Telpu futbolu Latvijā pēc oficiālajiem starptautiskajiem noteikumiem organizēti sāka spēlēt tikai pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Jau 1992. gadā tika izveidota Latvijas izlase telpu futbolā, kas piedalījās starptautiskā turnīrā Maskavā, zaudējot Neatkarīgo Valstu Savienības un Itālijas komandām, bet uzvarot Slovākiju. 1998. gada decembrī Latvijas izlase debitēja Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā Beļģijā, debijas spēlē cīnoties neizšķirti 0:0 ar Azerbaidžānu, bet ar 2:3 zaudējot laukuma saimniekiem beļģiem. Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlase piedalījusies 11 reizes, piecas reizes pārvarot priekšsacīkšu pirmo kārtu. Pavisam Eiropas čempionāta atlasē aizvadītas 49 spēles – 16 uzvaras, septiņi neizšķirti un 26 zaudējumi. Pirmo uzvaru oficiālajās atlases spēlēs Latvijas izlase guva 2007. gada janvārī, apspēlējot Bulgārijas (2:0) un pēc tam arī Anglijas (5:1) komandu. 2009. gadā Latvijas izlase pirmo reizi pārvarēja pirmo priekšsacīkšu kārtu, uzvarot Igaunijas, Armēnijas un Bulgārijas vienības, bet kvalifikācijas pamatkārtā Latvijas telpu futbolisti netika pie ceļazīmes uz finālturnīru.

2000. gada janvārī Latvijas izlase pirmo reizi piedalījās Starptautiskās Futbola federācijas (Fédération Internationale de Football Association, FIFA) Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, piedzīvojot zaudējumus visās četrās spēlēs (Krievijai, Polijai, Beļģijai un Maķedonijai), bet nozīmīgs notikums Latvijas telpu futbolam bija 2003. gada novembrī, kad Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs risinājās Rīgas Sporta manēžā un Latvijas telpu futbolisti ļoti cienīgi nospēlēja ar tā laika pasaules čempionvienību Spāniju, zaudējot tikai ar 1:3. 2011. gada oktobrī, spēlējot Jelgavā, Latvijas izlase pirmo reizi pārvarēja Pasaules kausa priekšsacīkšu atlases pirmo kārtu, uzvarot Anglijas un Sanmarīno komandas, bet spēlējot neizšķirti ar Kipru. Kvalifikācijas pamatkārtā Latvijas komanda gan netika ārā no grupas, spēlējot neizšķirti ar Ungāriju un Kazahstānu, bet zaudējot Krievijai, kas arī vēlāk piedalījās finālturnīrā.

Latvijas izlase ir tituliem bagātākā Baltijas kausa komanda, uzvarot sešos no deviņiem aizvadītajiem turnīriem. Šajās sacensībās tradicionāli vēl piedalās Lietuvas un Igaunijas telpu futbolisti.

1997. gadā rudenī sākās pirmās Latvijas meistarsacīkstes telpu futbolā, kur nākamajā pavasarī par pirmajiem Latvijas čempioniem kļuva Daugavpils komanda “Spīdvejs”. Pēc tam par Latvijas čempioniem ir kļuvuši tikai Rīgas klubi.

2019. gada septembrī Rīgā risinājās Eiropas jauniešu U-19 čempionāta finālturnīrs, kur astoņu komandu vidū bija arī Latvijas komanda, kas gan netika pie punktiem. Par turnīra uzvarētājiem kļuva Spānijas jaunieši.

Eiropas Futbola asociāciju savienība (Union of European Football Associations, UEFA) piešķīra Rīgai tiesības 2022. gada aprīlī rīkot galvenās Eiropas telpu futbola klubu sacensības – UEFA telpu futbola Čempionu līgas (UEFA Futsal Champions League) finālturnīru, kur sacenšas četras spēcīgākās kontinenta komandas.

Latvijas telpu futbola galvenās sacensības ir virslīgas čempionāts, kas risinās kopš 1997. gada. Virslīgā vispirms notiek regulārais čempionāts, bet pēc tam komandas aizvada izslēgšanas mačus, kur finālsērijā divas labākās komandas spēlē līdz trim uzvarām. 2021./2022. gada sezonā virslīgā startēja desmit komandas. Latvijas virslīgā tradicionāli dominē Rīgas klubi, bet dažādos gados pie medaļām tikušas arī Daugavpils, Jūrmalas, Jelgavas, Ventspils, Rēzeknes, Spuņciema un Jēkabpils komandas.           

Kopš 2011. gada Latvijas Futbola federācija (LFF) pasniedz balvu valsts gada labākajam telpu futbolistam. Visbiežāk – četras reizes – šo godu izpelnījies uzbrucējs Maksims Seņs, kurš par labāko atzīts arī trīs gadus pēc kārtas (2011. un 2013.–2015. gadā). M. Seņs arī sešas reizes bijis Latvijas virslīgas rezultatīvākais spēlētājs, dažādos gados spēlējot abos Latvijas spēcīgākajos telpu futbola klubos ‒ “RABA” un “Nikars”. Trīs reizes par Latvijas gada labāko telpu futbolistu ir atzīts Germans Matjušenko (2018–2019, 2021), bet divas ‒ Andrejs Aleksejevs (2016‒2017), vienreiz pie balvas ticis Aigars Bondars (2012), bet 2020. gadā šādu atzinību pirmo reizi guva Miks Babris.

Titulētākais Latvijas telpu futbola klubs ir Rīgas futbola klubs “Nikars”, kas 12 gadus pēc kārtas (2008–2019) izcīnīja Latvijas čempionu titulu. Šajos gados vienību “Nikars” septiņus gadus trenēja portugāļu telpu futbola speciālists Orlando Duarte (Orlando Francisco Alves Duarte), kurš iepriekš bija izcīnījis Pasaules kausa medaļas, vadot Portugāles izlasi. Futbola klubs “Nikars” 11 gadus piedalījies UEFA telpu futbola kausā, kur piecas reizes pārvarējis kvalifikācijas pamatkārtu, iekļūstot Elites kārtā, kur sacenšas 16 labākās turnīra komandas. 2017. gadā “Nikars” sasniedza savu augstāko pozīciju Eiropas telpu futbola rangā, ierindojoties 7. vietā. 2019. gadā kluba “Nikars” vadība finansiālo problēmu dēļ nolēma atsaukt komandu no dalības Latvijas virslīgas čempionātā, taču jau pēc gada “Nikars” atgriezās Latvijas futbola augstākajā līmenī.

Otra panākumiem bagātākā Latvijas telpu futbola komanda ir Rīgas “RABA”, kas izcīnījusi trīs Latvijas čempionu titulus, 2021. gadā atgriežoties čempionu statusā pēc 15 gadu pārtraukuma, bet vēl desmit reizes “RABA” izcīnījusi Latvijas čempionātu sudraba medaļas.

Telpu futbols Latvijā ir LFF pārziņā. 2014. gadā tika nodibināta Latvijas Telpu futbola asociācija (LTFA), kas apvienoja telpu futbola klubus un organizācijas, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos ar LFF rīkoja telpu futbola virslīgas, pirmās līgas un Latvijas kausa sacensības. 2021. gadā LTFA pašlikvidējās, atstājot telpu futbolu LFF pārvaldībā.

No 2003. gada līdz pat 2021. gada beigām Latvijas telpu futbola izlases galvenais treneris bija Artūrs Šketovs, kurš savas spēlētāja karjeras lielāko daļu pavadījis klasiskajā futbolā, bet noslēgumā nedaudz spēlējis arī Latvijas telpu futbola izlasē. 2022. gada sākumā notika Latvijas telpu futbola izlases galvenā trenera maiņa, un šo amatu pārņēma portugālis O. Duarte. Vairākus gadus Latvijas telpu futbola izlasē spēlējis arī LFF prezidents Vadims Ļašenko.