Latviešu valodā dažreiz lieto arī nosaukumu “futzāls”, bet 2014. gadā Valsts valodas centrs lēma, ka sporta veids latviski saucams par telpu futbolu vai minifutbolu. Iespējami arī šādi nosaukuma varianti: “zāles futbols” vai “zālfutbols”.

Divas komandas, pa pieciem spēlētājiem katrā, spēlē apaļu bumbu taisnstūra laukumā, kur abos galos ir vārti. Mača laikā ir atļauts neierobežots maiņu skaits, nomainītie spēlētāji var brīvi atgriezties laukumā. Katrā komandā tikai viens spēlētājs – vārtsargs – drīkst pieskarties bumbai ar rokām, bet to atļauts darīt tikai savā soda laukumā. Vārtsargs arī ievada bumbu spēlē ar rokām. Vārtsargs ar bumbu drīkst būt ne ilgāk par četrām sekundēm, un savā laukuma pusē laukuma spēlētāji drīkst piespēlēt bumbu atpakaļ vārtsargam tikai pēc tam, kad tai ir pieskāries pretinieku futbolists. Spēle rit divus puslaikus pa 20 minūtēm “tīrā laika”, apturot laika skaitīšanu, kad bumba atstāj laukumu vai ir fiksēts noteikumu pārkāpums. Katrai komandai puslaikā ir iespēja paņemt vienu minūtes pārtraukumu.

Spēles galvenokārt notiek iekštelpās. Laukuma garums starptautiskajās sacensībās ir 38–42 metri, bet platums var būt 20–25 metri. Vārtus veido divi vertikāli stabi trīs metru attālumā viens no otra, bet pārliktnis ir divu metru augstumā. Vārti tiek gūti, kad bumba ir pilnībā šķērsojusi vārtu līniju. Laukumā ir iezīmēta arī centra līnija, bet vārtu priekšā – soda laukums. Bumbai atstājot laukumu aiz sānu līnijas, to ievada spēlē ar kājām.

Futbolā nav atļauti sitieni un grūdieni. Par noteikumu pārkāpumu tiesnesis var brīdināt spēlētāju ar dzelteno kartīti, bet par divām dzeltenajām kartītēm seko noraidījums no laukuma jeb sarkanā kartīte, ko var parādīt arī uzreiz par īpaši nopietnu pārkāpumu. Pēc spēlētāja noraidījuma komandai jāspēlē mazākumā divas minūtes vai līdz zaudētiem vārtiem. Pēc pieciem noteikumu pārkāpumiem katrā puslaikā par katru nākamo sodu ārpus soda laukuma tiek piešķirts netraucēts sitiens pēc izvēles no pārkāpuma vietas vai arī no 10 metru atzīmes. Par noteikumu pārkāpumu soda laukumā tiek nozīmēts sešu metru soda sitiens. Atšķirībā no klasiskā futbola, telpu futbolā nav aizmugures stāvokļa noteikuma. Spēli vada divi laukuma tiesneši.

Telpu futbolā izmanto mazāku bumbu nekā klasiskajā futbolā, tās apkārtmērs ir 62–64 centimetri, svaram jābūt no 390 līdz 490 gramiem. Galvenā atšķirība ‒ telpu futbola bumbai ir divreiz mazāks atlēciens no zemes (metot no divu metru augstuma, bumba nedrīkst atlēkt augstāk par 65 centimetriem).

Par telpu futbola izgudrotāju tiek uzskatīts Urugvajas galvaspilsētā Montevideo dzīvojušais skolotājs Huans Karloss Seriani (Juan Carlos Ceriani), kurš 1930. gadā uzrakstīja pirmos spēles noteikumus. Ilgu laiku telpu futbolā pārsvarā notika tikai lokālas sacensības. Sporta veids vairāk bija pazīstams Dienvidamerikā, bet pasaules mērogā telpu futbols nebija īpaši populārs. Tieši Dienvidamerikā 1965. gadā arī tika izveidota pirmā kontinentālā telpu futbola federācija. 1982. gadā notika pirmais neoficiālais pasaules čempionāts telpu futbolā, bet liels izrāviens telpu futbola attīstībā notika 20. gs. 90. gados, kad sporta veidu savā pārziņā pārņēma Starptautiskā Futbola federācija (Fédération Internationale de Football Association, FIFA) un sāka notikt oficiālie FIFA Pasaules kausa turnīri.

Pirmais FIFA Pasaules kauss (FIFA Futsal World Cup) notika 1989. gadā Nīderlandes pilsētā Roterdamā, kur triumfēja Brazīlijas izlase, kas uzvarēja arī divos nākamajos čempionātos. Sacensības kļuva arvien populārākas – 1996. gada FIFA Pasaules kausa finālmačā Barselonā brazīliešu uzvaru pār spāņiem klātienē noskatījās vairāk nekā 15 000 skatītāju. Pēc trim Brazīlijas triumfiem divos nākamajos Pasaules kausos (2000. un 2004. gadā) uzvarēja Spānija. Brazīlijas un Spānijas izlases ilgu laiku valdīja pasaules telpu futbolā – pirmajos septiņos Pasaules kausos triumfēja tikai abu šo valstu komandas, un abas šīs komandas tikās četros Pasaules kausa finālmačos. Dramatiskākais bija 2008. gada FIFA Pasaules kausa fināls, kad izšķirošajā mačā Riodežaneiro pagaidām vienīgo reizi pasaules čempionu noteikšanai bija nepieciešama 6 metru sērija, kur abu tradicionālo titula pretendentu savstarpējā cīņā veiksmīgāki izrādījās brazīlieši. 2016. gadā par pasaules čempioniem kļuva argentīnieši, bet 2021. gadā pirmo reizi Pasaules kausu izcīnīja Portugāles telpu futbolisti.

Telpu futbola apmeklētības rekords fiksēts 2014. gadā, kad Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā klasiskā futbola stadionā pārbaudes maču starp Brazīlijas un Argentīnas izlasi klātienē vēroja vairāk nekā 56 000 skatītāju (brazīlieši uzvarēja ar 4:1).

Telpu futbola svarīgākās sacensības ir FIFA Pasaules kauss. Parasti tas notiek ik pēc četriem gadiem. Līdz šim notikuši deviņi Pasaules kausa turnīri. Kopš 2012. gada telpu futbola Pasaules kausa finālturnīrā piedalās 24 izlases. Pasaules čempionu titulu izcīnījušas tikai četras valstis – Brazīlija, Spānija, Argentīna un Portugāle. FIFA nerīko telpu futbola čempionātus sievietēm.

Regulāri notiek arī kontinentālie telpu futbola čempionāti. Telpu futbolā dominē Eiropas un Dienvidamerikas izlases. No citu kontinentu izlasēm pie FIFA Pasaules kausa medaļām ir tikušas tikai Amerikas Savienotās Valstis (pirmajos divos čempionātos 1989. un 1992. gadā) un Irāna (2016. gadā).

Klubu komandām populārākās telpu futbola sacensības ir UEFA Čempionu līga (UEFA Futsal Champions League), kur, sākot ar priekšsacīkstēm, piedalās visu Eiropas valstu čempionvienības. Šīs sacensības regulāri notiek kopš 2001. gada. Vislabākie panākumi tradicionāli bijuši Spānijas klubiem.

Par telpu futbolu atbildīgā organizācija ir FIFA, kas šo sporta veidu savā paspārnē pārņēma 1989. gadā, sākot arī rīkot Pasaules kausa turnīrus.

Ar FIFA konkurējoša organizācija ir Pasaules Telpu futbola asociācija (Asociación Mundial de Futsal, AMF), kas dibināta vēl 1971. gadā kā Starptautiskā Telpu futbola federācija (Federação Internacional de Futebol de Salão, FIFUSA), bet 2002. gadā ieguva pašreizējo nosaukumu. Kopš 1982. gada Pasaules Telpu futbola asociācija regulāri rīko savus Pasaules kausus, taču popularitātes ziņā tie nav salīdzināmi ar FIFA rīkotajiem čempionātiem.

Pārliecinoši titulētākā telpu futbola izlase pasaulē ir Brazīlijai, kas triumfējusi piecos no deviņiem FIFA Pasaules kausa turnīriem (1989., 1992., 1996., 2008. un 2012. gadā). Brazīlija arī uzvarējusi 10 no 12 Dienvidamerikas čempionātiem. Divi pasaules čempionu tituli ir Spānijai (2000. un 2004. gadā), kas vēl trīs reizes zaudējusi Pasaules kausa finālmačā, bet Argentīna un Portugāle Pasaules kausu ieguvušas vienu reizi. FIFA Pasaules kausā 2021. gadā Lietuvā par pasaules čempionvienību kļuva Portugāle, kas finālmačā Kauņā ar 2:1 pārspēja iepriekšējos pasaules čempionus no Argentīnas.

Par Eiropas čempioniem visbiežāk – septiņas reizes – kļuvuši Spānijas telpu futbolisti, divreiz čempionu titulu ieguvusi Itālijas izlase, bet pa reizei ‒ Krievija un Portugāle. Lai gan Eiropas čempionātā piedalās visu nacionālo federāciju komandas, dažās klasiskā futbola lielvalstīs telpu futbols arvien ir amatieru līmenī – piemēram, Vācijā telpu futbola izlase izveidota tikai 2015. gadā, tāpat arī Anglijas telpu futbolisti nekad nav spēlējuši pasaules vai Eiropas čempionātu finālturnīros.

Eiropas titulētākie telpu futbola klubi ir Spānijas “Inter Fútbol Sala” un “FC Barcelona”, bet 2021. gadā telpu futbola UEFA Čempionu līgā triumfēja portugāļu “Sporting”.

Kopš 2000. gada tiek noteikts pasaules gada labākais telpu futbolists. Šo balvu pasniedz tīmekļa vietne FutsalPlanet. Visbiežāk šo godu izpelnījies portugālis Rikardiņju (Ricardinho), pilnā vārdā Rikardu Braga (Ricardo Filipe da Silva Braga), kurš par labāko pasaulē atzīts piecus gadus pēc kārtas (2014–2018). 2016. gadā Rikardiņju kļuva par Pasaules kausa rezultatīvāko spēlētāju, bet jau karjeras nobeigumā Portugāles telpu futbola izlases kapteinis pirmo reizi izcīnīja Pasaules kausu, tiekot arī atzīts par čempionāta labāko spēlētāju. Iepriekš, 2018. gadā, Portugāles izlase ar Rikardiņju priekšgalā arī pirmo reizi kļuva par Eiropas čempioniem, bet portugāļu līderis kļuva gan par turnīra labāko snaiperi, gan ieguva labākā spēlētāja balvu. Drīz pēc pasaules čempiona titula iegūšanas 36 gadus vecais Rikardiņju paziņoja par izlases karjeras beigšanu.

Četras reizes par pasaules labāko telpu futbolistu atzīts brazīlietis Falkāu (Falcão), pilnā vārdā Alesandro Vjeira (Alessandro Rosa Vieira), kurš ir visu laiku rezultatīvākais Pasaules kausa finālturnīru spēlētājs (piecos turnīros – 48 vārti). Falkāu ir divkārtējs pasaules čempions (2004, 2008), abos turnīros arī tiekot pie labākā spēlētāja balvas. Ar 401 gūtajiem vārtiem Falkāu arī ir visu laiku rezultatīvākais izlašu maču futbolists. Pēc tam, kad 2004. gadā Falkāu pirmo reizi tika atzīts par pasaules labāko telpu futbolistu, viņš mēģināja pāriet spēlēt klasisko futbolu, bet jau pēc dažiem mēnešiem atgriezās telpu futbolā. 2017. gadā par telpu futbola Pelē iesauktais brazīlietis saņēma īpašu FIFA balvu par ieguldījumu sporta veida attīstībā.

Trīs gadus pēc kārtas (2000–2002) par pasaules labāko telpu futbolistu atzīts cits brazīlietis un arī divkārtējais pasaules čempions Manuels Tobiass (Manoel Tobias da Cruz Junior), kuram vienīgajam izdevies divreiz kļūt par Pasaules kausa rezultatīvāko spēlētāju (1996. un 2000. gadā).

Ierasta prakse ir brazīliešu telpu futbolistu spēlēšana citu valstu izlasēs. Piemēram, 2021. gada Pasaules kausā negaidīti līdz pusfinālam tika Kazahstānas izlase, kur liela loma bija trim naturalizētiem brazīliešiem. Jau ilgus gadus Brazīlijas telpu futbola audzēkņi nosaka toni Krievijas izlasē. Divreiz Krievijas izlasi pārstāvošie brazīlieši – Pula (Pula), pilnā vārdā Vagners Pereira  (Vagner Kaetano Pereira), un Eders Lima (Éder Fermino Lima) – kļuvuši par Pasaules kausa rezultatīvākajiem spēlētājiem (attiecīgi 2008. un 2012. gadā). Savukārt Brazīlijā dzimušais Kazahstānas telpu futbola izlases vārtsargs Leo Igita (Leo Higuita), pilnā vārdā Leonardu de Melu Vjeira-Leiti (Leonardo de Melo Vieira Leite), piecas reizes atzīts par pasaules labāko vārtsargu.

Sievietēm par pasaules labāko telpu futbolisti septiņus gadus pēc kārtas atzīta brazīliete Amandiņja (Amandinha), pilnā vārdā Amanda Līsa de Oliveira-Krisustumu (Amanda Lyssa de Oliveira Crisostomo).