekmes zonā biotopu kvalitāte ir zemāka, t. sk.: aktīviem augstajiem purviem, degradētiem augstajiem purviem un purvainiem mežiem (91D0*). Purvaini meži izplatīti Ratnieku un Muižnieku ezeru dienvidu–dienvidrietumu krastā, Inderdēļu ezera krastā Sudas purva rezervātā, Sudas purva Mežaku liegumā ap meliorācijas grāvi, kas ierīkots starp purva un meža teritoriju, kā arī Sudas purva Mores liegumā pie meliorācijas sistēmas. LIFE projekta “Mitrāji” veiktajos pētījumos Sudas–Zviedru purvā noteiktas 11 retas un aizsargājamas vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugas, kā arī konstatēja šādas sugas – smaržīgo zemessomenīti (Geocalyx graveolens), apdziru (Huperzia selago) un čemuraino čemureni (Polyporus umbellatus). Sudas purva dabas liegumā atrodams arī mellenāju kārkls (Salix myrtilloides), palu grīslis (Carex paupercula), parastais plakanstaipeknis (Diphasium complanatum), šaurlapu ežgalvīte (Sparganium angustifolium), sīpoliņu zobainīte (Dentaria bulbifera), zilganais (divkrāsu) kārkls (Salix phylicifolia). Kopumā konstatētās augu sugu dzīvotnes ir labā stāvoklī un to sastopamība dabas lieguma teritorijā nav apdraudēta.

Sudas–Zviedru purva dabas liegumā aktīvi augstie purvi izvietoti gandrīz visā lieguma teritorijā. Biotopa kvalitāte ir izcila, izņemot vietās, kur ierīkotas meliorācijas sistēmas un notiek kūdras mineralizēšanās un sēšanās. Tā rezultātā noris nevēlama purva biotopa apaugšana ar kokiem un krūmiem, pastiprināta viršu platības palielināšanās un tipiskam augstajam purvam raksturīgo augu un sūnu sugu sastopamības samazināšanās.

Biotops – degradēti augstie purvi –, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, konstatēts meliorācijas grāvju tiešā tuvumā un tā izplatībai ir tendence palielināties. Sūnu stāvā daudzviet ir izzuduši sfagni vai to segums ir niecīgs. Nozīmīgākās biotopa platības atrodas ap Muižnieku ezeru, kā arī purva dienvidu daļā netālu no apdzīvotas vietas “Alpi”, kur ierīkotas meliorācijas sistēmas.

Biotops – pārejas purvi un slīkšņas – Sudas–Zviedru purvā galvenokārt sastopams aktīva augstā purva perifērijā un gar lielākām lāmām un to grupām dabas lieguma meliorācijas neietekmētajās teritorijās.

Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm, kas ir ļoti rets biotops Latvijā, Sudas–Zviedru purva dabas liegumā konstatēts meliorācijas neskartajā augstajā purva daļā, kur noris aktīva purva lāmu attīstība. Šī biotopa lielākās platības atrodas Sudas purva rezervātā starp Zviedru un Salas ezeru, kā arī Sudas purva Mores lieguma ziemeļu daļā ap Dodes dzelvi. Minerālvielām bagāti purvi un avoksnāji ir reti sastopams biotops Latvijā un aizņem 240 ha no valsts teritorijas. Biotops var veidoties vietās ar pastāvīgu gruntsūdens pieplūdi, kur pazemes ūdeņi izplūst virszemē, un šie ūdeņi ir ar zemu kalcija koncentrāciju, kas neizgulsnē kaļķi. Avotam var būt ūdenstilpe, kur ūdens uzkrājas, vai arī veidoties notece ar maz ikteiktu plūsmu vai tekošu ūdeni. Atkarībā no ūdens režīma, mikroreljefa un citiem apstākļiem avotā var veidoties un uzkrāties zāļu kūdras slānis.

Minerālvielām bagātu purvu un avoksnāju veģetācija ir mozaīkveida, mijoties augstu lakstaugu un grīšļu ciņiem ar mitru reljefa padziļinājumu sugām. Sudas–Zviedru purva dabas liegumā biotops sastopams nelielā platībā Sudas purva Mežaku liegumā, un lielākā platībā Sudas purva Mores lieguma austrumu daļā. Biotops atrodas mežaudzē, virszemes ūdens plūsma dažādās avota daļās atšķiras – ir gan tekoši strauti, gan pārmitras augsnes laukumi.

Kūdras slāņa vidējais dziļums augstā purva atklātajā daļā ir apmēram 4,8 m, bet lielākais dziļums – 8 m. Kūdra pārsvarā sākusi uzkrāties uz smilšaini mālainiem nogulumiem. Purva griezuma pašā apakšējā intervālā virs kūdraina māla bieži vien ieguļ vāji sadalījies (~ 10 %) plāns zemā purva tipa niedru–koku kūdras slānītis, kuru pārsedz zemā purva tipa niedru–koku–sfagnu vai koku–zāļu kūdras slānis ar vidēju (20–30 %) sadalīšanās pakāpi. Griezumā augstāk konstatēta pārejas purva tipa koku–spilvju vai koku–sfagnu kūdra ar zemu līdz vidēju sadalīšanās pakāpi (15–25 %). Vietām virs koku–zāļu kūdras slāņa izveidojusies niedru–sfagnu–spilvu kūdra ar samērā zemu sadalīšanās pakāpi (10–15 %), kas liecina par atšķirīgiem kūdras veidošanās apstākļiem dažādās purva teritorijās. Purva griezuma augšējo daļu veido 3–4 m biezs augstā purva tipa kūdras slānis. Tā apakšējā daļā uzkrājusies vidēji sadalījusies (20–30 %) spilvju–sfagnu un šaurlapu sfagna–šeihcēriju kūdra, bet griezumā augstāk uzkrājušās mazsadalījušās (5–20 %) šeihcēriju–sfagnu, koku, brūnā sfagna un magelānsfagna kūdras.

Sudas–Zviedru purvs veidojies agrajā holocēnā, pārpurvojoties nevienmērīgas akumulācijas ieplakai Madlienas nolaidenumā apgrūtinātas ūdens noteces dēļ, ko noteikusi vāji filtrējošo morēnas nogulumu izplatība un zemieņu tipa reljefs ar mazu virsmas kritumu. Sudas–Zviedru purvs veidojies uz daudzveidīgiem pamatiežiem ar atšķirīgu mineraloģisku sastāvu un ir viena no vecākajām purvu ekosistēmām Latvijā.

Sudas–Zviedru purva veidošanās un attīstība dažādās purva vietās ir notikusi atšķirīgi, atkarībā no tā kādi nogulumi un ieži veido purva ieplakas pamatni, kuru biezums, izplatība un raksturojošās īpašības ir atšķirīgas. Purva teritorijā zem kvartāra nogulumiem ieguļ agšdevona Pļaviņu svītas (D₃pl), Salaspils svītas (D₃spl) un Daugavas svītas (D3dg) nogulumieži, kas pārstāvēti galvenokārt ar dolomītiem. Purva rietumdaļas teritoriju ietekmē ģipšakmeņi, kas izraisījuši šajā daļā karsta procesus un sērūdens avotu izplatību.

Sudas–Zviedru purva teritorijā kvartāra nogulumu segu pārsvarā veido glacigēnie nogulumi, kurus pārsvarā raksturo vāji šķirota morēnas mālsmilts un smilšmāls, kuru slāņi vidēji ir 10 m (+20 m) biezi. Vietās, kur glacigēnie nogulumi paceļas hipsometriski augstāk, purvā veidojas minerālzemes salas. Starp Velna un Salas ezeriem zem kūdras slāņa ieguļ glaciofluviālie nogulumi. Vietām Sudas–Zviedru purvā morēnas mālsmilts slāņos var sastapt smilts un smilts–grants lēcas un starpslānīšus. Aluviālie nogulumi (galvenokārt dažāda granulometriskā sastāva smiltis) purva teritorijā ir konstatēti Sudas upes ielejā un tās terasēs. Šo nogulumu biezums Sudas upes ielejā svārstās no 0,5–3 m. Vietām konstatēti arī sapropeļa nogulumi, kas liecina par nelielu, seklu baseinu eksistenci, kuri aizaugot veicinājuši kūdras uzkrāšanos un purvu veidošanos aizsākumu. Augšējo kvartāra nogulumu griezuma daļu purva teritorijā veido zemās, pārejas un augstā purva tipa kūdras slāņi, kuru biezums purva teritorijā mainās no 1 līdz 11,6 m, bet vidēji ir ap 4 m.

Pētot purva nogulumu griezumos, konstatēts, ka nogulumi (sapropelis, kūdrains māls, labi sadalījusies zāļu kūdra) purva pamatnē uzkrājušies agrā holocēna sākumā pirms apmēram 10 000 gadu, preboreālā, kad, kā liecina putekšņu analīžu dati, purva teritorijā ir auguši bērzi, priedes, kā arī bijušas atklātas teritorijas ar grīšļiem, dažādām graudzālēm, niedrēm, smilgām, auzām, skarenēm, niedrēm u. c. Preboreāla beigu posmā teritorijā ieviesušās arī egles. Preboreāla beigās virs šī slāņa  uzkrājusies zemā purva tipa labi sadalījusies (30–40 %) koku kūdra, bet virs tās niedru–koku–spilvu–sfagnu kūdras slānis ar 20–25 % lielu sadalīšanās pakāpi. Griezumā augstāk, mainoties klimatiskajiem un augu augšanas apstākļiem, agrā holocēna beigu posmā, boreālā, kad purva teritorijas apkārtnē palielinājās mežu īpatsvars, veģetācijas sastāvā dominēja priede, kā arī izplatījās alkšņi un lazdas, uzkrājusies pārejas purva tipa koku–spilvu sfagnu kūdra ar sadalīšanās pakāpi 20–25 %. Klimatiskā optimuma laikā jeb atlantiskajā periodā pirms apmēram 7500 līdz 5000 gadiem purva apkārtnē izplatījās platlapju meži. Purva lielākajā daļā kūdras slāņa biezums bija jau lielāks par 1 m un augi, kas līdz šim bija barojušies no gruntsūdeņiem, pakāpeniski izzuda un ieviesās augi, kas barojās ar nokrišņu ūdeņiem, galvenokārt dažādi sfagni, spilves, šeihcērijas. Purvā sāka uzkrāties maz sadalījusies (15–20 %) augstā tipa purva priežu–spilvju un sfagnu–spilvju kūdra. Griezuma augšējo daļu veido apmēram 2,6–3,0 m biezs sfagnu–spilvju un brūno sfagnu kūdra ar samērā zemu sadalīšanās pakāpi (5–10 %). Šajā laikā izveidojusies sarežģīta purva reljefa struktūra un daudzveidīgs mikroreljefs, kura veidošanos lielā mērā ietekmēja purva kupolu veidošanās, kas norāda uz to, ka Sudas–Zviedru purvs lielākajā savas teritorijas daļā ir izgājis pilnu purva attīstības ciklu un sasniedzis augstā tipa purva stadiju.

Sudas–Zviedru purvs ir meliorācijas ietekmēts purvs. 20. gs. 30. gados purva ziemeļu daļā samērā nelielā platībā veikta arī kūdras ieguve. Kaut arī daļa no meliorācijas grāvjiem ir aizauguši, tomēr purva nosusināšana turpinās. Lai mazinātu nosusināšanas ietekmi, LIFE+ projekta ”Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” LIFE13 NAT/LV/000578 ietvaros 2017. gadā uz meliorācijas grāvjiem izbūvēti 67 aizsprosti, kas aizkavē ūdens aizplūšanu no purva. Šī projekta ietvaros novērots, ka pēc aizsprostu būves tie aptur ūdens noteci no purva, tādējādi pakāpeniski tiek stabilizēts ūdens līmenis, samazinās sezonālo gruntsūdens līmeņa svārstību amplitūda un laika gaitā atjaunosies grāvim piegulošajā zonā nosusinātā kūdras slāņa mitruma režīms. Lai novērotu izmaiņas augu segā, tiek veikts arī purva veģetācijas monitorings. 2018. gada vasarā varēja novērot, ka ūdens līmenis kūdras aizsprostu tuvumā ir paaugstinājies, uz tiem un to apkārtnē ieviešas sfagni un citi purva augi.

Sudas–Zviedru purvam ir liela zinātniska nozīme. Tā teritorijā ir veikti nozīmīgi floras, ģeoloģiskie, entomoloģiskie un ornitoloģiskie pētījumi, kuru laikā tika apzinātas daudzas retas un aizsargājamas sugas, kā arī veikts populāciju novērtējums un attīstības perspektīvas.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar Gaujas Nacionālā parka un dabas lieguma “Sudas–Zviedru purvs” vērtībām, to aizsardzības nepieciešamību, kā arī nodrošinātu teritorijas apmeklētājus ar nepieciešamo informatīvo materiālu, informētu sabiedrību par purva dabas vērtībām un tā aizsardzību jau Eiropas Komisijas (EK) LIFE projekta LIFE13 NAT/LV/000578 “Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” ietvaros tika izstrādāts ”Purvu apsaimniekošanas plāns”, kas paredzēts apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai Sudas–Zviedru purvā, kura realizācija tiek turpināta, izmantojot multidisciplināru pieeju un mūsdienīgas tehnoloģijas. Sudas–Zviedru purvs ir iecienīta rekreācijas, izglītības un fizisko aktivitāšu vieta Gaujas Nacionālajā parkā.