Romāna centrālais tēls ir Anna Zeltenīte. Viņas rakstura izpratnei autors ir sniedzis arī retrospektīvu atskatu Zeltenītes jaunībā. Anna ir bijusi skaista un puišu labi ieredzēta meitene, kura tomēr ilgu laiku nav varējuši izšķirties par to, lai pieņemtu bildinājumu. Tad notikusi nelaime, jo smaga slimība Zeltenītes sejā atstājusi baku rētas, padarīdama viņu neglītu. Nespēdama palikt agrākajā dzīves vietā laukos, Zeltenīte ir pārcēlusies uz Rīgu, kur sākumā strādājusi kā virtuvene, bet vēlāk apguvusi šuvējas profesiju un uzņēmusies patstāvīgi izpildīt pasūtījumus. Tie viņai sagādājuši nelielus ietaupījumus, un Zeltenītes dzīvoklis, lai gan atrodas nomaļā strādnieku rajonā, ir glīts un labi uzturēts, arī krietni vien atšķirīgs no apkārtējās vides. Romānā tēlotajā laikā viņai ir jau pāri četrdesmit gadiem un cerības uz laulībām ievērojami mazinājušās. Tomēr Zeltenīte par tām joprojām sapņo, gan domādama par ģimenes dzīvi, gan lasīdama romānus, kas viņai neļauj apkārtējo realitāti ieraudzīt visā tās skaudrumā. Tieši Zeltenītes ilūzijas ir pamatā tam, ka viņa pieņem izskatīgā Sašas Pumpura bildinājumu, lai gan iepriekš ir jau pārliecinājusies, ka vīrietis uzskata viņu par vecu un nepievilcīgu. Pumpura interesi uzkurina gan greizsirdība par viņa iemīļotās Ievas uzsākto dēku ar turīgo uzņēmēju Rumpausi, gan paša māsas nemitīgie apgalvojumi, ka, apprecoties ar Zeltenīti, arī viņš varētu kļūt turīgs. Pumpurs nolemj sekot māsas padomam, tomēr, piedzīvojis vilšanos, nododas dzeršanai, kas noved viņu postā, no kura neglābj arī Zeltenītes vēlāk izrādītā labvēlība un viņa paša sirdsapziņas mokas. Strādnieku rajona vide romānā iezīmēta visai izvērsti, un tā tiek atklāta gan svētku gadījumos, gan ikdienas darbā, strīdos un uzdzīvē. Sašas māsasvīrs Misiņš pret sievu un bērniem izturas visai neiecietīgi un skarbi, savukārt viņa pati cenšas izmantot savā labā ikvienu situāciju, no kuras iespējams gūt kādu mantisku labumu. Romāna ievadā tēlotas kāzas starp strādnieku Ješku un jaunu sievieti Kristīni, kurai no viņa jau ir bērns, tāpēc laulību faktiskais iemesls ir jaunā vīra nevēlēšanās maksāt ikmēneša obligāto uztura naudu. Arī šīs ģimenes attiecības ir savstarpēji nelabvēlīgas, un, kad Zeltenīte nevēlas Kristīni aicināt savās kāzās, viņa tomēr ierodas un savu vīru piekauj, izraisot publisku skandālu. Jaunajam pārim tas ir īpaši sāpīgi, jo Saša ielūdzis kāzās arī ekonomiski labāk situētus cilvēkus, cerot parādīt savu jauno statusu un sekmēt sociālo mobilitāti. Satīriski tēloti arī tie ļaudis, kuri sevi uzlūko par sabiedrības virsslānim piederīgiem, it īpaši Buldura kundze un viņas meita Eifrozīne. Pēc viņu pasūtījuma Anna Zeltenīte ir uzšuvusi jaunus tērpus, tomēr Buldura kundze atsakās par tiem laikus samaksāt, lai gan šuvēja materiālus ir gādājusi par savu naudu. Katastrofālais līdzekļu trūkums kļūst par vienu no būtiskākajiem cēloņiem, kas izraisa Zeltenītes mūža traģisko noslēgumu.