Bauskas rātsnams ir divstāvu mūra ēka ar torni, kas atrodas Bauskas vecpilsētas centrā, Rātslaukuma vidū, starp Rīgas, Kalna, Plūdoņa un Pasta ielām.

Bauskas rātsnams ir vienīgais 17. gs. celtais rātsnams Latvijā, kurš pēc rekonstrukcijas atguva sākotnējo izskatu. Tas tika uzcelts tirgus laukuma centrā kā brīvi stāvoša celtne, kura simbolizēja pilsētas labklājību un varenību. Rātsnams ir masīva divstāvu mūra ēka ar divslīpju jumtu, ko sedz māla dakstiņi. Apjomam ir ne tikai labas proporcijas, bet arī vienkāršība. Rātsnamam svinīgāku izskatu piešķir pildrežģa konstrukcijā būvētais tornis ar kupolu, vaļēju galeriju un noslēdzošo smaili, kas atrodas pašā ēkas centrā. Gan torņa smaili, gan jumta galus rotā vienotā stilā metālā kalti vējrāži. Fasādes veidotas samērā vienkāršas – ar volūtu izvirzījumiem gala fasāžu zelmeņu apakšdaļā un ar rustojumu ēkas stūru noformējumā. Iespējams, ka sākotnēji uz fasādēm bija manierisma stila rotājumi, bet informācija par to nav saglabājusies. Galvenā fasāde ir pavērsta pret tagadējo Rīgas ielu, jo tā senāk bija nozīmīgākā no vecpilsētas ielām. Savukārt ēkas austrumu gala fasāde ar zelmini ir vizuāli dominējoša, jo tā ir simetriski veidota ar volūtu rotājumu un Rietumeiropas rātsnamiem raksturīgo vaļējo arkādi pirmā stāva līmenī. Garenfasāžu logu un ieejas asimetriskais novietojums radās vēlāku pārbūvju rezultātā. 

Rātsnamā vairākus gadsimtus atradās Bauskas pilsētas pašvaldība. Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas laikā tur atradās arī hercogistes muitnīca, jo cauri pilsētai gāja tirdzniecības ceļš no Lietuvas uz Rīgu. Rātes sēžu zāle atradās otrajā stāvā, tā bija liela, gandrīz kvadrātveida telpa ar lieliem logiem trijās sienās. Otrajā stāvā atradās arī vairākas maģistrāta darba telpas. Pirmajā stāvā bija telpa, kur glabājās pilsētas svari un mēri, tai blakus bija rātes kalpotāja dzīvoklis. Līdzīgi kā daudzās Centrāleiropas pilsētās, arī šeit zem ēkas bija ierīkots rātes vīna pagrabs. Rātsnama tornī atradās zvans, ar kura palīdzību pilsētniekus aicināja uz sapulcēm tirgus laukumā un izsludināja trauksmi ugunsgrēka vai citu nelaimju gadījumā.

1615. gada decembrī Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Ketlers (Friedrich Kettler) piešķīra Bauskai privilēģiju celt rātsnamu. Tas tika būvēts par birģermeistera un rātskungu privātajiem līdzekļiem. Arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka šajā vietā kopš 16. gs. beigām atradās izmēros nelielāka vienstāva ēka, kuru, sākot ar 1616. gadu, paplašināja uz austrumu pusi, kā arī uzbūvēja otro stāvu un torni. Nav zināms, kurā gadā rātsnams tika pabeigts, taču 1644. gadā Bauskas rāte aizņēmās 200 valsts dālderus nama celtniecībai vai remontam. Līdz 1743. gadam šis bija dižākais rātsnams visā Kurzemes un Zemgales hercogistē un otrs lielākais (aiz Rīgas) Latvijas teritorijā.

Tā kā ilgstoši ēkā netika veikti ieguldījumi un nopietni remontdarbi, tad 19. gs. pirmajā pusē rātsnams bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. 1852. gadā rāte pieņēma lēmumu par torņa nojaukšanu, jo tas draudēja sagāzties. Nojaukšanā iegūtos ķieģeļus, kokmateriālus un skārdu pārdeva vairāksolīšanā. Bauskas rāte uzsāka naudas vākšanu jaunam rātsnamam, un Kurzemes guberņas arhitekts Oto Dīce (Otto Dietze) izstrādāja projektu jaunam rātsnamam, kurš bija iecerēts vizuāli līdzīgs. Paredzamās izmaksas bija 18 200 rubļu, bet tik daudz naudas pilsētai nebija, un iecere tika noraidīta. 1869. gadā arī rātsnama augšstāvs bija kļuvis bīstams, un rāte pieņēma lēmumu par otrā stāva nojaukšanu. Turpmāk Bauskas rāte darbojās kādā privātīpašumā nomātās telpās, bet bijušā rātsnama atlikusī daļa tika pārbūvēta veikalu un ugunsdzēsēju vajadzībām. Pārbūves un senās celtnes degradācija turpinājās arī 20. gadsimtā. 60. gados tika nojaukts ēkas austrumu gals, lai toreizējā Oktobra laukumā uzceltu jaunu ēku – kafejnīcu “Mūsa”.

80. gadu otrajā pusē Bauskas vecpilsētā, republikas nozīmes aizsargājamā pilsētbūvniecības piemineklī, izpēti veica arhitekte Irēna Bākule. Viņa 1986. gadā izstrādāja Bauskas vecpilsētas reģenerācijas projektu. 1988. gadā Restaurācijas institūta speciālisti veica rātsnama ēkas vēsturisko, arheoloģisko un arhitektonisko izpēti. Izmantojot šīs izpētes rezultātus un 1840. gadā tapušos rātsnama uzmērījumus, I. Bākule izstrādāja rātsnama restaurācijas priekšlikumu, paredzot to atjaunot 17. gs. izskatā. Tikai 21. gs. sākumā Bauskas pilsētas dome uzsāka darbu pie rātsnama atjaunošanas. 2005. gadā ēku sāka projektēt SIA “Komunālprojekts Jelgava” Kārļa Brakanska vadībā, piesaistot arī I. Bākuli. Vispirms notika Rātslaukuma rekonstrukcija, nojaucot kafejnīcas ēku, likvidējot padomju okupācijas laikā ierīkotos apstādījumus un izbūvējot jaunas komunikācijas. Ēkas atjaunošanas darbi sākās 2010. gada februārī, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. 2011. gada nogalē rātsnama būvdarbi noslēdzās, bet vēl vairākus gadus turpinājās iekšdarbi un telpu aprīkošana ar 17. un 18. gs. interjera priekšmetiem. Iekštelpu izbūves un iekārtošanas gaitā konsultants bija Rundāles pils muzeja toreizējais direktors Imants Lancmanis. Interjera ekspozīcijas idejas autori un realizētāji bija interjera priekšmetu restaurācijas firma SIA “Intarsija”.

Bauskas rātsnams ir Bauskas novada pašvaldības īpašums, kurā izvietotas divas pašvaldības administrācijas struktūrvienības – Dzimtsarakstu nodaļa un Tūrisma informācijas centrs. Ēkas pirmajā stāvā pa centrālo ieeju var nokļūt vestibilā, kurā ir garderobe un kāpnes uz otro stāvu. Šeit atrodas arī Dzimtsarakstu nodaļas darba un arhīva telpas. Pa atsevišķu ieeju, kas arī atrodas pirmajā stāvā, var nokļūt Tūrisma informācijas centrā, kurā apskatāma neliela vēsturiska ekspozīcija par rātsnama pagātni un senajiem svariem un mēriem, kādi senāk tika lietoti Bauskā. Otrajā stāvā atrodas reprezentācijas telpas, kurās tiek veiktas laulību ceremonijas, svinīgas pieņemšanas, pašvaldības apbalvojumu pasniegšana, nelielas konferences un koncerti. 2016. gada oktobrī Bauskas rātsnams bija tikšanās vieta visu triju Baltijas valstu ministriem, kuru atbildībā ietilpa reģionālās attīstības jautājumi.

Rātsnams kā izteiksmīga vertikālā dominante Bauskas vecpilsētā atklājas katram iebraucējam pilsētā no Rīgas puses. Tā kā autoceļš Via Baltica iet gar pašu Rātslaukuma malu, tad vizuāli iespaidīgais nams piesaista pilsētas viesus un tūristus.

Tūrisma informācijas centrā gida pavadībā var aplūkot greznās reprezentācijas telpas otrajā stāvā, kuras iekārtotas atbilstoši 17. un 18. gs. stilistikai. Īpaši izceļas lielās ceremoniju zāles griesti, kas veidoti polihromā kokgriezumu tehnikā. Daudzas mēbeles, apgaismes ķermeņi (kroņlukturi un sienas lampas) izgatavoti kā kopijas oriģināliem. Vairākas mēbeles, trauki, gravīras un citi interjera priekšmeti rātsnama vajadzībām tika iegādāti antikvariātos.