Mūsdienās pastāv vairāki slēpošanas sporta veidi: distanču slēpošana, tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa, kalnu slēpošana, frīstails, snovbords, arī rollerslēpošana vasarā. Distanču slēpošana ir populāra valstīs, kurās ziemā veidojas sniega sega. Distanču slēpošanas sacensības var notikt arī telpās, speciāli izveidotos slēpošanas tuneļos. Tramplīnlēkšana ir ziemas sporta veids, taču sacensības šajā sporta veidā noteiktos apstākļos var aizvadīt arī vasarā. Ziemeļu divcīņā sportisti sacenšas tramplīnlēkšanā un distanču slēpošanā. Kalnu slēpošanā sacensības notiek vairākās disciplīnās ‒ slalomā, milzu slalomā, nobraucienā un supergigantā. Kalnu slēpošanā sportisti slēpo pa kalna nogāzi, distances laikā apslēpojot trasē izvietotos šķēršļus. Frīstailā sacensības notiek mogulā, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā jeb akrobātikā, slēpošanas baletā un slēpošanas krosā. Snovbordā sportists uz snovborda dēļa veic noteiktu distanci pa nogāzi, dažās disciplīnās arī veicot trikus. Populārākās snovborda disciplīnas ir slaloms, kross, rampa (half-pipe), frīstails un slopestyle. Rollerslēpošana ir vasaras sporta veids, taču sacensības notiek līdzīgi distanču slēpošanai ziemā.

Mūsdienās slēpes ir gan brīvā laika pavadīšanas, gan sporta inventārs. Slēpes ir atšķirīgas katrā slēpošanas sporta veidā un sacensību disciplīnā. Piemēram, distanču slēpošanā slēpotājs izmanto klasiskā stila vai brīvā stila (slidsolis) slēpošanas inventāru ‒ attiecīga garuma slēpes un nūjas, slēpjzābakus un stiprinājumus. Tramplīnlēkšanā tiek izmantotas 260‒275 cm garas slēpes. Sportista apģērbs ir atkarīgs no ziemas sporta veida, apģērbam ir jāaizsargā no zemas temperatūras un auksta vēja, kā arī jānodrošina ķermeņa liekā siltuma efektīva ventilācija. Piemēram, distanču slēpošanā liela nozīme ir poliestera apakšveļai, kas nepiesaista mitrumu, bet izvada to ārā caur apģērbu, veidojot sportistam komfortablu ķermeņa siltuma sajūtu. Virs speciālās apakšveļas elites sportisti izmanto īpašus plānus poliestera kombinezonus. Treniņu procesā sportisti izmanto plānu jaku un elastīgas bikses, kuru priekšpusē ir vēja izturīgs audums un aizmugurē elastīgs, elpojošs audums. Rezultātā priekšpuse pasargā no aukstā vēja, bet aizmugure izvada lieko siltumu.

Nav noteiktu ziņu, kur un kad radusies slēpošana, tomēr ir sastopami alu zīmējumi ar slēpošanas attēlojumu jau no akmens vai bronzas laikmeta. Vecākās un visprecīzāk dokumentētās liecības par slēpošanas izcelsmi ir atrodamas mūsdienu Norvēģijā un Zviedrijā. 18. gs. Norvēģijā ir notikušas militāra rakstura slēpošanas sacensības. Piemēram, ir atrastas liecības par militārajiem slēpošanas vingrinājumiem Dānijas‒Norvēģijas armijā no 1767. gada, tajos bija iekļauts nobrauciens nelīdzenā apvidū, vingrinājumi slēpojot lejā no kalna un 3 km distanču slēpošana ar pilnu militāro mugursomu.

Līdz 19. gs. vidum slēpošana galvenokārt tika izmantota, lai pārvietotos, bet kopš tā laika slēpošana ir attīstījusies par aktīvās atpūtas veidu un sportu. Pirmās slēpošanas sacensības notika Trumsē (Norvēģijā) 19.03.1843. Tās bija arī pirmās vēsturē zināmās slēpošanas sacensības.

Pirmais lēciens ar slēpēm no tramplīna reģistrēts 1808. gadā, kad norvēģis Ūlafs Rīe (Olaf Rye) no pašbūvēta tramplīna aizlēca 9,5 m tālu. Pirmās fiksētās sacensības lēkšanā ar slēpēm no tramplīna bija Trisilā (Norvēģijā) 1822. gadā.

Kalnu slēpošanā pirmās sacensībās notika Kalifornijā 1860. gadā taisnās kalnu trasēs, izmantojot 3,7 m garas slēpes.

Slēpošanas sporta attīstība Eiropā galvenokārt notika pēc Fritjofa Nansena (Fridtjof Nansen) grāmatas “Ar slēpēm pār Grenlandi” (Paa Ski Over Grønland, 1890) publicēšanas, kur autors stāsta par savu ekspedīciju Grenlandē, kuru viņš veica uz slēpēm 1888.–1889. gadā.

Līdz 20. gs. sākumam izveidojās divi galvenie slēpošanas sporta veidi: distanču slēpošana un tramplīnlēkšana, tikai nedaudz vēlāk attīstījās kalnu slēpošana kā atsevišķs sporta veids. Kalnu slēpošanas sacensības sākotnēji vairāk norisinājās Alpu kalnainajā reljefā Centrāleiropā. Ziemeļu valstu slēpotāji noraidīja šo kalnu slēpošanas sporta veidu, atzīstot tikai savas ikgadējās distanču slēpošanas un tramplīnlēkšanas sacensības Holmenkollenas slēpošanas festivālos Oslo (no 1892. gada) un Ziemeļvalstu spēles (Nordiska spelen) kas ar atšķirīgu regularitāti tika rīkotas no 1901. līdz 1926. gadam. Tomēr 1930. gadā ziemeļu slēpošanas valstis Norvēģija, Zviedrija un Somija beidzot pārtrauca savu pretestību un pieņēma arī kalnu slēpošanu kā atsevišķu sporta veidu.

Nozīmīgākie slēpošanas (ziemas) sporta veidu sacensības pasaulē ir ziemas olimpiskās spēles, pasaules čempionāti, pasaules kausi, t. sk. sacensības Tour de Ski, pasaules ziemas universiādes, junioru pasaules čempionāti, jaunatnes olimpiskās spēles, Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskais festivāls. Nozīmīgākās slēpošanas (vasaras) sporta veida ‒ rollerslēpošanas ‒ sacensības ir pasaules čempionāti, pasaules kausu izcīņas, nacionālo valstu čempionāti.

Pasaules čempionāti slēpošanā ir Starptautiskās Slēpošanas un snovborda federācijas (Fédération internationale de ski et de snowboard, FIS) organizēts Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā (Nordic World Ski Championships), kas notiek reizi divos gados. Pasaules čempionāts ietver trīs slēpošanas sporta veidus: distanču slēpošanu, tramplīnlēkšanu un ziemeļu divcīņu. Pasaules čempionāts vīriešiem pirmoreiz notika 1925. gadā, bet sievietēm ‒ 1954. gadā. No 1924. līdz 1939. gadam katru gadu notika pasaules čempionāti, izņemot 1936. gadu, kad norisinājās ziemas olimpiskās spēles Garmišā-Partenkirhenē. Pēc Otrā pasaules kara no 1950. līdz 1982. gadam pasaules čempionāti notika reizi četros gados. Kopš 1985. gada pasaules čempionāti notiek ik pa diviem gadiem nepāra gados.

Kalnu slēpošanā pirmais pasaules čempionāts notika 1931. gadā Šveicē un līdz 1939. gadam notika katru gadu, bet pēc Otrā pasaules kara notiek katru otro gadu. Pirmais FIS rīkotais frīstaila čempionāts tika organizēts 1986. gadā Francijā, tagad tas notiek katru otro gadu. Snovbordā pasaules čempionāts pirmo reizi notika 1996. gadā, tagad tas notiek ik pa diviem gadiem.

Pasaules kausa sacensības slēpošanas sporta veidos organizē FIS, tās notiek katru gadu. Sacensības distanču slēpošanā notiek kopš 1981. gada, kalnu slēpošanā kopš 1967. gada, tramplīnlēkšanā kopš 1979./1980. gada ziemas sezonas, bet sievietēm ‒ no 2011./2012. gada ziemas sezonas, ziemeļu divcīņā sacensības notiek kopš 1983./1984. gada sezonas, bet sievietēm kopš 2020./2021. gada ziemas sezonas, frīstailā kopš 1980. gada, snovbordā kopš 1994. gada gan vīriešiem, gan sievietēm.

Tour de Ski ir distanču slēpošanas sacensības, kas notiek katru gadu kopš 2006./2007. gada sezonas Centrāleiropā, tās ir izveidotas pēc velobrauciena Tour de France parauga. Tour de Ski ir Pasaules kausa posms, ko organizē FIS. Katrs Tour de Ski ir sastāvējis no sešiem līdz deviņiem posmiem, kas norisinājušies decembra beigās un janvāra sākumā Čehijā, Vācijā, Itālijā un Šveicē. Vīriešu un sieviešu sacensības notiek vienās un tajās pašās dienās, un vienīgā atšķirība ir distanču garums.

Pasaules ziemas universiādēs piedalās studenti no visas pasaules un tās organizē Starptautiskā Universitāšu sporta federācija (Fédération Internationale du Sport Universitaire, FISU). Sporta veidu programma ir līdzīga kā ziemas olimpiskajās spēlēs, kurās notiek sacensības vairākos ziemas sporta veidos, tai skaitā distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā, frīstailā un snovbordā. Ziemas universiādes notiek katru otro gadu kopš 1960. gada.

Katru gadu norisinās pasaules junioru čempionāti slēpošanas sporta veidos, kurās piedalās talantīgākie 16 līdz 20 gadus veci sportisti.

Pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī (Francijā) 1924. gadā tika iekļauti trīs slēpošanas sporta veidi ‒ distanču slēpošana, tramplīnlēkšana un ziemeļu divcīņa, tajos piedalījās tikai vīrieši. Pirmo reizi sievietes slēpošanas sporta veidos ziemas olimpiskajās spēlēs kalnu kombinācijā piedalījās 1936. gada olimpiskajās spēlēs. Kalnu slēpošana pirmo reizi tika iekļauta ziemas olimpisko spēļu programmā 1936. gadā. Distanču slēpošanā sievietes pirmo reizi piedalījās 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Oslo, frīstails pirmo reizi tika iekļauts 1992. gada ziemas olimpisko spēļu programmā. Pirmoreiz tramplīnlēkšanā sievietes piedalījās 2014. gadā, frīstailā (pirmo reizi gan vīrieši, gan sievietes) – 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, snovbordā (pirmo reizi gan vīrieši, gan sievietes) – 1998. gadā.

Rollerslēpošana līdz šim nav tikusi iekļauta olimpisko spēļu programmā.

FIS pārraudzībā ir olimpiskie slēpošanas veidi – distanču slēpošana, tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa, kalnu slēpošana, frīstails un snovbords ‒, kā arī citi slēpošanas sporta veidi – rollerslēpošana, telemarkslēpošana un citi. FIS nosaka starptautisko sacensību noteikumus, sacensību kalendāru, dažādu valstu sportistu kvalifikāciju, sacensību vietas, trašu izvietojumu un homologāciju, olimpiskās kvotas valstīm.

Bjērns Dēli (Bjørn Dæhlie) ir norvēģis, ziemas olimpisko spēļu titulētākais distanču slēpotājs. Viņš ir viens no trim ziemas olimpiešiem, kas izcīnījis astoņas zelta medaļas. No 1992. līdz 1999. gadam B. Dēli sešas reizes uzvarēja Pasaules kausa distanču slēpošanā kopvērtējumā, 1994. un 1998. gadā ierindojoties otrajā vietā. B. Dēli laikā no 1991. līdz 1999. gadam olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos kopumā izcīnīja 29 medaļas, kas padarīja viņu par vēsturē veiksmīgāko vīriešu distanču slēpotāju.

Marita Bjergena (Marit Bjørgen) ir norvēģiete, visu laiku veiksmīgākā ziemas olimpiete. Viņa ir viena no trim ziemas olimpiešiem (un vienīgā sieviete), kas izcīnījusi astoņas zelta medaļas. Kopumā viņa izcīnījusi 15 olimpiskās medaļas ‒ vairāk nekā jebkurš sportists (vīrietis vai sieviete) ziemas olimpisko spēļu vēsturē. M. Bjergena ar 114 individuālajām uzvarām ieņem pirmo reitinga vietu distanču slēpošanas Pasaules kausā. M. Bjergena ir arī veiksmīgākā sieviete distanču slēpošanas sprinta disciplīnās Pasaules kausa vēsturē, izcīnot 29 uzvaras. Viņa 2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabulā izvirzījās vadībā, izcīnot piecas medaļas, tostarp trīs zelta. Pieckārtēja olimpiete, kuras piecas olimpiskās medaļas 2018. gada Phjončhanas spēlēs pavairoja viņas kopējo medaļu skaitu līdz rekordlielam 15.

Hjētils Andrē Omots (Kjetil André Aamodt) ir vienīgais kalnu slēpotājs, kurš izcīnījis četras zelta medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs un nopelnījis vairāk medaļu (astoņas) par jebkuru kalnu slēpotāju ziemas olimpisko spēļu vēsturē. H. A. Omots ir daudzkārtējs olimpiskais čempions, pasaules čempionātu un pasaules kausu uzvarētājs.

Janica Kosteliča (Janica Kostelić) bija kalnu slēpotāja un četrkārtēja olimpiskās zelta medaļas ieguvēja no Horvātijas. Papildus olimpiskajām spēlēm viņa ir izcīnījusi piecas zelta medaļas pasaules čempionātā. Pasaules kausa sacensībās viņa ir izcīnījus pirmo vietu 30 reizes, ieguvusi trīs kopvērtējuma titulus, trīs slaloma titulus un četrus kombinētos titulus. J. Kosteličas sasniegumi profesionālajā slēpošanā ir likuši dažiem komentētājiem, rakstniekiem un citiem slēpotājiem viņu uzskatīt par visu laiku izcilāko sieviešu kalnu slēpotāju.

Mati Nikenens (Matti Ensio Nykänen) ir somu tramplīnlēcējs, kurš startēja sacensībās no 1981. līdz 1991. gadam. Visu laiku izcilākais vīriešu tramplīnlēcējs, izcīnījis piecas ziemas olimpiskās medaļas (četras zelta), deviņas pasaules čempionāta medaļas (piecas zelta) un 22 Somijas čempionāta medaļas (14 zelta). Nozīmīgas ir viņa izcīnītas trīs zelta medaļas 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kļūstot par visvairāk medaļu ieguvušo sportistu šajā ziemā (kopā ar ātrslidotāju Ivonnu van Gennipu (Yvonne van Gennip) no Nīderlandes).

Ēriks Frencels (Eric Frenzel) ir Vācijas ziemeļu divcīņnieks, kurš startē sacensībās kopš 2000. gada. Viens no visu laiku veiksmīgākajiem ziemeļu divcīņas sportistiem. Viņš ir izcīnījis olimpiskās zelta medaļas 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs 10 km individuālajā distancē un tramplīnlēkšanā un 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs 10 km individuālajā distancē. Viņš ir izcīnījis bronzas medaļu 4x5 km komandu distancē 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā, sudraba medaļu 4x5 km komandu distancē 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos, un zelta medaļu 4x5 km komandu distancē 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā.

Šouns Rodžers Vaits (Shaun Roger White) ir amerikāņu bijušais snovbordists un skeitbordists. Viņš ir pieckārtējs olimpietis un trīskārtējs olimpiskās zelta medaļas ieguvējs snovbordā. Viņam ir visvairāk olimpisko zelta medaļu starp snovbordistiem.

Viena no nozīmīgām slēpošanas sporta veidu vietām pasaulē ir Holmenkollena Norvēģijā. Holmenkollenas apkārtni Oslo iedzīvotāji jau sen izmantojuši kā sporta bāzi gan slēpošanai kā aktīvai atpūtai, gan organizējot pasaules līmeņa sacensības dažādos slēpošanas sporta veidos un biatlonā. Holmenkollenā ir vecākais slēpošanas tramplīns pasaulē, tas ir visvairāk apmeklētais tūristu apskates objekts Oslo. Pirmās slēpošanas sacensības tur notika 1892. gadā. Tikai dažus simtus metru no Holmenkollbakenas, otrpus biatlona un distanču slēpošanas stadionam, atrodas vairāki tramplīni.

Pasaules čempionāti ziemeļu divcīņā šeit notikuši 1930., 1966., 1982. un 2011. gadā. Tur arī ir norisinājušies pasaules čempionāti biatlonā (1986, 2000, 2016). Holmenkollenā notika 1952. gada ziemas olimpiskās spēles. Vecākais slēpošanas muzejs pasaulē atrodas Holmenkollenā, tas dibināts 1923. gadā. Kopš 1974. gada tur notiek ikgadējais starptautiskais slēpošanas maratons Holmenkollen Skimaraton, bet 2005. gadā šis maratons kļuva par vienu no FIS oficiālām sacensībām.

Viens no lielākajiem un populārākajiem ziemas sporta centriem ASV ir Olimpiskais centrs Leikplesidā. Šeit notikušas ziemas olimpiskā spēles 1932. un 1980. gadā, bet 2023. gadā tur notiks Pasaules studentu universiāde ziemas sporta veidos. Vienīgais olimpiskais muzejs Ziemeļamerikā atrodas tieši Leikplesidā, tas tika atvērts 1994. gadā un ir veltīts ziemas olimpisko spēļu vēsturei.

Viens no atpazīstamākiem un populārākajiem ziemas sporta centiem Eiropā ir Kortīnā d’Ampeco Itālijā. Lai gan Otrā pasaules kara dēļ Kortīna d’Ampeco nevarēja uzņemt plānotās 1944. gada ziemas olimpiskās spēlēs, toties 1956. gadā tai izdevās tās noorganizēt. Kortīna d’Ampeco ziemas olimpiskās spēles uzņems otro reizi, kad tā kopā ar Milānu tās rīkos 2026. gadā.

Alu zīmējumi sniedz vissenākās liecības par slēpošanu kā vienu no dzīves jomām, kas nodarbināja tā laika cilvēku. Norvēģijā ir atrasts akmens vai bronzas laikmeta zīmējums, kurā attēlots cilvēks uz slēpēm.

Slēpošana kā aktīvās atpūtas veids un sporta sacensības ir atspoguļota dažādu žanru filmās kopš 1910. gada. Pirmā par slēpošanu bija Maksa Lindera (Max Linder, īstajā vārdā Gabriels Levjels, Gabriel Leuvielle) īsfilma “Maksis slēpo” (Max fait du ski, 1910), bet slēpošana kā sporta veids popularitāti Holivudas filmās ieguva 20. gs. 30. gados. Snovborda sporta veida attīstība veicināja uzņemt dažādas filmas par to 20. gs. 80. un 90. tajos gados. Tomēr viens no izteiksmīgākajiem darbiem, kurā atainots snovbords, ir Kērta Morgana (Curt Morgan) 2015. gadā uzņemtā “Lidojuma māksla” (The Art of Flight), kurā amerikāņu snovbordisti Treviss Raiss (Travis Rice) un Marks Lendviks (Mark Landvik) sasniedza arvien jaunas “augstienes” ar snovborda dēli.

Amerikāņu režisora Maikla Ričija (Michael Ritchie) režisētā spēlfilma “Kalnu slēpotājs” (The Downhill Racer, 1969) ir viena no nozīmīgākajām spēlfilmām, kurā atainotas kalnu slēpošanas sacensības. Šajā filmā galvenajā lomā ir Roberts Redfords (Robert Redford), kurš atveido ASV olimpiskās izlases slēpotāju Deivu Šapeletu (Dave Chappellet). Viņa trenerim Jūdžinam Klēram (Eugene Claire), kuru atveido Džīns Hekmens (Gene Hackman), daudzsološais slēpotājs gan sagādā tikai galvassāpes. Šīs spēlfilmas īpašā vērtība ir operatora darbs – 20. gs. 60. gadu kinematogrāfijā tas ir pielīdzināms 21. gs. kameras GoPro sasniegumiem, kas ļauj izbaudīt kalnu slēpošanas skatus, it kā skatītājs pats atrastos uz slēpēm.