Audzis Grīziņkalnā, Rīgā, kur bērnībā aizrāvies ar futbolu un hokeju. 13 gadu vecumā (1958) A. Hendelis uzsāka hokeja treniņus Edgara Rozenberga trenētajā “Daugavas” stadiona jauniešu komandā (vēlāk “RVR” jauniešu komanda, RVR – Rīgas Vagonu rūpnīca), kur spēlēja līdz 1963. gadam. “RVR” komandas sastāvā 1963. gadā A. Hendelis kļuva par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) hokeja čempionu. Nespējot apvienot hokeju ar mācībām, 17 gadu vecumā pameta mācības vidusskolā. Vēlāk absolvēja Rīgas Pārtikas rūpniecības un tehnoloģijas tehnikumu.

No 1963. līdz 1974. gadam A. Hendelis startēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) mēroga čempionātos. 1963./1964. gada sezonā spēlēja Ufas Avangard sastāvā PSRS B klases hokeja čempionātā. 1964. gada pavasarī no Ufas atgriezās Rīgā un turpinājumā aizvadīja desmit sezonas – no 1964./1965. līdz 1973./1974. gada sezonai Rīgas “Daugavas” (no 1967. gada nosaukums “Dinamo”) sastāvā PSRS čempionātos. Pirmajā sezonā A. Hendelis spēlēja galvenokārt malējā uzbrucēja postenī, bet turpmāk – kā centra uzbrucējs.

A. Hendelis bija viens no Rīgas “Dinamo” komandas uzbrukuma līderiem un vairākas sezonas tās kapteinis vienības sportisko sasniegumu pacēluma gados, kad trenera Viktora Tihonova (Виктор Васильевич Тихонов) vadībā Rīgas “Dinamo” spēja pakāpties no PSRS trešā līmeņa hokeja čempionāta līdz tiesībām spēlēt PSRS Augstākajā līgā (1973). Vairākas sezonas spēlēja vienā uzbrucēju maiņā kopā ar Helmutu Balderi. Pēc Rīgas “Dinamo” pirmās sezonas PSRS Augstākajā līgā (1973/1974) A. Hendelis pārtrauca aktīvās hokejista gaitas augstākajā līmenī un pievērsās hokeja trenera darbam, līdztekus spēlējot LPSR līmeņa hokeja turnīros.

Centra uzbrucējs A. Hendelis raksturots kā neatlaidīgs, nepiekāpīgs, ar cīņassparu apveltīts sportists, kurš cīnījās līdz galam arī ļoti grūtās un faktiski zaudētās situācijās. Latviešu hokeja līdzjutēju iecienīts spēlētājs, kuram spēļu skatītāji nereti skandēja tolaik populāru saukli: “Andža, vārtus!”

Pēc aiziešanas no Rīgas “Dinamo” divus gadus bija “Latvijas Bērza” hokeja skolas jauniešu treneris, spēlējošais treneris Rīgas juvelierizstrādājumu fabrikas hokeja komandā “Juvelieris” (1974/1975–1980/1981). “Juveliera” sastāvā 1976. gadā kļuva par LPSR hokeja čempionu, bija arī tās sezonas (1975/1976) rezultatīvākais spēlētājs LPSR čempionātā. 20. gs. 80. gadu pirmajā pusē trenēja zvejnieku kolhoza “9. maijs” hokeja komandu (1981/1982–1985/1986); sākumā bija komandas spēlējošais treneris. 20. gs. 80. gadu beigās spēlēja “RPI” (Rīgas Politehniskais institūts) sastāvā LPSR hokeja čempionātā.

No 1978./1979. gada sezonas līdz 20. gs. 80. gadu vidum A. Hendelis bija hokeja tiesnesis (republikas kategorija). Sākumā tiesāja Rīgas un LPSR čempionātus, vēlāk – PSRS otrās līgas un pirmās līgas čempionātus. 01.1981. tika atzīts par vienu no labākajiem 1980. gada hokeja tiesnešiem Latvijā un apbalvots ar LPSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas žetonu “Labākais tiesnesis 1980. gadā”.

No 20. gs. 80. gadu beigām līdz 20. gs. 90. gadu vidum spēlēja Ulda Opita organizētajā veterānu hokeja komandā “Vecmeistars”, kas startēja dažādu līmeņu Latvijas čempionātos un turnīros ārvalstīs. Bija komandas “Vecmeistars” kapteinis. Pēc 1993./1994. gada sezonas apbalvots ar Latvijas čempionāta “Cienījamākā spēlētāja” titulu. Spēlējis Latvijas veterānu hokeja izlasē. Līdz pat 21. gs. sākumam turpināja piedalīties amatieru un veterānu hokeja turnīros.

20. gs. 80. gadu beigās A. Hendelis strādāja Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā par gaļas izcirtēju, gaļas izstrādājumu pārdevēju. Vēlāk strādājis auto tirdzniecībā, par šoferi maizes ceptuvē, būvdarbos celtniecībā.

No 1968. gada ir laulībā ar latviešu basketbolisti Tamāru Hendeli (dzimusi Kārkliņa), ilggadējo Rīgas TTT komandas spēlētāju, kapteini, daudzkārtēju Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju un PSRS basketbola čempioni.