Stiripasterida kārtas jūras zirnekļi zināmi no ordovika perioda. Pētījumi liecina, ka Austrodecidae ir māsas grupa pārējiem jūras zirnekļiem apakšklasē Pantopoda. Austrodecus un Pantopipetta ģintis ir tuvu radniecīgas ar Colossendeidae un Pycnogonidae dzimtas (Eupantopodida) jūras zirnekļiem.
Stiripasterida kārtas jūras zirnekļu pazīmes pārsvarā atbilst apakšklases Pantopoda vispārīgajam raksturojumam. Būtiskākā atšķirīgā pazīme ir Stiripasterida jūras zirnekļu nelielie izmēri – tie sasniedz 1–2 mm. Austrodecus un Pantopipetta ģinšu pārstāvjiem imago stadijā nav raksturīgo heliforu. Austrodecidae jūras zirnekļu pedipalpām ir pieci līdz deviņi posmi. To kājas olu pārnēsāšanai ir ar desmit posmiem vai arī nav pārstāvētas. Sākotnēji Austrodecidae dzimtas jūras zirnekļus iedalīja Eupantopodida kārtas Ammotheidae dzimtā. Tomēr Austrodecidae ir savdabīga dzimta, kuras pārstāvjiem ir specializēts snuķis un mute. Snuķis ir savdabīgs, uz leju noliekts, līdzīgs pipetei un ar ventrodistālu muti. Pamatojoties uz šīm pazīmēm, tika izveidota dzimta Austrodecidae.
Stiripasterida kārtas jūras zirnekļu bioloģija, īpaši to vairošanās bioloģija un izplatīšanās mehānismi, ir maz izpētīta. Līdz šim nav atrasti tēviņi ar olām, nav konstatēti kāpuri.
Stiripasterida kārtas jūras zirnekļi ir plēsēji un visēdāji.
Kārtā Stiripasterida (Fry, 1978) pašreiz zināma viena dzimta ar divām ģintīm:
| Dzimta | Ģintis |
| Austrodecidae (Stock, 1954) | Austrodecus (Hodgson, 1907) |
| Austrodecus (Microdecus) (Child, 1994) | |
| Austrodecus (Tubidecus) | |
| Austrodecus breviceps (Gordon, 1938) | |
| Austrodecus calcaricauda (Stock, 1957) | |
| Austrodecus calvum (Stock, 1991) | |
| Austrodecus cestum (Child, 1994) | |
| Austrodecus childi (Arango, 2003) | |
| Austrodecus crenatum (Child, 1994) | |
| Austrodecus curtipes (Stock, 1957) | |
| Austrodecus elegans (Stock, 1957) | |
| Austrodecus enzoi (Clark, 1972) | |
| Austrodecus fagei (Clark, 1957) | |
| Austrodecus glabrum (Stock, 1957) | |
| Austrodecus glaciale (Hodgson, 1907) | |
| Austrodecus gordonae (Stock, 1957) | |
| Austrodecus kelpi (Pushkin, 1977) | |
| Austrodecus longispinum (Stock, 1957) | |
| Austrodecus macrum (Child, 1994) | |
| Austrodecus nausinoos (Švara Melzer, 2016) | |
| Austrodecus pentamerum (Stock, 1968) | |
| Austrodecus profundum (Stock, 1957) | |
| Austrodecus pushkini (Child, 1994) | |
| Austrodecus serratum (Child, 1994) | |
| Austrodecus simulans (Stock, 1957) | |
| Austrodecus sinuatum (Stock, 1957) | |
| Austrodecus staplesi (Stock, 1990) | |
| Austrodecus varum (Child, 1994) | |
| Pantopipetta (Stock, 1963) | |
| Pantopipetta australis (Hodgson, 1914) | |
| Pantopipetta brevipilata (Turpaeva, 1990) | |
| Pantopipetta buccina (Child, 1994) | |
| Pantopipetta lenis (Hosoda Kakui, 2020) | |
| Pantopipetta auxiliata (Stock, 1968) | |
| Pantopipetta oculata (Stock, 1968) |
Jūras zirnekļu klases robežās sistemātika joprojām ir neskaidra. Vēl nav vienotas sistemātikas arī kārtu un apakškārtu līmenī.
Stiripasterida kārtas jūras zirnekļi ir kosmopolīti un sastopami visos pasaules okeānos. Tie sastāda lielu daļu no jūras bentosa faunas, īpaši arktiskajos un antarktiskajos apgabalos.
Nav zināma.