26.01.–05.02.1956. Kortīnā d’Ampeco (Itālijā) aizvadītas septītās ziemas olimpiskās spēles, kas norisinājās astoņos sporta veidos, piedaloties 32 dalībvalstīm. Olimpisko spēļu pieteikumā norādīti 924 sportisti, bet saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas oficiālajiem datiem spēlēs startēja 821 dalībnieks. Tas bija līdz šim lielākais dalībvalstu un dalībnieku skaits ziemas olimpiskajās spēlēs. Kortīnā d’Ampeco 20. gs. 30. gados tika ieplānotas jau 1944. gada ziemas olimpiskās spēles, kas Otrā pasaules kara laikā netika aizvadītas.

Atklāšanas ceremonija norisinājās 26.01.1956. Kortīnas d’Ampeco Olimpiskajā ledus stadionā (Stadio Olimpico del Ghaccio), kas tika uzbūvēts pirms olimpiskajām spēlēm 50. gadu pirmajā pusē un oficiāli atklāts 26.10.1955. Septīto ziemas olimpisko spēļu sacensībās piedalījās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Austrālija, Austrija, Beļģija, Bolīvija, Bulgārija, Čehoslovākija, Čīle, Dienvidslāvija, Francija, Grieķija, Irāna, Islande, Itālija, Japāna, Kanāda, Koreja (tobrīd ‒ Dienvidkoreja), Libāna, Lielbritānija, Lihtenšteina, Nīderlande, Norvēģija, Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), Polija, Rumānija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Šajās spēlēs bija sākta kārtība, kāda bija 1956., 1960. un 1954. gada ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs – vienā apvienotā Vācijas olimpiskajā komandā startēja Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR, Austrumvācija) un Vācijas Federatīvā Republika (tobrīd tikai Rietumvācija) sportisti. Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs kā dalībvalstis startēja Bolīvija, Irāna un PSRS. Arī šajās spēlēs PSRS okupētā Latvija nepiedalījās.

Septītajās ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās cīņa par 24 medaļu komplektiem astoņos sporta veidos: pa sešiem medaļu komplektiem distanču slēpošanā un kalnu slēpošanā, četriem medaļu komplektiem – ātrslidošanā, trīs – daiļslidošanā, diviem – bobslejā, pa vienam – hokejā, tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. Salīdzinot ar iepriekšējām ziemas olimpiskajām spēlēm (Oslo 1952. gadā), izmaiņas bija notikušas tikai distanču slēpošanā – bija trīs jaunas disciplīnas, bet vienā olimpiskās sacensības vairs nenotika. Septiņās disciplīnās – distanču slēpošanā 10 km individuāli un 3x5 km stafetē, kalnu slēpošanā milzu slalomā, nobraucienā un slalomā, daiļslidošanā sievietēm un pāriem – piedalījās sievietes. Septīto ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija norisinājās 05.02.1952. Kortīnas d’Ampeco Olimpiskajā ledus stadionā.

Ātrslidošanā sacensības notika vīriešiem 500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m distancēs zem atklātas debess uz Mirurinas ezera ledus iekārtotā ātrslidošanas skrejceļa 13 km attālumā no Kortīnas d’Ampeco. Katrā no distancēm tika izcīnīts pa medaļu komplektam. 1500 m distancē divi ātrslidotāji ar vienādu rezultātu ierindojās dalītā 1.–2. vietā, tādēļ šajā disciplīnā tika pasniegtas divas zelta un viena bronzas medaļa. Sacensības norisinājās četras dienas pēc kārtas: 28.01.1956. – 500 m distancē, 29.01.1956. – 5000 m distancē, 30.01.1956. – 1500 m distancē, 31.01.1956. – 10 000 m distancē.

Zelta medaļas 500 m un 1500 m distancēs izcīnīja PSRS ātrslidotājs Jevgēnijs Grišins (Евгений Романович Гришин). Zelta medaļu 10 000 m un sudraba medaļu 5000 m distancē ieguva Zviedrijas sportists Sīgvards Ēriksons (Sigvard Ericsson). Zelta godalgu 5000 m slidojumā izcīnīja PSRS pārstāvis Boriss Šilkovs (Борис Арсеньевич Шилков). Otrs zelta medaļas ieguvējs 1500 m distancē arī bija PSRS ātrslidotājs – Jurijs Mihailovs (Юрий Матвеевич Михайлов).

Sudraba medaļu 10 000 m distancē izcīnīja Norvēģijas sportists Knuts Juhannesens (Knut Johannesen), bet 500 m distancē – PSRS ātrslidotājs Rafaels Gračs (Рафаэль Давидович Грач).

Bronzas medaļas 10 000 m un 5000 m distancēs ieguva PSRS pārstāvis Oļegs Gončarenko (Олег Георгиевич Гончаренко), 1500 m distancē ‒ Somijas sportists Toivo Salonens (Toivo Salonen), 500 m – Norvēģijas ātrslidotājs Alvs Jesvangs (Alv Gjestvang).

Bobsleja sacensības vīriešiem norisinājās Ronco bobsleja trasē (vēlāk Eudžēnio Monti olimpiskā trase, Pista olimpica Eugenio Monti, slēgta) Kortīnā d’Ampeco divās disciplīnās – divniekiem un četriniekiem. Divnieku sacensībās pārliecinoši triumfēja Itālijas bobslejisti, abām ekipāžām ieņemot pirmās divas vietas. Zelta medaļas divniekiem 27.–28.01.1956. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja Itālijas pirmā ekipāža, kuras sastāvā bija Lamberto Dalla Kosta (Lamberto Dalla Costa) un Džakomo Konti (Giacomo Conti). Sudrabu divniekos ieguva Itālijas otrā ekipāža – Renco Alvera (Renzo Alvera) un Eudžēnio Monti (Eugenio Monti). R. Alvera un E. Monti izcīnīja arī sudraba medaļas bobslejā četriniekiem Itālijas otrās ekipāžas sastāvā kopā ar Ulriko Džirardi (Ulrico Girardi) un Renato Močellīni (Renato Mocellini).

Zelta medaļas četriniekiem 03.–04.02.1956. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja Šveices pirmā ekipāža, kuras sastāvā Roberts Alts (Robert Alt), Heinrihs Angsts (Heinrich Angst), Gotfrīds Dīners (Gottfried Diener) un Francs Kapuss (Franz Kapus).

Bronzas medaļas divniekiem izcīnīja Šveices pirmā ekipāža – Makss Angsts (Max Angst) un Harijs Varburtons (Harry Warburton). Bronzas medaļas četriniekiem ieguva ASV pirmā ekipāža – Viljams Longstrets Dodžs (William Longstreth Dodge), Bils Dodžs (Bill Dodge), Džeimss Ernests Leimijs (James Ernest Lamy) un Arturs Volters Tailers (Arthur Walter Tyler).

Daiļslidošanas sacensības norisinājās trijās disciplīnās – sievietēm (30.–31.01., 02.02.1956.), vīriešiem (29.01., 01.02.1956.) un pāriem (03.02.1956.) Kortīnas d’Ampeco Olimpiskajā ledus stadionā ar mākslīgo ledu zem atklātas debess.

Sieviešu sāncensībā zelta medaļu izcīnīja ASV sportiste Tenlija Olbraita (Tenley Albright), iepriekšējo ziemas olimpisko spēļu olimpiskā vicečempione sieviešu konkurencē. Sudraba medaļu Kortīnā d’Ampeco ieguva cita ASV daiļslidotāja Kerola Heisa (Carol Heiss), bronzu – Austrijas pārstāve Ingrida Vendla (Ingrid Wendl).

Vīriešu individuālajās daiļslidošanas sacensībās visu goda pjedestālu ieņēma ASV sportisti. Zelta medaļu izcīnīja Heiss Alens Dženkinss (Hayes Alan Jenkins), sudraba medaļu ‒ Ronalds Robertsons (Ronald Robertson), bronzas – Deivids Dženkinss (David Jenkins), olimpiskā čempiona H. A. Dženkinsa jaunākais brālis.

Daiļslidošanā pāru konkurencē zelta medaļas izcīnīja Austrijas sportisti Elizabete Švarca (Elisabeth Schwarz) un Kurts Opelts (Kurt Oppelt). Sudraba godalgas ieguva Kanādas daiļslidotāji Frānsisa Defo (Frances Dafoe) un Noriss Bovdens (Norris Bowden). Bronzas medaļas atkal izcīnīja māsa un brālis Marianna Naģa (Nagy Marianna) un Lāslo Naģs (Nagy László) no Ungārijas, atkārtojot panākumu, kādu bija sasnieguši iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Septīto ziemas olimpisko spēļu visas trīs jaunās disciplīnas bija tieši distanču slēpošanā – 15 km vīriešiem, 30 km vīriešiem un 3x5 km stafete sievietēm. Taču vairs nenorisinājās 18 km slēpojums vīriešiem. Medaļas tika izcīnītas arī 10 km slēpojumā sievietēm un vēl trijās disciplīnās vīriešiem – 18 km un 50 km slēpojumos, kā arī 4x10 km stafetē. Kopumā četrus no sešiem medaļu komplektiem distanču slēpošanā izcīnīja vīrieši, divus – sievietes.

Distanču slēpošanas sacīkstes norisinājās Kortīnas d’Ampeco Sniega stadionā (Lo Stadio della neve) un tā apkaimē ierīkotās slēpošanas trasēs: 10 km sievietēm 28.01.1956., 3x5 km stafete sievietēm 01.02.1956., 15 km vīriešiem 30.01.1956., 30 km vīriešiem 27.01.1956., 50 km vīriešiem 02.02.1956., 4x10 km stafete vīriešiem 04.02.1956.

10 km distancē sievietēm 40 startējušo slēpotāju konkurencē zelta medaļu izcīnīja PSRS sportiste Ļubova Kozireva (Любовь Владимировна Козырева; vēlāk Baranova, Баранова), sudrabu – cita PSRS pārstāve ‒ Radja Jerošina (Радья Николаевна Ерошина), bronzu – Zviedrijas slēpotāja Sonja Edstrema (Sonja Edström). Ļ. Kozireva un R. Jerošina ieguva arī olimpiskās sudraba medaļas 3x5 km stafetes slēpojumā PSRS komandas sastāvā, bet S. Edstrema – bronzas medaļu 3x5 km stafetē Zviedrijas vienības ierindā.

3x5 km stafetē sievietēm 10 komandu konkurencē zelta medaļas izcīnīja Somijas slēpotājas Sirka Polkunena (Sirkka Polkunen), Mirja Hietamiesa (Mirja Hietamies) un Sīri Rantanena (Siiri Rantanen). Sudraba medaļas izcīnīja PSRS, bronzas – Zviedrijas komanda.

15 km distancē vīriešiem 62 startējušo slēpotāju sāncensībā zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas sportists Halgeirs Brendens (Hallgeir Brenden), kurš iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs bija kļuvis par čempionu 18 km distancē un vicečempionu 4x10 km stafetē.

30 km distancē vīriešiem 54 startējušo sportistu konkurencē zelta medaļu ieguva Somijas slēpotājs Veiko Hakulinens (Veikko Hakulinen), kurš Kortīnā d’Ampeco izcīnīja vēl divas sudraba medaļas – 50 km distancē un 4x10 km stafetē Somijas komandas sastāvā. V. Hakulinens jau iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Oslo 1952. gadā bija kļuvis par olimpisko čempionu 50 km slēpojumā.

50 km distancē vīriešiem 33 startējušo dalībnieku konkurencē zelta medaļu izcīnīja Zviedrijas sportists Sikstens Jernbergs (Edy Sixten Jernberg), kurš šajās olimpiskajās spēlēs ieguva vēl trīs medaļas – divas sudraba (15 km un 30 km slēpošanas distancēs) un vienu bronzas (4x10 km stafetē Zviedrijas komandas sastāvā).

4x10 km stafetes slēpojumā vīriešiem 14 startējušo komandu sāncensībā zelta godalgas ieguva PSRS vienība: Fjodors Terentjevs (Фёдор Михайлович Терентьев), Pāvels Kolčins (Павел Константинович Колчин), Nikolajs Aņikins (Николай Петрович Аникин), Vladimirs Kuzins (Владимир Семёнович Кузин). Sudraba medaļas izcīnīja Somijas, bronzas – Zviedrijas komanda. P. Kolčins Kortīnā d’Ampeco izcīnīja vēl divas bronzas medaļas distanču slēpošanā (15 km, 30 km), F. Terentjevs – vienu bronzas medaļu (50 km).

Olimpiskajā hokeja turnīrā vīriešiem piedalījās desmit izlases – ASV, Austrija, Čehoslovākija, Itālija, Kanāda, Polija, PSRS, Šveice, Vācija (faktiski tikai Rietumvācija) un Zviedrija. Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās PSRS hokeja izlase. 1956. gada olimpiskais hokeja turnīrs vienlaikus bija arī pasaules un Eiropas čempionāts. Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītā vieta togad bija identiska pozīcijai pasaulē, bet par Eiropas čempioni tika atzīta augstāko vietu izcīnījusī valstsvienība no Eiropas. Hokeja turnīra ietvaros tika aizvadītas 33 spēles. Tās norisinājās 26.01.–04.02.1956. Kortīnas d’Ampeco Olimpiskajā ledus stadionā un turnīra palīglaukumā – Kortīnas d’Ampeco Apollonio stadionā.

Visas desmit izlases tika iedalītas trijās priekšsacīkšu apakšgrupās (vienā apakšgrupā sešas izlases, divās – pa trijām). Katrā apakšgrupā tika izspēlēts viena apļa turnīrs (divās apakšgrupās katrai izlasei pa divām spēlēm, vienā – pa trijām spēlēm). No katras priekšsacīkšu apakšgrupas pa divām komandām (kopā sešas izlases) izcīnīja tiesības turpināt cīņu fināla grupā, kur norisinājās turpmākā cīņa par medaļām. Fināla grupā tika aizvadīts viena apļa turnīrs (katrai izlasei pa piecām spēlēm), kurā ieņemtās vietas nozīmēja turnīrā ieņemto vietu.

Fināla grupā neiekļuvušās četras izlase aizvadīja viena apļa turnīru (katrai izlasei pa trijām spēlēm) mierinājuma grupā jeb gandarījuma turnīrā, kur tika noskaidroti olimpiskā turnīra 7.–10. vietas ieguvēji.

Zelta medaļas izcīnīja PSRS, kura bija uzvarējusi visās septiņās spēlēs. Sudraba medaļas ieguva ASV, bet bronzu – Kanāda, kuru togad pārstāvēja komanda Kitchener–Waterloo Dutchmen (Kičenera).

Septītajās ziemas olimpiskajās spēlēs kalnu slēpošanā bija sešas disciplīnas – pa trijām (milzu slaloms, slaloms, nobrauciens) kā vīriešiem, tā sievietēm. 27.01.1956. norisinājās milzu slaloms sievietēm, 29.01.1956. ‒ milzu slaloms vīriešiem, 30.01.1956. ‒ slaloms sievietēm, 31.01.1956. ‒ slaloms vīriešiem, 01.02.1956. ‒ nobrauciens sievietēm, 03.02.1956. ‒ nobrauciens vīriešiem. Lielākā daļa kalnu slēpošanas sacensību norisinājās Tofana kalnos (Dolomītalpu daļa) ierīkotajās trasēs Kortiīnas d’Ampeco apkaimē: slaloms vīriešiem un sievietēm norisinājās Col Drusciè trasē, milzu slaloms un nobrauciens sievietēm – Canalone trasē, nobrauciens vīriešiem – Olimpia trasē. Milzu slaloms vīriešiem norisinājās uz Faloria kalna ierīkotā trasē Ilio Colli.

Sieviešu konkurencē milzu slalomā startēja 49 dalībnieces, slalomā 48 sportistes, bet nobraucienā ‒ 47 dalībnieces. Zelta medaļu milzu slalomā izcīnīja Vācijas kalnu slēpotāja Osija Raiherte (Ossi Reichert), kura iepriekšējās olimpiskajās spēlēs bija kļuvusi par olimpisko vicečempioni slalomā. Zelta godalgu slalomā Kortīnā d’Ampeco izcīnīja Šveices sportiste Renē Koljāra (Renée Colliard), nobraucienā – cita Šveices kalnu slēpotāja Madlēna Bertū (Madeleine Berthod).

Sudraba medaļu milzu slalomā ieguva austriete Jozefīne Frandla (Josefine Frandl), slalomā – austriete Regīna Šepfe (Regina Schöpf), nobraucienā – šveiciete Frīda Dencere (Frieda Dänzer). Bronzas medaļu milzu slalomā izcīnīja Austrijas sportiste Doroteja Hohleitnere (Dorothea Hochleitner), slalomā ‒ PSRS pārstāve Jevgēnija Sidorova (Евгения Николаевна Сидорова) un nobraucienā – Lusila Vīlere (Lucile Wheeler) no Kanādas.

Vīriešu sāncensībā milzu slalomā startēja 95 dalībnieki, slalomā ‒ 89 sportisti un nobraucienā ‒ 75 dalībnieki. Labākos panākumus guva austriešu kalnu slēpotāji, tostarp ieņemot visu goda pjedestālu milzu slalomā. Visas trīs zelta medaļas kalnu slēpošanā vīriešiem – milzu slalomā, slalomā un nobraucienā – izcīnīja Austrijas sportists Antons Zailers (Anton Engelbert Sailer). Cits austrietis ‒ Andreass Molterers (Andreas Molterer) ‒ ieguva divas olimpiskās medaļas – sudrabu milzu slalomā un bronzu nobraucienā.

Sudraba medaļu slalomā vīriešiem izcīnīja Japānas sportists Čiharu Igaja (猪谷 千春), bet bronzas godalgu – Zviedrijas kalnu slēpotājs Stīgs Solanders (Stig Oskar Sollander). Sudraba medaļu nobraucienā ieguva šveicietis Remons Felē (Raymond Fellay). Bronzas medaļu milzu slalomā izcīnīja austrietis Valters Šusters (Walter Schuster).

Tramplīnlēkšanas sacensības norisinājās ziemas olimpisko spēļu pēdējā norises dienā 05.02.1956. Kortīnā d’Ampeco uz tramplīna Italia (tagad Olimpiskais tramplīns Italia, Trampolino Olimpico Italia), kas pirms olimpiskajām spēlēm tika pārbūvēts un 08.12.1955. oficiāli atklāts.

51 dalībnieka konkurencē divu lēcienu kopvērtējumā zelta medaļu izcīnīja Somijas sportists Anti Hiverinens (Antti Hyvärinen), sudraba godalgu ‒ cits soms Auliss Kallakorpi (Aulis Kallakorpi), bronzu – Vācijas pārstāvis Harijs Glass (Harry Glass).

Ziemeļu divcīņā sacensības norisinājās 29.01.1956. Kortīnā d’Ampeco uz tramplīna Italia un 31.01.1956. Kortīnas d’Ampeco Sniega stadiona slēpošanas trasē. Līdz šim ziemas olimpiskajās ziemeļu divcīņas slēpošanas distance bija 18 km, bet Kortīnā d’Ampeco – 15 km.

Ziemeļu divcīņā 36 startējušo dalībnieku konkurencē zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas sportists Svere Stenersens (Sverre Stenersen), iepriekšējo ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs ziemeļu divcīņā. Kortīnā d’Ampeco sudraba medaļu izcīnīja Zviedrijas pārstāvis Bengts Ēriksons (Bengt Eriksson), bronzas – Polijas sportists Francišeks Gonseņica-Groņs (Franciszek Gąsienica Groń).

Valstu kopvērtējumā līdere bija PSRS, kuras sportisti bija izcīnījuši 16 medaļas (septiņas zelta, trīs sudraba, sešas bronzas). Kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Austrija ar 11 medaļām (četras zelta, trīs sudraba, četras bronzas).

Saskaņā ar Kortīnas d’Ampeco olimpisko spēļu organizatoru apkopoto valstu kopvērtējumu, kurā augstāka vieta ir augstākas raudzes medaļu ieguvējiem, 3. vietu ieņēma Somija (trīs zelta, trīs sudraba, viena bronzas), 4. vietā Šveice (trīs zelta, divas sudraba, viena bronzas), 5. vietā Zviedrija (divas zelta, četras sudraba, četras bronzas; kopā desmit medaļas), 6. vietā ASV (divas zelta, četras sudraba, divas bronzas), 7. vietā Norvēģija (divas zelta, viena sudraba, viena bronzas).