Sudas purva nosaukums lībiešu valodā nozīmē 'Vilku purvs'. Savukārt, Zviedru ezers nosaukts, atceroties notikumus Poļu–zviedru karā (1600–1629), kad Zviedrijas karaspēks rudens kailsalā atkāpās no purva un, šķērsojot ezeru, ledū ielūza 26 zviedru pajūgi.
Pēc fizioģeogrāfiskās rajonēšanas Sudas–Zviedru purvs atrodas Madlienas jeb Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļdaļā un ziemeļaustrumos robežojās ar Mežoles pauguraini. Sudas–Zviedru purvs iekļauj Sudas purva rezervātu (īpaši aizsargājamu dabas teritoriju), Ratnieku ezeru un purva lieguma teritoriju, Sudas purva Mežaku liegumu un Sudas purva Mores liegumu.
Sudas–Zviedru purvs ir veidojies, pārpurvojoties nevienmērīgas akumulācijas ieplakai Madlienas nolaidenumā, kas izveidojusies ledāja un tā kušanas ūdeņu darbības rezultātā. Mūsdienās purvs aizņem 2575 ha lielu teritoriju, kurā satopami visi trīs purvu tipi – augstā tipa purvs 2339 ha, pārejas tipa purvs 188 ha un zemā tipa purvs 48 ha platībā. Tas ir lielākais augstā purva masīvs Gaujas Nacionālajā parkā. Sudas–Zviedru purva klimatu ietekmē tā atrašanās pārejas zonā starp piejūras un mēreni kontinentālo klimatu. Sudas–Zviedru purvu saposmo upju, strautu un meliorācijas grāvju tīkls. Purva teritorijā ir daudz akaču un dažāda lieluma 33 distrofi ezeri, no kuriem lielākie ir Ratnieku, Zviedru, Inderdēļu un Sāls ezeri.
Sudas–Zviedru purvam raksturīgs augstā purva mikroreljefs ar ciņiem un lāmām, purvam ir izveidojušies trīs kupoli. Kūdras slāņa vidējais biezums ir četri metri, dziļākajās vietās tas sasniedz gandrīz 12 metrus.
Sudas–Zviedru purvam ir raksturīgs tipisks augstā purva mikroreljefs ar lāmu–ciņu kompleksiem un vairākiem kupoliem, kuru relatīvais augstums ir apmēram 5 m. Šim purvam raksturīgo augstā tipa purva ainavu galvenokārt veido klajumi ar retiem krūmiem un kokiem starp kuriem paceļas nelieli mežu puduri, kas veidojušies uz minerālzemju, galvenokārt morēnas salām, t. sk. – Purgaiļu, Ģipsalavas un Čaules sala.
Sudas-Zviedru purva saliņas ar bērziem un priedēm. 07.2017.