Bērnību un skolas gadus aizvadīja Grīziņkalnā, Rīgā. Mācījās Rīgas 15. astoņgadīgajā skolā, pēc tās – Rīgas Industriālajā politehnikumā (līdz 1945. gadam un kopš 1991. gada – Rīgas Valsts tehnikums), kuru absolvēja 1960. gadā, iegūstot tehniķes tehnoloģes specialitāti metālu aukstajai apstrādei ar griešanu. 20. gs. 60. gadu pirmajā pusē uzsāka studijas Rīgas Politehniskā institūta (RPI; kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte) Mehānikas un mašīnbūvniecības fakultātē. Vēlāk, 20. gs. 60. gadu vidū, pārgāja uz RPI Celtniecības fakultāti. Studēja ar pārtraukumiem, studijas RPI pabeidza 1980. gadā pēc aktīvo sportistes gaitu beigšanas.

S. Budovska sāka spēlēt basketbolu 9–10 gadu vecumā Rīgas 15. astoņgadīgajā skolā, kur par fiziskās audzināšanas skolotāju strādāja basketbola treneris Aivars Rasa. A. Rasa kļuva par viņas pirmo treneri. S. Budovska nopietnāk pievērsās basketbolam, iestājoties Rīgas 1. bērnu sporta skolā. Ar panākumiem startēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) jauniešu basketbola turnīros. 1958. gadā 15 gadu vecumā S. Budovska debitēja PSRS sieviešu basketbola čempionātā Rīgas “Daugavas” sastāvā, palīdzot komandai izcīnīt čempionāta bronzas godalgas. Vienlaikus viņa 1958. gadā kļuva arī par LPSR čempioni Rīgas “VEF” sieviešu komandas sastāvā. Kad 1958. gada nogalē tika izveidota Rīgas TTT sieviešu basketbola komanda, 15 gadus vecā S. Budovska kļuva par šīs komandas spēlētāju un jau drīzumā izvirzījās par vienu no komandas vadošajām spēlētājām.

Talantīgo jaunieti pamanīja PSRS sieviešu izlases veidotāji, un 1959. gadā viņa tika uzaicināta uz PSRS izlasi. Tās sastāvā S. Budovska debitēja 16 gadu vecumā pasaules čempionātā Maskavā (1959). Turnīra noslēguma dienā, 18.10.1959., izšķirošajā spēlē starp PSRS un Bulgārijas izlasēm S. Budovska guva 26 punktus (spēles rezultāts 51:38), palīdzot PSRS basketbola izlasei izcīnīt pirmo pasaules čempionu titulu tās pastāvēšanas vēsturē. S. Budovska PSRS izlasē startēja no 1959. līdz 1968. gadam, kļuva par vienu no tās vadošajām spēlētājām. PSRS sieviešu basketbola valstsvienības sastāvā izcīnīja zelta medaļas trijos pasaules čempionātos pēc kārtas (1959, 1964, 1967) un piecos Eiropas čempionātos pēc kārtas (1960, 1962, 1964, 1966, 1968). PSRS izlases sastāvā piedalījās arī citās starptautiskās spēlēs, t. sk. izbraukumos Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 1964. gada pasaules čempionātā Peru novērtēta kā viena no labākajām turnīra spēlētājām, kā arī skatītāju un žurnālistu vērtējumā atzīta par pasaules basketbola skaistumkaralieni – Miss Basketball Mundial (Mis Pasaules Basketbola čempionāts). S. Budovska Rīgas TTT komandas sastāvā spēlēja no 1958. līdz 1972. gadam (īslaicīgs pārtraukums no 1969. līdz 1970. gadam), ar panākumiem startējot gan PSRS līmeņa, gan starptautiskās sacensībās. TTT sastāvā 11 reizes kļuva par Eiropas čempionvienību kausa izcīņas uzvarētāju (1960–1962, 1964–1969, 1971, 1972). PSRS studenšu basketbola izlases sastāvā S. Budovska izcīnīja zelta godalgu Vasaras universiādē 1965. gadā Budapeštā.

Rīgas TTT komandas sastāvā 12 reizes izcīnīja PSRS čempionāta zelta medaļas (1960–1969, 1971, 1972). S. Budovskas karjeras laikā TTT kļuva par PSRS un Eiropas spēcīgāko sieviešu basketbola klubu. Attiecīgi LPSR sieviešu basketbola izlase, kurā spēlēja TTT vadošās spēlētājas, kļuva par spēcīgāko republikas izlasi PSRS turnīros. LPSR izlasē spēlēja no 1959. līdz 1971. gadam (kopā aizvadījusi 88 spēles), bija tās kapteine. S. Budovska LPSR izlases sastāvā ir izcīnījusi uzvaras dažādos PSRS republiku turnīros, t. sk. trīs reizes pēc kārtas izcīnīja zelta godalgas PSRS Tautu spartakiādēs (1963, 1967, 1971). Līdztekus dažādiem lokālas nozīmes un skolu basketbola turnīriem spēlēja savu mācību iestāžu komandās – Rīgas Industriālā politehnikuma meiteņu vienībā un RPI sieviešu basketbola komandā.

S. Budovska sāka spēlēt basketbolu aizsardzes pozīcijā, taču jauniešu basketbola treneris Augusts Raubens palīdzēja viņai kļūt par centra spēlētāju. Pateicoties aizsardzes postenī iegūtajām iemaņām, izkoptajai individuālajai tehnikai, kustīgumam un izcilai spēles taktikas izpratnei, ar labu augumu (190 cm) apveltītā S. Budovska kļuva par izcilu spēlētāju centra pozīcijā, unikālu pasaules sieviešu basketbolā. Neraksturīgi tā laika sieviešu basketbolam kļuva par vienu no pirmajām centra spēlētājām, kura precīzi darbojās arī patālu no groza. S. Budovskas prasmju dēļ klubu un izlašu treneri nereti lika viņu tandēmā ar citām centra spēlētājām, veidojot spēli ar diviem centriem. Trenera Oļģerta Altberga veidotais centra spēlētāju pāris – S. Budovska un Silvija Krodere (agrāk Ravdone) – 20. gs. 60. gados bija viens no bīstamākajiem kā TTT komandas, tā PSRS izlases uzbrukumā.

1972. gadā S. Budovska pārtrauca aktīvās sporta gaitas, vairāk uzmanības veltot atjaunotajām studijām RPI un ģimenes dzīvei (no 1967. gada ir laulībā ar sporta ārstu, TTT komandas mediķi Māri Budovski). 1973. gada sākumā norisinājās S. Budovskas svinīga atvadīšanās no lielā sporta. Pēc sportistes karjeras beigām strādājusi zemes mērniecības un ierīcības jomā – uzņēmumā “Komunālprojekts” un Valsts Zemes dienestā. Pensionējusies. Līdzdarbojās TTT Dāmu klubā.

S. Budovska bija viena no visu laiku slavenākās basketbola komandas TTT spēlētājām un līderēm laikā, kad šī vienība kļuva starptautiski slavena un guva unikālus panākumus sieviešu basketbolā. Šīs paaudzes spēlētājas, tostarp S. Budovska, tika dēvētas par “zelta meitenēm”. 20. gs. 60. gados S. Budovska bija viena no populārākajām sportistēm Latvijā. Laikraksta “Sports” aptaujās četrus gadus (1962, 1966, 1967, 1968) atzīta par labāko LPSR sportisti. 1998. gadā S. Budovska apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira). 2001. gadā kā vienai no Latvijas Basketbola savienības (LBS) goda biedrēm pasniegta medaļa par mūža ieguldījumu Latvijas basketbolā. S. Budovska ir iekļauta LBS Goda zālē. Sportistes panākumus viņas karjeras laikā atzinīgi vērtēja arī PSRS un LPSR augstākā sporta vadība, piešķirot dažādus apbalvojumus, t. sk. medaļu “Par darba varonību” (1960), medaļu “Par izcilu darbu” (1965), goda zīmi “Par sporta varonību” (1968). Par izciliem panākumiem starptautiskās sacensībās 1964. gadā tika apbalvota ar zelta piemiņas medaļu. Saņēmusi daudzus dažādu organizāciju diplomus un goda rakstus, t. sk. LPSR Augstākās Padomes prezidija, PSRS Sporta biedrību un organizāciju savienības (SBOS) Centrālās padomes goda rakstus. Saņēma arī prestižos goda nosaukumus: PSRS Sporta meistare (1960) un PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1964). Viņas vārds tika ierakstīts PSRS SBOS Centrālās padomes goda grāmatā. Rīgas TTT komandas panākumiem un tajā skaitā vienai no “zelta meitenēm” S. Budovskai veltītas vairākas dokumentālas grāmatas un preses publikācijas dažādu valstu preses izdevumos. S. Budovskas tēls iemūžināts tēlnieces Artas Dumpes skulptūrā un mākslinieces Benitas Apines gleznotā portretā.