Daudzbalsības problēmas tikušas pētītas jau kopš pirmajiem pierakstītajiem daudzbalsības piemēriem 9. gs. otrās puses traktātos Musica Enchiriadis un Scolica Enchiriadis. Daudzbalsības jautājumus aplūkojuši arī Gvido no Areco (Guido d’Arezzo) traktātā Micrologus Guidonis De Disciplina Artis Musicae (ap 1029), Johanness Koto (Johannes Cotto, John Cotton, Johannes Affligemensis) traktātā De musica (ap 1100) un citi.
14. gs., kad radās termins “kontrapunkts”, un 15. gs. daudzbalsību pētījuši daudzi autori, tostarp Filips de Vitrī (Philippe de Vitry), Petruss de Goskalhs (Petrus de Goscalch), Antonijs de Leno (Antonius de Leno), Johanness Tinktoriss (Johannes Tinctoris), Nikolauss Burciuss (Nicolaus Burtius) un daudzi citi.
16. gs. traktātu vidū nozīmīgākie ir Džozefo Carlīno (Gioseffo Zarlino) Le institutioni harmoniche (1558), Džovanni Marijas Artuzi (Giovanni Maria Artusi), Vinčenco Galileja (Vincenzo Galilei) traktāti un citi.
17. gs. un 18. gs. būtisku ieguldījumu kontrapunkta izpētē devuši Adriano Bankjēri (Adriano Banchieri), Atanāzijs Kirhers (Athanasius Kircher), Frīdrihs Vilhelms Marpurgs (Friedrich Wilhelm Marpurg), J. J. Fukss un citi.
19. gs. kontrapunktu pētījuši Luidži Kerubīni (Luigi Cherubini), Zigfrīds Vilhelms Dēns (Siegfried Wilhelm Dehn), Ernsts Frīdrihs Rihters (Ernst Friedrich Richter), Hugo Rīmans (Hugo Riemann) un citi.
20.–21. gs. kontrapunkta pētniecībai pievērsušies dažādu muzikoloģijas skolu pārstāvji, piemēram, Ernsts Kurts (Ernst Kurth), Heinrihs Šenkers (Heinrich Schenker), Knuds Jeppesens (Knud Jeppesen), Volters Pistons (Walter Piston), Kents Kenens (Kent Kennan), Čārlzs Kitsons (Charles Herbert Kitson), Ernsts Titels (Ernst Tittel), Leslijs Basets (Leslie Raymond Bassett), Dīters de la Mote (Diether de la Motte) un citi. Nozīmīgu ieguldījumu kontrapunkta teorijas pētniecībā un turpmākā attīstībā arī ir devuši padomju perioda krievu mūzikas zinātnieki Semjons Bogatirjovs (Семён Семёнович Богатырёв), Josifs Pustiļņiks (Иосиф Яковлевич Пустыльник), Jurijs Tjuļins (Юрий Николаевич Тюлин), Jūlija Jevdokimova (ЮлияКонстантиновна Евдокимова), Kira Južaka (КираИосифовнаЮжак), Nataļja Simakova (НатальяАлександровна Симакова) un citi.