Latvijas hokeja izlases uzbrucējs (1935–1940). Aizvadīja 20 oficiālas valstsacīkstes, kurās guva sešus vārtus. Valstsvienībā spēlēja trijos pasaules čempionātos (1935, 1938, 1939). Kā rezervists bija iekļauts Latvijas hokeja izlases sastāvā dalībai ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936), uz kurieni devās, taču turnīrā nespēlēja. Piedalījās valstsvienības starptautiskajās spēlēs pret klubu komandām un pilsētu sacīkstēs (1935–1940), kā arī valstsvienības spēlēs pret citām Latvijas komandām. Raksturots kā maza auguma ātrs, ar labu slidotprasmi un spēles izpratni apveltīts hokeja uzbrucējs. Sporta žurnālisti nereti slavēja E. Klāva pozīcijas izvēli pie pretinieka vārtiem.
Latvijas izlases 1939. gada turnejas laikā sniedza vērtīgas speciālreportāžas par spēlēm pasaules čempionātā Šveicē, kā arī par izlases sacīkstēm Lietuvā, Vācijā un Nīderlandē (tās publicēja laikraksts “Sporta Pasaule”). Popularizēja hokeju ar izglītojošiem materiāliem presē (piemēram, izdevumā “Starts”).