Andreass Vezālijs bijis ārsts un anatoms, sarakstījis pazīstamā traktāta “Par cilvēka ķermeņa uzbūvi” (De humani corporis fabrica) gan pilno, gan saīsināto versiju; dēvēts par mūsdienu cilvēka anatomijas aizsācēju un par slavenāko anatomu medicīnas vēsturē. A. Vezālijs veica būtisku pagrieziena punktu medicīnas attīstībā, būdams pirmais, kur

āka apšaubīt antīkās medicīnas mācību, un ieviesdams pats savas anatomijas pētniecības metodes.

A. Vezālija vārda latīņu valodas versija Andreas Vesalius nav viņa īstais vārds. Dažos avotos norādīts, ka viņa īstais vārds bija Andriess van Vēzels (flāmu Andries van Wesel), dažos –, ka Andrē Vēzele Krabe (flāmu André Wesele Crabbe).

A. Vezālijs nācis no ārstu ģimenes. Viņš bija otrais dēls daudzbērnu ģimenē. Viņa vectēvs Everards van Vēzels (Everard van Wesel) bija ārsts, arī vecvectēvs Jans van Vēzels (Jan van Wesel) bija ārsts, tēvs Anderss van Vēzels (Anders van Wesel) – farmaceits. Maz zināms par A. Vezālija vecvecvectēvu Pēteru van Vēzeli (Peter van Wesel), bet, iespējams, arī viņš bija ārsts. A. Vezālija ģimenes uzvārds dažādos avotos var atšķirties – Witing, Wesalia, van Wesele, van Wesel, Vesale, Vesalius.

Bērnību A. Vezālijs pavadīja Briselē, bet par šo laiku nav precīzu ziņu. Nojaušams vien tas, ka viņš kopā ar brāļiem un māsu audzis mātes Izabeles Krabes (Isabel Crabbe) aizgādībā, jo tēvs bieži uz ilgu laiku bija prombūtnē. Taču tieši tēvs pamudināja A. Vezāliju kļūt par ārstu.

1544. gadā vai 1545. gadā A. Vezālijs apprecēja bagāta Briseles iedzīvotāja meitu Anni van Hammi (Anne van Hamme), un viņiem piedzima meita Anne.

Vēl joprojām tiek meklēta Vezālija kapavieta un galvaskauss Grieķijā Zakintas salā, kurā viņš gāja bojā nezināmu iemeslu dēļ svētceļojuma laikā, kad devās atpakaļ no Jeruzālemes uz Padujas universitāti. 

Pirms medicīnas studiju uzsākšanas aptuveni 1520. gadā A. Vezālijs Briselē sāka mācīties grieķu valodu un latīņu valodu, gramatiku, loģiku un mūziku vienā no katoļu skolām. Šī skola bija tā dēvēto kopdzīves brāļu (latīņu Fratres Vitae Communis, angļu The Brethren of the Common Life/The Brothers of Common Life) vadībā. No 1529. līdz 1533. gadam Vezālijs studēja Lēvenas Katoļu universitātē (Université Catholique de Louvain). No 1533.  līdz 1536. gadam viņš studēja medicīnu Parīzes universitātē (Universities of Paris), īpašu uzmanību pievēršot gan dzīvnieku, gan cilvēku līķu sekciju veikšanai. Šajā laikā A. Vezālijs daudz pētīja cilvēka skeleta kaulus. 1536. gadā A. Vezālijs atgriezās Lēvenas Katoļu universitātē, kurā pievērsās arābu medicīnas pētniecībai, bet jau 1537. gadā devās studēt uz Padujas universitāti (Università Degli Studi Di Padova), kas bija savam laikam ļoti progresīva. 1537. gadā Vezālijs Padujas universitātē ieguva doktora grādu un strādāja par lektoru sekciju demonstrēšanā.

Pēc doktora grāda iegūšanas A. Vezālijs docēja ne tikai Padujas universitātē, bet arī Boloņas universitātē (Università di Bologna) un Pizas universitātē (Università di Pisa). Paralēli docēšanai nodarbojās ar pētniecību, vēlāk bija imperatora Kārļa V (Charles V) ārsts, kā arī vadīja privātu ārsta praksi Briselē.

Viena no svarīgākajām pētniecības daļām bija sekciju veikšana, un A. Vezālijs uzsvēra, ka sekcijas jāveic ārstam pašam, nevis kādam citam pēc ārsta norādījumiem. Tomēr iegūt līķus, kurus ārsti varētu izmantot pētījumu veikšanai, nebija viegli baznīcas aizliegumu dēļ, līdz ar to A. Vezālijs slepeni izmantoja notiesāto noziedznieku līķus. 1543. gadā A. Vezālijs veica publisku Bāzelē dekapitēta (dažos avotos – pakārta) noziedznieka Jākopa Kerrera (Jakob Karrer von Gebweiler) līķa sekciju. Pēc sekcijas A. Vezālijs izveidoja skeletu ar kustīgām locītavām un ziedoja to Bāzeles universitātei (Universität Basel). Šis ir pasaulē senākais šāda veida skelets, un mūsdienās tas aplūkojams Bāzeles universitātes Anatomijas muzejā (Anatomisches Museum der Universität Basel). 

A. Vezālijs profesionālās darbības laikā pētīja vecvecvectēva P. van Vēzela traktātu, kas veltīts vienai no sadaļām Avicennas (Avicenna) medicīnas enciklopēdijā “Medicīnas kanons” (القانون في الطب, al-Qānūn fī aṭ-Ṭibb, 1025). Šis pētījums izdots 1537. gadā.     

A. Vezālijs apzinājās, ka ķirurģijas pamatā ir labas anatomijas zināšanas, tāpēc līķu sekciju veikšana bija īpaši svarīga. Pētījumos A. Vezālijs daudz paļāvās uz Galēna (Γαληνός) teorijām, kas pat vēl 16. gs. tika uzskatītas par pareizām un neapšaubāmām. Bet 1540. gadā Boloņas universitātē A. Vezālijs pārstāja sekot Galēna mācībai, izveidoja jaunu līķu sekcijas metodi un uzdrošinājās apšaubīt antīko medicīnu. Balstoties jaunajās zināšanās, A. Vezālijs izveidoja atlantu “Seši anatomiski attēli” (Tabulae Anatomicae Sex) ar sešiem anatomiskiem, studentiem paredzētiem attēliem, un lielā pieprasījuma dēļ 1538. gadā tas tika publicēts. Nedaudz vēlāk – vai nu 1538. gadā, vai 1539. gadā – tika izdots pārskatīts un uzlabots atlants “Anatomiskā mācīšana” (Institutiones anatomicae).

1539. gadā tika izdots asins nolaišanai veltīts traktāts, kas pazīstams ar nosaukumu “Asins nolaišanas vēstule”, kaut gan oriģinālais nosaukums latīņu valodā ir garāks – “Vēstule, kas māca, ka sānu sāpju gadījumā jāgriež paduses vēna labajā elkonī” (Epistola, docens venam axillarem dextri cubiti in dolore laterali secandam). No mūsdienu anatomijas viedokļa lūkojoties, visticamāk, ka ar paduses vēnu domāta rokas īsā ādas vēna.

A. Vezālijs nodarbojās ar Galēna traktātu izpēti un bija pirmais, kurš norādīja, ka Galēna zināšanas cilvēku anatomijā bieži balstītas dzīvnieku anatomijā. Pēc šī pētījuma 1541. gadā izdots traktāts “Galēna darbi” (Opera Galeni).

Nozīmīgākais A. Vezālija darbs “Par cilvēka ķermeņa fabriku, septiņas grāmatas” (De Humani Corporis Fabrica, libri septem) pirmo reizi publicēts 1543. gadā, un tas veidots pēc Padujas universitātē docētajām lekcijām un veiktajām līķu sekcijām. Traktāts ievērojams ne tikai precīzo anatomisko struktūru un orgānu aprakstu dēļ, bet arī ilustrāciju dēļ. Dažos avotos norādīts, ka traktātā bija 273 ilustrācijas. Ilustrācijas gravētas kokā, tāpēc ir ļoti smalkas un detalizētas. Nav skaidru ziņu, kas varētu būt ilustrāciju autors vai autori, taču izteikta hipotēze, ka ilustrācijas veidoja itāļu mākslinieka Ticiāno Večellio (Tiziano Vecellio) skolnieki. Kokgrebumi tika nogādāti Bāzelē, jo A. Vezālijs vēlējās, lai traktāts tiktu publicēts vienā no labākajām tā laika izdevniecībām – Johannesa Oporina (Johannes Oporinus) vadībā. Traktāta pirmā grāmata veltīta kauliem un skrimšļiem, otrā – saitēm un muskuļiem, trešā – vēnām un artērijām, ceturtā – nerviem, piektā – iekšējiem orgāniem un reproduktīvajai sistēmai, sestā – sirdij un elpošanas sistēmai, septītā – smadzenēm un acīm. Traktāts publicēts otro reizi 1555. gadā.

Traktāts īsā laika periodā ieguva atzinību, tāpēc tas tika daudz kopēts. Lielā pieprasījuma dēļ A. Vezālijs jau 1543. gadā. izveidoja traktāta saīsināto versiju “Cilvēka ķermeņa fabrikas grāmatu izvilkums” (De humani corporis fabrica librorum epitome). Saīsinātā versija lētākas cenas dēļ bija pieejama plašākai publikai, un tieši tāpēc A. Vezālijs kļuva slavens visā Eiropā.

Līdz mūsdienām saglabājušies vairāk nekā 700 šā traktāta eksemplāru gan no 1543. gada, gan no 1555. gada izdevuma. Tie glabājas Londonā, Parīzē, Romā, Oksfordā, Kembridžā, Bostonā un Ņujorkā. Viena no kopijām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir iesieta noziedznieka Viljama Bērka (William Burke) ādā, tā atrodas Džona Heja bibliotēkas (John Hay Library) krājumā, un šo specifisko iesiešanas metodi sauc par antropodermisko grāmatu iesiešanu. Traktāts tulkots dažās modernajās valodās. Latviešu valodā līdz šim nav veikts šā traktāta tulkojums.

1546. gadā izdots traktāts, kas pazīstams ar nosaukumu “Ķīnas saknes vēstule” (“Vēstule par to, kādā veidā un attiecībā jādzer Ķīnas saknes novārījums”, Epistola, rationem modumque propinandi radicis Chynae decocti). Neilgi pēc A. Vezālija nāves 1564. gadā tika izdots traktāts, kas pazīstams ar nosaukumu “Pārbaude” (“Gabriela Falopio anatomisko novērojumu pārbaude”, Anatomicarum Gabrielis Falopii observationum examen). Šis traktāts veidots kā atbilde itāļu ārsta Gabriela Fallopio (Gabriel Fallopius) traktātam “Anatomiskie novērojumi” (Observationes anatomicae), kas izdots 1561. gadā un kurā iztirzāts A. Vezālija darbs “Par cilvēka ķermeņa fabriku, septiņas grāmatas”.

Medicīnā notika strauja attīstība no Hipokrata (Ἱπποκράτης) laika ap 5., 4. gs. p. m. ē. līdz Galēna laikam 2. gs. m. ē., bet vēlāk nozīmīgu sasniegu nebija. Tieši A. Vezālijs pārtrauca šo vairāk nekā desmit gadsimtus ilgušo medicīnas stagnāciju ar darbu “Par cilvēka ķermeņa fabriku, septiņas grāmatas”. Viņš norādīja uz daudzām būtiskām antīkās medicīnas kļūdām, kuras neviens līdz 16. gs. nebija uzdrošinājies apšaubīt vai pārbaudīt. Piemēram, A. Vezālijs paziņoja, ka Galēna apgalvojums par lielajiem asinsvadiem, kas sākas aknās, nav pareizs. A. Vezālijs veica būtiskus atklājumus par skeleta sistēmu, muskulatūru, asinsrites sistēmu, nervu sistēmu, iekšējiem orgāniem un smadzenēm.

Vezālija sasniegumi medicīnā tiek pielīdzināti Leonardo da Vinči (Leonardo da Vinci) atklājumiem. A. Vezāliju atzinīgi novērtēja gan laikabiedri, gan vēlāko gadsimtu ārsti, tāpat viņa ieguldījums medicīnas attīstībā tiek novērtēts arī mūsdienās. Par A. Vezālija augsto novērtējumu mūsdienās liecina viņam veltītie pētījumi, traktātu izdevumi, tulkojumi un komentāri, konferences, žurnāli, piemēram, Vesalius Journal, tīmekļa vietnes, piemēram, vesaliusfabrica.com, Vesalii Continuum Facebook, muzeju ekspozīcijas, izstādes, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā izstāde 2014. gadā “Anatoms. Cilvēka ķermeņa fabrika” par godu viņa 500. dzimšanas dienai. 

Viens no slavenākajiem A. Vezālija atspoguļojumiem ir 18. gs. nīderlandiešu mākslinieka Jana Vandelāra (Jan Wandelaar) gravīra, kurā A. Vezālijs attēlots, secējot kāda līķa labo roku. Šī gravīra izmantota kā grāmatu ilustrācija. Vezāliju portretēja viņa laikabiedrs Jans van Kalkars (Jan van Calcar) gleznā “Melnā ģērbta vīra portrets” (Portrait of a Man Dressed in Black). Daudz izmantota traktāta “Par cilvēka ķermeņa fabriku, septiņas grāmatas” priekšlapas ilustrācija, kurā A. Vezālijs atspoguļots, veicot kāda līķa vēdera secēšanu plašas auditorijas priekšā. A. Vezālijs atveidots statujās Briselē un Zakintā, Vīnē statuja atrodas uz Dabas vēstures muzeja (Das Wiener Naturhistorische Museum) jumta. A. Vezālijs portretēts bistēs un ciļņos, kā arī viņam veltītas pastmarkas. 2021. gadā Briselē Vezālija vārdā nosauktā koledžā (Vesalius College Brussels) tika izdots Rona Blumenfelda (Ron Blumenfeld) vēsturisks romāns "Anatomijas karalis: Andreasa Vezālija ceļojums" (The King's Anatomist: The Journey of Andreas Vesalius).