Dzimis Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka Instruktoru rotas virsdienesta virsnieka vietnieka Kārļa Opita un Elvīras Opites (dzimusi Čukste) ģimenē. Kad U. Opits bija vienu gadu vecs, 12.03.1933. nomira viņa tēvs, bet pēc gada, 01.04.1934., nomira arī māte. Rūpes par bērnu uzņēmās vecmāmiņa. U. Opitam agri nācās kļūt patstāvīgam. U. Opits mācījās Rīgas Industriālajā politehnikumā (līdz 1945. gadam un kopš 1991. gada – Rīgas Valsts tehnikums). 1952. gadā absolvēja Rīgas Elektromehānisko tehnikumu (līdz 1945. gadam VEF Amatu skola; tagad Rīgas Tehniskā koledža). 1961. gadā pabeidza Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) divgadīgo treneru skolu kā vidējās kvalifikācijas treneris futbolā.

U. Opits sportista karjeras sākumā spēlēja futbolu, bija futbola pussargs. 1948. gadā U. Opits sāka trenēties Dzelzceļnieku sporta klubā (no 1953. gada – “Lokomotīve”) Rīgā pie trenera Alekseja Auziņa, kurš kļuva par U. Opita pirmo treneri futbolā. Vēlāk U. Opits spēlēja dažādu jauniešu futbola komandu sastāvā. No 1952. gada trenējās futbolā Rīgas “VEF” pie trenera Roberta Pakalna. Hokejam U. Opits pievērsās 1952. gadā, pēc R. Pakalna iniciatīvas kļūstot par hokeja vārtsargu, bet R. Pakalns kļuva par U. Opita pirmo treneri hokejā. 1952. gadā U. Opits sāka spēlēt “VEF-2” hokeja komandā Rīgas čempionātā un vēlāk “VEF” sastāvā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) mēroga sacensībās. Hokejs kļuva par vienīgo sporta veidu, ar kuru nodarbojās U. Opits. Treneris Edgars Klāvs uzaicināja U. Opitu uz meistarkomandu Rīgas “Daugava”, kura spēlēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) līmeņa sacensībās. Astoņas sezonas U. Opits spēlēja Rīgas “Daugavas” sastāvā PSRS čempionātā (1952./1953. gada sezonā un no 1954./1955. līdz 1960./1961. gada sezonai). Līdztekus tam U. Opits dažas sezonas spēlēja “VEF” komandā LPSR hokeja turnīros. Aktīvā sporta gaitas U. Opits augstākajā līmenī pārtrauca 1961. gadā, turpmāk pievēršoties trenera darbam. Līdztekus tam 20. gs. 60. gados viņš spēlēja LPSR čempionātā komandās “RER” (Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, 1961./1962. un 1962./1963. gada sezonā) un “Latvijas Bērzs” (1963/1964–1968/1969), ar katru no tām vienu reizi kļūstot par LPSR hokeja čempionu (1963. un 1969. gadā).

No 1961. gada U. Opits iesaistījās trenera darbā. 20. gs. 60. gados U. Opits bija spēlējošais treneris “RER” un “Latvijas Bērza” komandās. Vēlāk viņš trenēja LPSR turnīros startējošās komandas – Rīgas “Dinamo” (1969/1970–1975/1976), Jaunatnes izlasi (1976/1977), “Ķekavu” (ar pārtraukumiem no 1976./1977. līdz 1984./1985. gada sezonai), “Latvijas Bērzu” (1986/1987). No 20. gs. 60. gadu vidus U. Opits bija Rīgas “Dinamo” hokeja skolas treneris (kopā 17 gadus), trenēja dažādas “Dinamo” jauniešu un junioru komandas, t. sk. PSRS līmeņa jauniešu un junioru čempionātos. Vēlāk, 20. gs. 80. gadu sākumā, U. Opits divus gadus bija “Latvijas Bērza” jauniešu komandu treneris un administrators, pēc tam līdz 1991./1992. gada sezonai, kad viņš devās pensijā, bija hokeja komandas “RASMS” (Rīgas Augstākās sporta meistarības skola, vēlāk “RASMS Energo”, no 1991. gada “LNSS Energo”, LNSS – Latvijas Nacionālā sporta skola) administrators. Līdztekus trenera un administratora darbam U. Opits bija dažādu, galvenokārt LPSR līmeņa, hokeja spēļu tiesnesis.

U. Opits aktīvi iesaistījās sieviešu hokeja ieviešanā Latvijā un pirmā sieviešu hokeja kluba (SHK) “Laima” izveidē 1990./1991. gada sezonā. Kopš tā laika viņš trenēja SHK “Laima”, kas kļuva par Latvijas sieviešu hokeja izlases bāzes komandu. 20. gs. 90. gados U. Opits bija gan SHK “Laima”, gan Latvijas sieviešu hokeja izlases galvenais treneris. Viņa trenētā Latvijas sieviešu izlase 03.1993. Kijivā uzvarēja Eiropas čempionāta B grupā (otrajā līmenī). U. Opits ir bijis Latvijas Hokeja federācijas (LHF) Treneru padomes priekšsēdētājs.

No 1989. gada U. Opits kopā ar domubiedriem rīkoja veterānu hokeja notikumus, bija to organizators līdz pat savai nāvei 2020. gadā. U. Opits organizēja Latvijas veterānu izlases dalību starptautiskos veterānu turnīros, rīkoja veterānu līgas darbu Latvijā, pats ilgstoši spēlēja Latvijas veterānu komandās (izcīnījis veterānu pasaules čempiona un veterānu olimpiskā čempiona titulus), trenēja veterānu komandas (t. sk. “Vecmeistaru” un Latvijas veterānu izlases), organizēja starptautisku veterānu turnīru norisi Latvijā (t. sk. vecmeistaru turnīru “Baltija”). No 20. gs. 90. gadiem organizēja amatieru hokeja turnīrus, ir bijis Latvijas Amatieru hokeja līgas (LAHL) prezidents, tāpat arī dažādu jauniešu un amatieru komandu treneris. U. Opits ir līdzdarbojies LHF veterānu organizācijās, bijis LHF Veterānu komitejas priekšsēdētājs.

2013. gadā U. Opits apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira). Godinot U. Opita ieguldījumu Latvijas hokejā, tiek organizēts Ulda Opita piemiņas turnīrs veterāniem (otrais turnīrs notika 10.2022. Rēzeknē). Organizācija “Latvijas hokeja vēsture” rīko ikgadēju t. s. “Klusējošo hokeja kareivju” piemiņas pasākumu, kura laikā Rīgas Meža kapos tiek godāta arī U. Opita piemiņa.