Par Latvijas hokeja sākumu uzskatāms 1930. gads, kad Rīgas “Strādnieku sporta un sarga” (SSS) hokejisti piedalījās četrās starptautiskās spēlēs un trīs komandas aizvadīja Liepājas meistarsacīkstes hokejā.

Pirmā zināmā hokeja spēle Latvijā notika Rīgā 28.02.1909. Daļa hokejistu spēlēja ar bendija, daļa ‒ ar hokeja nūjām, bet laukumam nebija arī apmaļu, un ripa bieži pazuda laukuma malās esošajā sniegā. 02.1924. Rīgā ieradās Karaļauču VfK (Verein für Körperübungen) komanda, lai spēlētu ar “Rīgas Airētāju kluba” komandu Kanādas hokeju. Notika divas spēles – viena ar ripu, otra ar bumbiņu. Pirmā no šīm spēlēm 02.02.1924. bija pirmā zināmā starptautiskā hokeja spēle Latvijā. 1926. gadā Latvijas Ziemas sporta savienība apsprieda iespēju nākamajā sezonā pāriet uz hokeja spēli ar ripu, taču tolaik nekas būtisks vēl nenotika. 1929. gadā Tautas augstskolas sporta kursos sešas stundas tika veltītas hokejam ar ripu un bendijam, bet rudenī biedrības SSS vācu biedri ierosināja pāriet no bendija uz hokeju. Lai gan idejai bija daudz pretinieku, hokejs ar laiku izspieda bendiju. 1930. gada rudenī uz Starptautisko Hokeja federāciju (Ligue Internationale de Hockey sur Glace; tagad – International Ice Hockey Federation) tika nosūtīta vēstule ar lūgumu uzņemt tajā Latviju, un 1931. gadā Latvija kļuva par tās dalībvalsti. 02.1931. tika nolemts noskaidrot Latvijas spēcīgāko komandu. Šo turnīru oficiāli dēvēja par “labākās hokeja komandas nosaukuma izcīņu”, un tas faktiski bija pirmais Latvijas čempionāts hokejā. Startēja piecas komandas. Finālā iekļuva Rīgas “Union” un Liepājas “Armijas sporta klubs” (ASK). Par uzvarētājiem kļuva “Union”, kas uzvarēja ar 1:0 papildlaikā. Oficiāli nosaukums "Latvijas meistarsacīkstes hokejā" tika ieviests no 1931./1932. gada sezonas. Pirmā valstsvienību spēle notika 27.02.1932. Tajā Latvija ar rezultātu 3:0 uzvarēja Lietuvu. 20. gs. 20.‒30. gados hokejs pakāpeniski kļuva populārāks, valstsvienība regulāri piedalījās dažāda ranga sacensībās.

Hokeja tālāko attīstību izjauca 1940. gada padomju okupācija un sekojošais karš. Vācu okupācijas laikā Latvijas čempionāti notika tikai 1941./1942. un 1942./1943. gadā, turklāt otrais no tiem netika pabeigts. Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1946. gadā pirmajās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) meistarsacīkstēs startēja “Dinamo” no Rīgas, 1949.–1967. gadā – “Daugava”, kā arī PSRS otrajā līgā – “Latvijas bērzs”. 1969.–1977. gadā “Dinamo” trenēja Viktors Tihonovs (Виктор Васильевич Тихонов) un komanda no PSRS otrās līgas iekļuva augstākajā līgā. 1978./1979. gadā notika “Dinamo” pirmā vizīte Kanādā. Padomju okupācijas laikā Latvijas hokeja vadošā komanda “Dinamo” kļuva par profesionālu klubu, kurā lielākā daļa spēlētāju bija iebraucēji no citām republikām. Pēc neatkarības atjaunošanas, mainoties politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, par nozīmīgāko Latvijas hokeja klubu 1991. gadā kļuva “Riga Stars”, Starpnacionālajā hokeja līgā 1992.–1995. gadā – “Pārdaugava”, vēlāk “Liepājas metalurgs” un “Rīga 2000”. 2008. gadā Krievijas iniciētās un īstenotās Kontinentālās hokeja līgas (KHL) ietvaros tika izveidots profesionāls klubs “Dinamo Rīga”. Latvija Starptautiskajā hokeja federācijā atjaunota 07.05.1992. Prāgā. 1992. gadā notika pirmā valstsvienības spēle pēc neatkarības atjaunošanas Latvija‒Lietuva 13:2. 1993. gadā valstsvienība ieguva pirmo vietu pasaules čempionātā C grupā Ļubļanā, Slovēnijā. 20.04.1996. Eindhovenā, Nīderlandē, Latvija spēlēja pret Šveices komandu (1:1) un ieguva 1. vietu B grupā. Kopš 1997. gada Latvijas izlase nepārtraukti spēlē pasaules čempionāta augstākajā divīzijā.

1990. gadā izveidota pirmā sieviešu hokeja komanda “Laima”, kas 1992. gadā kļuva arī par pirmo Latvijas sieviešu hokeja izlasi. Latvijas sieviešu hokeja čempionāts norisinās kopš 1994./1995. gada sezonas (ar pārtraukumiem). Tam bijis atšķirīgs nosaukums, un dažas sezonas turnīrā piedalījušās arī kaimiņvalstu komandas. 2019./2020. gada sezonā Latvijas čempionāta oficiālais nosaukums bija Optibet Baltijas sieviešu hokeja čempionāts (Optibet Baltic Women's Ice-hockey Championship), un tajā piedalījās arī komandas no Igaunijas un Lietuvas. Čempionāts norisinājās divās grupās. A grupā – SHK "Laima", SHK "Pārdaugava/Lauvas 1", SHK "L&L Hope", Lietuvas "HC Amber" un Igaunijas "HC Grizzlyz". B grupā – "Laima Juniors", SHK "L&L Gold", SHK "Pārdaugava/Lauvas 2", SHK "Tukums" un Lietuvas "HC Hockey Stars". Covid-19 pandēmijas dēļ 2019./2020. gada sezonas čempionāts netika pabeigts.

No 1930./1931. līdz 1939./1940. gada sezonai Latvijā norisinājās valsts čempionāti, kuros tika izcīnīts spēcīgākās komandas tituls. Visvairāk titulu ieguva Rīgas ASK (piecus), “Union” (trīs) un “Universitātes sports”. Visvairāk komandu startēja 1931./1932. gadā – deviņas, pēc gada – septiņas. Vēlāk komandu skaits stabilizējās ap četrām piecām komandām. Nacistiskās okupācijas laikā norisinājās dažādi lokāli turnīri. Padomju okupācijas laikā, 1940./1941. gada sezonā un sākot ar 1945./1946. gada sezonu, norisinājās arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) čempionāti. Nākamajā sezonā čempionāts nenotika, bet divreiz ‒ 1956./1957. un 1958./1959. gada sezonā ‒ tie netika pabeigti. Visvairāk čempionu titulu bija “Latvijas bērzam” (11), “Dinamo” izcīnījis septiņus titulus, pa pieciem – RVR un RER. Kopumā no 1991. gada deviņi čempionu tituli Latvijas virslīgā Liepājai (hokeja klubam “Liepājas metalurgs” 8, hokeja klubam “Liepāja” 1), pieci tituli hokeja klubam “Rīga 2000”. Kopš 2014./2015. gada paralēli notiek arī 1. līgas čempionāts. Jaunatnes čempionāti notiek kopš 1991. gada.

Nozīmīgs notikums bija 1964. gada spēle Rīgā, kad LPSR vadošā komanda “Daugava” pirmo reizi Latvijas hokeja vēsturē uzņēma Amerikas Savienoto Valstu (ASV) austrumu štatu izlasi (9:1). 19.09.1989. Rīgā Sporta pilī “Dinamo” pirmoreiz spēlēja pret Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu Vašingtonas Capitals (1:2).

14.09.1990. notika otrā tikšanās ar NHL komandu “Dinamo” spēlē pret Monreālas Canadiens (2:4). Kopš 1992. gada Rīgā, Ventspilī un Liepājā notikuši 13 pasaules čempionāti I divīzijā U 20, U 18 un sieviešu izlasēm. 2006. gadā notika pasaules čempionāts “Arēnā Rīga” un ledus laukumā, kas ierīkots “Skonto” hallē (Latvija izcīnīja 10. vietu). Liepājā un Rīgā Latvijas čempionvienības organizējušas Starptautiskās Hokeja federācijas Kontinentālā kausa izcīņas turnīrus. Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Rīgā notikuši Eiropas čempionvienību kausa izcīņas turnīri sieviešu hokejā.

Kopā ar ledus haļļu celtniecību attīstījās un vērsās plašumā arī amatieru hokejs. Radās veterānu hokeja kustība ar savu čempionātu. 2017. gadā no vairāk nekā 6700 hokeju spēlējošajiem Latvijā apmēram 4500 bija amatieri. Amatieru līgu skaits katru gadu ir mainīgs. Spēcīgākās ir Neatkarīgā amatieru hokeja līga, Entuziastu hokeja līga, Latvijas Hokeja līga. Amatieru līgas (tajā skaitā veterānu līgas) ir arī pie visām ledus hallēm.

Latvija spēlējusi sešās ziemas olimpiskajās spēlēs: 1936. gadā Gamišpartenkirhenē (13.–15. vieta), 2002. gadā Soltleiksitijā (9. vieta), 2006. gadā Turīnā (12. vieta), 2010. gadā Vankūverā (12. vieta), 2014. gadā Sočos (8. vieta), 2022. gadā Pekinā (11. vieta).

1930.‒1940. gadā hokejs bija Latvijas Ziemas sporta savienības pārziņā. 7.05.1959. dibināta LPSR Hokeja federācija (kopš 1991. gada Latvijas Hokeja federācija). Federācijas ilggadējs vadītājs bija Anatolijs Raskolovs. Federācijas uzdevums ir darboties hokeja attīstībai un augstu rezultātu sasniegšanai bez peļņas gūšanas. Federāciju vadījuši Vilnis Burtnieks (1992‒1994), Kirovs Lipmans (1994‒1995, 1998‒2016), Uģis Magonis (1995‒1998), Aigars Kalvītis (kopš 2016. gada).

Latvijas valstsvienība 1931.‒1940. gadā startējusi četros pasaules čempionātos, augstākā ir 10. vieta 1993. gadā, 1. vieta C grupā, 1996. gadā 1. vieta B grupā, kopš 1997. gada Latvija spēlē elites grupā. Augstākā vieta pasaules čempionātā ir 7. (1997, 2004, 2009). U-20 6 sezonas (2006, 2009, 2010, 2012, 2017) pasaules čempionātos spēlēja elites divīzijā, augstākā vieta 8. (2004), U-18 septiņas sezonas (2007, 2010, 2012, 2013, 2015, 2016, 2017) pasaules čempionātos spēlēja elites divīzijā, augstākā vieta 9. Sieviešu hokeja izlase kopš 1992. gada spēlē Eiropas un pasaules čempionātā, augstākā vieta ir 10. (2007). KHL klubs “Dinamo” augstāko vietu (ceturtdaļfināli Gagarina kausā) ieguva 2009./2010. un 2010./2011. gadā. Pēc dalībnieku skaita Latvijas lielākie hokeja klubi ir hokeja klubs “Prizma” ar sporta skolu “Pārdaugava” un hokeja skola “Rīga”, kurās izveidotas hokeja piramīdas, sākot ar bērnu un beidzot ar virslīgas komandām. Savas hokeja skolas izveidojuši virslīgas klubi “Mogo” un “Kurbads”.

Nozīmīgākie spēlētāji 1931.–1940. gadā Latvijas izlasē bija Arvīds Jurgens, Leonīds Vedējs, Roberts Bluķis, Kārlis Paegle, Arvīds Pētersons, Ludvigs Putniņš, Edgars Klāvs, Roberts Lapainis, Herberts Kuške. Vēlākajos gados viņi bija aktīvi sporta organizatori. 1946.–1990. gadā PSRS izlasē pirmais no Latvijas bija Harijs Mellups. Pasaules čempionātos PSRS izlasē spēlējuši trīskārtējais pasaules čempions un Eiropas čempions, pasaules čempionātu labākais uzbrucējs Helmuts Balderis, olimpiskais čempions Vitālijs Samoilovs un pasaules čempionātu labākais vārtsargs Artūrs Irbe. 1996. gadā Stenlija kausu ieguva Sandis Ozoliņš. NHL visvairāk spēļu bez pārtraukuma aizvadījis aizsargs Kārlis Skrastiņš (12 sezonas). Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ir Leonīds Tambijevs, Aleksandrs Kerčs seniors, Aleksandrs Ņiživijs. Visvairāk spēles izlasē aizvadījis Rodrigo Laviņš. NHL spēlējis 21 Latvijas hokejists: S. Ozoliņš, A. Irbe, Sergejs Žoltoks, Pēteris Skudra, Raitis Ivanāns, Zemgus Girgensons, Kaspars Daugaviņš, Herberts Vasiļjevs, Grigorijs Panteļejevs, Artūrs Kulda, Kristers Gudļevskis, Ronalds Ķēniņš, Jānis Sprukts, Oskars Bārtulis, Kaspars Astašenko, Helmuts Balderis, Viktors Ignatjevs, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Kerčs seniors, Harijs Vītoliņš III. Starptautiskās Hokeja federāciajs slavas zālē iekļauti H. Balderis (1998) un A. Irbe (2010), K. Lipmans (2018).

20. gs. 30. gados Latvijas Ziemas sporta savienību vadīja Roberts Plūme un Aleksandrs Liepiņš, bet savienības hokeja sekciju – A. Liepiņš un A. Jurgens. Padomju un nacistiskās okupācijas laikā hokeja organizators bija L. Vedējs, vēlāk, kara laikā – A. Pētersons. Pēc Otrā pasaules kara aktīvs hokeja organizators bija treneris un hokejists Andris Siliņš – hokeja skolas “Rīga” dibināšanas iniciators un organizators. Harijs Vītoliņš II ir pirmais Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs. Hokeja entuziasts Imants Ziediņš uzcēlis pirmo mākslīgā ledus laukuma ārpus Rīgas. Nozīmīgs ir arī Latvijas izlašu un klubu ārsts kopš 1967. gada Jānis Kvēps. Uldis Opits ir ievērojams hokeja organizators, sieviešu un veterānu hokeja iniciators Latvijā. Pirmā hokeja tiesnese sieviete PSRS bija Biruta Plūme. Eduards Odiņš bijis KHL labākais tiesnesis četras sezonas. Visvaldis Georgs Nagobads bijis ilggadējs ASV izlases un NHL klubu ārsts, Starptautiskās hokeja federācijas Pola Luaka balvas (Paul Loicq Award) par ieguldījumu pasaules hokejā ieguvējs.

Sākotnēji hokeju spēlēja uz dabiskajiem ledus laukumiem. Pirmā mākslīgā ledus slidotava Latvijā atklāta 1960. gadā “Daugavas” stadionā (slēgta 1975. gadā. Pēc trim gadiem vietā atklāta ledus halle, kas slēgta 2016. gadā). Pirmais mākslīgā ledus laukums (20x30 m) ārpus Rīgas tapa Talsos 1989. gadā. Lielākā arēna ir “Arēna Rīga”. Tajā mājas spēles aizvada KHL klubs “Dinamo Rīga”. Pasaules čempionāti I divīzijā, U-18, sieviešu hokejā, Starptautiskās Hokeja federācijas komandu turnīri notikuši Ventspils Olimpiskajā centrā, Liepājas Olimpiskajā centrā, Vidzemes Olimpiskajā centrā, Jelgavas ledus hallē. Inbox ledus halle ir “Dinamo” un hokeja kluba “Rīga” treniņu bāze. Latvijā ir 18 ledus halles ar 20 mākslīgā ledus laukumiem. Jaunākās arēnas – Mārupē un Rumbulā “Kurbads” ledus halle – atklātas 2017. gadā.