Poēma pierakstīta apmēram 8. gs. Anglijas ziemeļos Nortambrijā. Autors un pierakstītāji nav zināmi.

Poēma radusies pirms anglosakšu cilšu ierašanās Lielbritānijā. Līdz pierakstīšanai tā izplatīta mutvārdu formā. Tekstā saskatāmi gan pagānisma, gan kristietības elementi; aprakstītas arī dažādas sadzīves situācijas. Poēma "Beovulfs" pieder ģermāņu episkajai tradīcijai. Pēc žanra poēma atbilst gan varoņeposam, gan elēģijai.

Poēmas darbība risinās Skandināvijā, iespējams, Dānijā un Zviedrijā. Balstoties uz poēmā minēto vietu aprakstiem, vairāki pētnieki uzskata, ka gēti (Geatas) dzīvojuši Gotlandē vai Zviedrijas dienvidos. Poēmas sākuma un vidusdaļas notikumi risinās Dānijā.

Poēmas "Beovulfs" sižets iedalāms trīs cēlienos. Pirmais: Dānijas karalis Hrotgars (Hroðgar, Hrothgar) uzceļ savai karadraudzei jaunu, greznu dzīru namu Heorotu (Herot, Heorot) tieši virs alas, kur mīt briesmonis Grendels (Grendel). Dzīru skaņas iztraucē briesmoņa miegu, un viņš naktī uzbrūk karotājiem, kas aizmiguši zālē. Neuzvaramais Grendels turpina naksnīgos uzbrukumus vairākus gadus, būtiski samazinot kaujas spējīgo Hrotgara vasaļu skaitu. Ziņas par Hrotgara nelaimi izplatās un sasniedz gētu zemi, kurā dzīvo arī varonis Beovulfs, kurš sapulcina 15 spēkavīrus un kuģī dodas palīgā Hrotgaram. Dāņu valdnieks ar prieku uzņem varoni Heorotā, sarīkodams lielas dzīres. Nakti gētu varoņi pavada Heorotā, gaidīdami Grendela uzbrukumu.

Otrais: Grendels ierodas Heorotā un uzbrūk gētiem. Beovulfs cīnās ar Grendelu un uzvar, noraudams briesmonim roku. Nākamajā rītā pateicīgie dāņi atkal sarīko dzīres ar varoņu apdāvināšanu, mūziku un runām, pēc kurām visi turpat zālē aizmieg. Naktī Heorotā ielaužas Grendela māte (Grendles modor) un atriebībā norauj galvu Hrotagra padomniekam un aiznes sev līdz. No rīta Beovulfs dodas meklēt briesmoņu midzeni, atrod to ezera dibenā, kur cīnās ar Grendela māti un uzvar. Pēc svinīgām dzīrēm ar dāvanām apbērtie gētu varoņi dodas mājup.

Trešais: Ir pagājuši vairāki gadu desmiti, un Beovulfs kļuvis par gētu karali. Kāds vergs nozog kausu no dārgumu krātuves, kur aizmidzis pūķis (wyrm). Pūķis pamostas un sāk postīt gētu zemi. Beovulfs ar karadraudzi dodas uzveikt pūķi. Sastopot pūķi, tikai viens uzticams karavīrs Viglafs (Wiglaf) paliek pie karaļa. Kopā viņi pūķi nogalina, bet tas nāvīgi ievaino Beovulfu, kurš mirst, atstādams Viglafu par valdnieku.

Paralēli šim vēstījumam risinās stāsti par Higelaka (Hygelac), gētu valdnieka, dzimtu un kaujām.

Poēma noslēdzas ar Beovulfa bērēm, kur ugunij tiek atdoti arī pūķa dārgumi.

Galvenās personas: Beovulfs – gētu varonis; Hrotgars – dāņu valdnieks; Grendels – purvāju briesmonis; Higelaks – gētu valdnieks, Beovulfa tēvocis; Unferts (Unferð, Unferth) – jauns karavīrs, kurš strīdas ar Beovulfu Heorotā, bet vēlāk uzdāvina viņam savu slaveno zobenu cīņai pret Grendela māti; Ešers (Æschere, Aeshere) – Hrotgara padomnieks, kuru nogalina Grendela māte; Viglafs – gētu karotājs, kurš palīdz Beovulfam uzvarēt pūķi, Beovulfa pēctecis; Vulfgars (Wulfgar) – Hrotgara heralds, kurš sagaida gētus dāņu zemē; Breka (Brecca) – jaunietis, ar kuru Beovulfs sacenšas peldēšanā Baltijas jūrā; Finns (Finn) – Frīzu (Fresena) valdnieks.

Slaveni ieroči: Hruntings (Hrunting) – Unferta zobens, ar ko tika nogalināta Grendela māte; Naglings (Nægling) – Beovulfa zobens poēmas 3. daļā.

Vietas, tautas, dzimtas: Gēti – tauta, kas dzīvojusi mūsdienu Zviedrijas dienvidrietumos; Frīzija (Freslond) – senģermāņu valsts starp Reinas ieteku Ziemeļjūrā un Dāniju.

Poēma sacerēta senangļu aliteratīvajās vārsmās (aliteratīvā dzeja). To iespējams sadalīt no 41 līdz 43 daļās, katrā daļā atsevišķa epizode. Vēstījumā bieži izmantotā struktūra: notikuma apraksts un atsauce uz morāles vērtībām, pamācība un norāde uz augstāku varu, Vecās Derības notikumiem.

Vienīgais manuskripts (Cotton MS Vitellius A.XV), kas saglabājies līdz mūsdienām, datējams ar aptuveni 11. gs. sākumu. Piederējis Kotonu (Cotton) dzimtai. Nonācis Britu Nacionālās bibliotēkas (British National Bibliography, BNB) rīcībā pēc Kotonu bibliotēkas pievienošanas BNB. Cietis ugunsgrēkā 18. gs., vairākkārt mēģināts restaurēt. Manuskripts satur arī citus garīgus un poētiskus tekstus senangļu valodā.

1815. gadā pirmo reizi publicēts pilns tulkojums latīņu valodā, kopš tā laika iznākuši vairāk nekā 100 dzejas un prozas tulkojumi angļu valodā, kā arī vairāk nekā 20 citās valodās. Joprojām par labāko tiek uzskatīts 1909. gadā publicētais Franca Gummeres (Francis Gummere) tulkojums. Jaunākais tulkojums (2000) pieder Šīmusam Hīnijam (Seamus Heaney). 2014. gadā izdots Džona Ronalda Rūela Tolkīna (John Ronald Reuel Tolkien) 20. gs. 20. gadu tulkojums.

Poēma "Beovulfs" iedvesmojusi angliski rakstošos autorus. Dž. R. R. Tolkīns izmantojis poēmas elementus savā 1954. gadā publicētajā darbā "Gredzenu pavēlnieks" (Lord of the Rings), lai radītu Rohanas kultūru. 1971. gadā Džons Gārdners (John Gardner) izmantojis sižetu par briesmoni darbā "Grendels" (Grendel). 1976. gadā Maikls Kriktons (Michael Crichton) sarakstījis darbu "Miroņu ēdāji" (Eaters of the Dead), pēc kura sižeta 1999. gadā tika uzņemta filma "13. kareivis" (13th Warrior). Iznākuši vairāki grafiskie romāni par Beovulfa tēmu: 2000. gadā Garets Haindss (Gareth Hinds) publicējis (pašizdevumā) "Beovulfu" (Beowulf); 2014. gadā publicēts Stīvena L. Stērna (Stephen L. Stern) "Beovulfs – grafiskais romāns" (Beowulf The Graphic Novel).

Programmēšanā un datorbūvē pazīstams Beovulfa klāsteris (Beowulf cluster), kas nodrošina uzdevumu izpildi, izmantojot paralēlo skaitļošanu starp vairākiem datoriem vietējā tīklā. Nosaukums radies no poēmas, kur Beovulfam piedēvēts 30 vīru spēks. 

Filmas, kuras uzņemtas pēc poēmas "Beovulfs" sižeta: "Beovulfs" (Beowulf, 1999), "Beovulfs un Grendels" (Beowulf and Grendel, 2005); "Beovulfs" (Beowulf, 2007); "Svešinieks" (Outlander, 2008) un citas.