Dzirkaļu pilskalna izpētes rezultātiem veltīta virkne zinātnisku rakstu, kas apkopoti monogrāfijā. Arheoloģiskajos izrakumos (vadītājs un pilskalna īpašnieks J. Urtāns) 2015. gadā pilskalna plakuma ziemeļaustrumu pusē izpētīts 24 m2 liels laukums. Noskaidrojās, ka pamatzeme tuvāk pilskalna plakuma vidusdaļai atklājās 0,55 m dziļumā, tuvāk plakuma malai – 0,95 m dziļumā. Nekādas izteiktas konstrukciju liecības netika atklātas; kultūrslānis ir samērā vienmērīgs un homogēns. Tuvāk plakuma malai agrākais kultūrslānis segts ar pārdesmit centimetrus biezu smilšu kārtu. Atrasts dzelzs naža gals, sīki bronzas riņķīši, iespējams, dzelzs bultas gala fragments u. c. Keramiku (810 fragmenti) pārstāv bezripas gludā, gludinātā, spodrinātā, apmestā, ar nagu iespiedumiem rotātā, švīkātā un agrā ripas keramika. Atradumi ļauj Dzirkaļu pilskalna apdzīvotību pamatā datēt ar m. ē. 1. gadu tūkstoti. Bezripas švīkātā keramika un agrās ripas keramika pieļauj pilskalna apdzīvotību arī laikā p. m. ē. un m. ē. 2. gadu tūkstoša pašā sākumā, tomēr agrā ripas keramika nevarētu apstiprināt, ka pilskalns būtu bijis apdzīvots 13. gs. sākumā, kad rakstītos avotos minēti Lepenes un Gārdaunes novadi. Pilskalns ir bijis kādas baltu kopienas ilgstoši apdzīvota vieta.
Apzinot senos ceļus, kas ved uz pilskalnu, kādā reljefa lūzumā ap 20 m garumā līdzās senā ierastā ceļa vietai konstatēts tā sauktais renes ceļš jeb jātnieku izmantots ceļš. E. Guščikas vadībā izpētīts kāds senkapu uzkalniņu atgādinošs uzkalniņš augstienē uz dienvidaustrumiem no pilskalna. Noskaidrojās, ka mākslīgi veidotais uzkalniņā nebija apbedījumu; tā pamatnē esošās ogles datējamas ar laiku p. m. ē. sākuma. Iespējams, uzkalniņam ir bijusi kāda rituāla nozīme, varbūt pilskalna mītisko sargu mājvieta.
To, ka pilskalns nosacīti jaunākos laikos izmantots kā druva, liecina biologu pētījumi: augi pilskalnā liecina par tā kādreizējo kā aramzemes izmantojumu.
Pilskalna ziemeļrietumu pakājē ir teikām apvītā Naudas avota vieta, kas tagad ir caurmērā dažus metrus liela dūksts, tomēr teikas par avotā apslēpto naudas mucu apkārtnes ļaužu prātos joprojām ir dzīvas. Situācija, ka līdzās pilskalnam atrodas ar naudas tradīcijām saistīts avots, Latvijā konstatēta pie vairākiem pilskalniem. Izteikti pieņēmumi, ka ar folkloru saistītie Naudas avoti pie Latvijas pilskalniem, iespējams, rāda šādu ūdens ņemšanas vietu lielo nozīmi seno pilskalnu ļaužu dzīvē. Ilgstoši izmantota ūdens ņemšanas vieta, atmiņas par kuru dziļi iegūlušas tautas atmiņā, folklorizējušās un mitoloģizējušās. Dzirkaļu pilskalna teiku vainags visumā iekļaujas plašākā Latvijas pilskalnu teiku kopumā.