Militāri stratēģiskā līmeņa operāciju plānošanas procesu (Operational Planning Process, OPP) veic NATO Apvienoto spēku štābs Eiropā (Supreme Headquarters Allied Powers Europe, SHAPE) NATO spēku virspavēlnieka Eiropā (Supreme Allied Commander Europe, SACEUR) vadībā. Šis stratēģiskā līmeņa plānošanas process ir izveidots, lai sagatavotu stratēģiskā līmeņa “produktus” NATO augstākās militārās un politiskās vadības vajadzībām, lai vadība varētu tos apspriest, un tie tiktu atbalstīti lēmuma pieņemšanas procesā par stratēģiskajiem virzieniem NATO atbildes reakcijā uz tuvojošos vai esošu krīzes situāciju visaptverošās pieejas ietvaros (Comprehensive Approach), kas noslēgtos ar šo militāri stratēģisko produktu apstiprināšanu un nodošanu izpildei.

OPP nosaka nepieciešamo savstarpējo sadarbību ar politiski militāro līmeni, piemēram, ar NATO štābu, un sadarbību ar operacionālo līmeni, piemēram, ar NATO Apvienoto spēku štābu (Headquarters Joint Force Command, HQ JFC), Apvienoto uzdevumu spēku štābu (Joint Task Force Headquarters, JTF HQ), NATO Atsevišķo spēku veidu pavēlniecību (Single Service Commands, SSC), Operācijas rajona spēku veidu pavēlniecību (Theatre Component Commands, TCC) un ar citiem nepieciešamajiem spēku veidiem vai pavēlniecībām, aģentūrām un organizācijām to efektīvai sadarbībai.

NATO OPP militāri stratēģiskā līmenī sastāv no sešām fāzēm, kas ir saskaņotas ar NATO krīzes reaģēšanas procesu (NATO Crisis Response Process, NCRP), lai harmonizētu saskaņotu darbību starp SHAPE un NATO štābu (NATO Headquarters, NATO HQ), kā redzams 1. attēlā.

SACEUR var tikt dots uzdevums pārņemt esošo operāciju no pārstāvja, kas neietilpst NATO, bet kas var būt koalīcijas sastāvā, atsevišķas valsts vai starptautiskas organizācijas. Šādā gadījumā Apvienoto spēku operāciju štāba (Allied Command Operations, ACO) organizētais un vadītais pieņemšanas–nodošanas (Handover/Takeover, HOTO) process ir saskaņots un atbalsta stratēģisko OPP. HOTO var būt alternatīvs pārejas periods NCRP sestās fāzes pārejas periodam.

NATO OPP ietvarā ir skaidri sadalīta atbildība, kas nosaka, kurš ierosina, attīsta, atzīst, apstiprina, izpilda, pārskata un atceļ operāciju plānus. Šī atbildība ir sadalīta starp Ziemeļatlantijas padomi (North Atlantic Council, NAC), Militāro komiteju (Military Committee, MC), SACEUR un padotajiem NATO komandieriem. NAC ir NATO augstākā politiskā institūcija, kas ir atbildīga par stratēģisko operāciju plānu ierosināšanu un apstiprināšanu, kas tiek izstrādāti kā atbilde uz tuvojošos krīzes situāciju no jauna vai, pielāgojot jau eksistējošos plānus. MC ir augstākstāvoša militārā institūcija NATO, kas atbild NAC par alianses militārās jomas vadīšanu. MC ir galvenais NAC un NATO ģenerālsekretāra (Secretary General, SECGEN) militārais padomdevējs.

Saskaņā ar NCRP stratēģiskā līmeņa darbības virza šādi NAC lēmumi:

1) lai ierosinātu visaptverošu politiski militāro novērtējumu (Political-Military Estimate, PME), iekļaujot formālu potenciālās krīzes analīzi, uzdevumu došanu SACEUR stratēģiskā novērtējuma (SACEUR’s Strategic Assessment, SSA) izstrādei un lai izstrādātu stratēģiskās atbildes opcijas, iekļaujot uzdevuma došanu militāro atbildes opciju (Military Response Options, MROs) izstrādei;

2) lai iniciētu operācijas plānošanas uzsākšanu, izdodot Ziemeļatlantijas padomes iniciējošo direktīvu (NAC Initiating Directive, NID);

3) lai apstiprinātu stratēģisko operācijas koncepciju (strategic concept of operations, CONOPS) un lai iniciētu spēku aktivizēšanu, sagatavojoties izvirzīties uz operācijas rajonu, izdodot Ziemeļatlantijas padomes spēku aktivizēšanas direktīvu (NAC Force Activation Directive, FAD);

4) lai apstiprinātu stratēģisko operācijas plānu (Operations Plan, OPLAN);

5) lai izpildītu operāciju, izdodot Ziemeļatlantijas padomes izpildes direktīvu (NAC Execution Directive, NED);

6) lai pārstrādātu notiekošas (ongoing) operācijas stratēģiskos aspektus, dodot uzdevumu SACEUR nodrošināt stratēģisko novērtējumu un iespējamās militārās opcijas, lai adaptētu operāciju (ietverot NATO galamērķi un stratēģiskā līmeņa mērķus) atbilstoši stratēģiskajiem un operacionālajiem apstākļiem;

7) lai plānotu militārās operācijas pārejas posmu, ievērojot noteiktu kārtību;

8) lai plānotu militārās operācijas pārtraukšanu, ievērojot noteiktu kārtību;

9) lai veiktu novērtējumu, iekļaujot periodiskos uzdevuma pārskatus (Periodic Mission Reviews, PMRs), lai nodrošinātu stratēģisko operācijas novērtējumu (Operations Assessments, OPSA), saistībā ar progresu sasniedzot NATO stratēģiskos mērķus un vēlamo NATO galamērķi.

Stratēģiskā OPP fāzes, kas parādītas 1. attēlā, ar nolūku izveidotas tā, lai izstrādātu stratēģisko novērtējumu, plānošanas produktus, direktīvas un pavēles NCRP atbalstam, kas nepieciešams politiski militārajā un operacionālajā līmenī.

Katra krīzes situācija, kurai OPP tiek izmantots, ir unikāla. Aprakstītais process, mehānismi un veidnes, ir labas prakses piemēri, kas labi der, laicīgi un sistemātiski virzoties cauri procesam no vienas uz otru fāzi. Ar atbilstošu apmācību tos var efektīvi izmantot kā vadlīnijas, lai izstrādātu atbilstošus stratēģiskā līmeņa operācijas plānošanas produktus, lai atbalstītu dažādas krīzes situācijas.

Operāciju plānošana ir orientēta uz NATO galamērķi un stratēģiskajiem mērķiem – gan militārajiem, gan nemilitārajiem. Stratēģiskos mērķus valstis izveido NATO štābā un izpilda ar politiskiem un resursu ierobežojumiem. Lai tos sasniegtu, ir jāīsteno noteikts process, ņemot vērā mainīgos apstākļus, vadlīnijas un analīzi.

Mainīgie apstākļi no neakceptējama (unacceptable conditions) uz akceptējamu stāvokli (acceptable conditions) liek izveidot efektus, kurus ir nepieciešams sasniegt, lai sasniegtu plānotos mērķus, kā arī piedalītos NATO galamērķa sasniegšanā. Šī centrālā plānošanas ideja nosaka darbību kombināciju un secību laikā un telpā, izmantojot pieejamos resursus ar vislielāko potenciālu radīt nepieciešamos efektus.

Militāri stratēģiskajā līmenī SHAPE štābs cenšas “pārtulkot” politiski stratēģisko vadlīniju militāri stratēģiskajā norādījumā operacionālā līmeņa komandieriem, kā arī cenšas stratēģiskajā līmenī izveidot operacionālā līmeņa štābam nepieciešamos apstākļus, lai komandieri varētu izplānot un izpildīt pamatuzdevumu. Operacionālajā līmenī plānošanas procesā cenšas transformēt stratēģiskā līmeņa norādījumus ieplānotām integrētām militārām aktivitātēm, kuras izpilda apvienotie spēki, lai efektīvi sasniegtu operacionālā līmeņa mērķus, ņemot vērā akceptējamus riskus. Operacionālā līmeņa mērķu sasniegšana dod pienesumu stratēģiskā līmeņa mērķu sasniegšanā.

Stratēģiskā plānošana sākas ar padziļinātu krīzes izpēti un analīzi, izpētot tās pamatiemeslus un ņemot vērā visus ierobežojumus. Dažādu iesaistīto pušu (actors) un sistēmu analīze sadursmes telpā un operācijas vidē, iekļaujot viņu iedomātos mērķus, darbību veidus, stiprās un vājās puses, savstarpējā sadarbība un atkarība, dod pienesumu NATO pēc iespējas labāk identificēt, kādu stratēģisko pieeju izmantot, iekļaujot dažādas piemērotas NATO militārās opcijas dalībai isaptverošas pieejas kontekstā, lai risinātu krīzes situāciju. Šīs opcijas apstiprina NAC, un tās tiek izmantotas kā pamats, lai izstrādātu stratēģiskos plānošanas norādījumus, un tad, izmantojot kopīgo (collaborative) plānošanas procesu, izstrādā stratēģisko operācijas koncepciju (Concept of Operations, CONOPS) un operācijas plānu (OPLAN).

NCRP sešas fāzes nodrošina stratēģiski politiskā lēmuma pieņemšanas procesu, NATO valstīm iesaistoties NAC, tuvojoties krīzei NATO līguma 5. panta ietvaros vai ārpus tā, un krīzes turpinājumā, kā redzams 2. attēlā. Apstākļos, kad krīzi ir grūti paredzēt, NAC pieņem lēmumu par katru krīzi atsevišķi, kā arī lēmumu par to, vai NATO būtu jāiesaistās krīzē un, ja būtu jāiesaistās, tad kādā veidā notiks iesaiste. Lai arī katra krīze ir atšķirīga, NCRP nodrošina, ka NATO ir gatava izpildīt pilna spektra uzdevumus NATO līguma 5. panta ietvaros un ārpus tā, kas ietver visus NATO pamatuzdevumus.

Notikumu apstākļi diktē katru nākošo lēmuma pieņemšanas soli, bet NCRP nodrošina veidu, ka nobīdes no stingra plāna ir iespējamas ar informētu lēmumu pieņemšanu. Tas tika izstrādāts, lai ļautu iesaistītajiem štābiem un NATO komisijām koordinēt savu darbu un laicīgi iesniegt saturīgu visaptverošu padomu NAC. Tādējādi tas nodrošina stratēģiskā politiskā lēmuma pieņemšanu NATO valstīs, iesaistot NAC jau agrīnā krīzes attīstības stadijā, kā arī visas krīzes laikā.

NCRP nodrošina arī strukturētas procedūras, kas ļauj SACEUR, NAC politiski kontrolēti, veikt apdomīgas plānošanas sagatavošanās aktivitātes pieņemamā laikā, tuvojoties krīzei vai faktiskā krīzes situācijā, un pēc tam nodrošināt stratēģisko novērtējumu un padomu, iekļaujot arī padomu par operācijas plānošanu un uzdevuma izpildes laikā vērā ņemamiem faktoriem.

NCRP sastāv no sešām fāzēm un nodrošina pamata modeli, ko izmantot pilna dzīves cikla krīzes gadījumā. Savstarpējā mijiedarbība starp NAC, MC un SACEUR parādīta 3. attēlā, bet detalizēta mijiedarbība un attiecīgie produkti no NAC caur stratēģisko un operacionālo līmeni ir parādīti 1. attēlā.

1. fāze. Indikatori un brīdinājumi (Indications and Warnings, I&W). Laicīgs un efektīvs brīdinājums par potenciālo vai tuvojošos krīzi injicēs NCRP darbības. 1. fāze ir pastāvīgi aktīva. SACEUR var dot norādes štābam fokusēties uz potenciālo vai tuvojošos krīzi, kā arī nepieciešamības gadījumā mainīt fokusu kādā jomā. Tādējādi tiek atbalstīts NAC lēmums attiecīgajā situācijā pāriet uz 2. fāzi.

2. fāze. Novērtējums. Tiklīdz potenciālā vai tuvojošā krīze ir identificēta, ir injicēts novērtējums par tās ietekmi uz NATO drošības interesēm. Uz NAC tiek nosūtīts militārais padoms, kas iekļauj novērtējumu par to, vai, reaģējot uz krīzi, loma ir militārajam varas instrumentam (instrument of power, IoP).

3. fāze. Atbildes opciju izstrāde (Response Options Development). Tiklīdz tiek akceptēts, ka militārām spējām ir loma krīzes risinājumā, visaptverošās pieejas ietvaros tiek noteiktas un izvērtētas militāro spēju opcijas kā militārajam varas instrumentam.

4. fāze. Plānošana. Tiek organizēts formāls plānošanas process militārās varas instrumenta izmantošanai. Stratēģiskā līmeņa plānu apstiprina NAC, bet operacionālā līmeņa plānus, kuri ir tajā iekļauti, apstiprina SACEUR.

5. fāze. Izpilde. Pēc NAC norādījumiem plāns (vai plāni) tiek izpildīti kā daļa no visaptverošās pieejas, lai sasniegtu NATO galamērķi.

6. fāze. Pārejas periods (Transition). Tiklīdz ir indikācijas, ka NATO galamērķis drīzumā tiks sasniegts un ka ir iespēja uzdevuma izpildi drīzumā izbeigt vai nodot tā turpmāko izpildi kādam citam, tiek doti norādījumi par uzdevuma izpildes pārejas periodu un nodošanas procesu vai uzdevuma izpildes pārtraukšanu.

Šīs fāzes var pārklāties un atkarībā no operācijas plāna var būt nepieciešams atgriezties pie 2., 3. un 4. fāzes un tās pārskatīt, lai saplānotu specifiskas uzdevuma izpildes pārejas perioda vai pārtraukšanas aktivitātes.

Lai sagatavotos un izpildītu sarežģītas un daudzveidīgas operācijas, ir jāveic operācijas plānošana, izstrādājot atbilstošas detalizācijas operāciju plānus, kas ietver visus būtiskos faktorus efektīvai un sekmīgai operācijas norisei. OPP izklāsta, kā militārās spējas atbalsta NCRP un apraksta kā alianse injicē, izstrādā, koordinē, apstiprina, izpilda, pārskata, koriģē un atceļ operācijas plānus.

1. Plānošanas kategorijas. Ir divas operācijas plāna kategorijas, un abas ir izmantojamas gan NATO līguma 5. panta situācijā, gan ārpus tā.

a) Izvērstā plānošana (Advance Planning). Izveidota, lai sagatavotu aliansi rīcībai pret identificētiem un iespējamiem apdraudējuma jeb drošības riskiem. Ir vairāku veidu izvērstās plānošanas operācijas plāni, piemēram, pastāvīgs aizsardzības plāns (Standing Defence Plan, SDP), ārkārtas operācijas plāns (Contingency Operations Plan, COP), pakāpeniskās reaģēšanas plāns (Graduated Response Plan, GRP) un secīgās reaģēšanas plāns (Sequenced Response Plan, SERP).

b) Krīzes reaģēšanas plānošana (Crisis Response Planning, CRP). Izveidota, lai reaģētu uz esošu vai attīstošos krīzi, līdz ar to krīzes reaģēšanas plānošanas procesā jāizstrādā operācijas plāns. Katrai operācijai tiek izstrādāts stratēģiskais operācijas plāns, ko apstiprina NAC, un operacionālais operāciju plāns/-i, kuru/-s apstiprina SACEUR.

2. Savienojumi (Linkages). Operāciju plānošanai katrā līmenī nepieciešamas specifiskas prasmes un procedūras un jāizveido skaidra saikne starp darbībām, efektiem, mērķiem un galamērķi (actions, effects, objectives and the end state) un pēc iespējas jāsaskaņo militārā, politiskā, civilā un ekonomiskā plānošana.

Vadības un štāba mijiedarbība. SACEUR ar vadības grupu (Command Group, CG) dod norādījumus un vada štābu plānošanas procesa laikā. Regulāra formāla un neformāla štāba un vadības mijiedarbība notiek plānošanas laikā atbilstoši SHAPE procedūrām. 4. attēlā redzama vadības un štāba mijiedarbība stratēģiskā līmenī, uzsverot tos brīžus, kad ir formāla nepieciešamība pēc SACEUR norādījumiem, vadlīnijām vai apstiprināšanas.

Atbilstošas SHAPE starpfunkciju struktūrvienības nodrošina sadarbības un aktivitāšu sinhronizācijas pamatu gan ar politiski militāro un operacionālo līmeni, gan ar valstīm, atbalstošām organizācijām, aģentūrām un organizācijām, kas nav NATO, atbilstoši NATO politikai, procedūrām un līgumiem. Šīs starpfunkciju struktūrvienības nodrošina plūdenu pāreju starp plānošanu un operācijas izpildi, lai ilgākā laikā garantētu nepārtrauktu situācijas izpratni un zināšanu pilnveidošanu (knowledge development, KD).

Primārās daļas un struktūrvienības, kas, reaģējot uz krīzi, ir iesaistītas iekšējā un ārējā koordinācijā.

1. Visaptverošs krīzes un operāciju vadības centrs (Comprehensive Crisis and Operations Management Centre, CCOMC). CCOMC ir SHAPE centrālā struktūrvienība krīzes un operāciju vadībai. CCOMC veicina visaptverošu plānošanu, reaģējot uz krīzi vai situāciju, pārrauga NATO aktuālās operācijas, sniedz norādījumus un vadlīnijas par operacionālo un padoto štābu risinājumiem un uztur situācijas izpratni par NATO interešu rajonu un SACEUR atbildības rajonu.

2. Starpfunkciju rīcības komanda (Cross-Functional Action Team, CAT). CAT ir starpfunkcionāla štāba struktūrvienība, kas tiek aktivizēta SHAPE, reaģējot uz potenciālu vai esošu krīzi, un veidota atbilstoši NCRP fāzēm. CAT visdrīzāk iekļaus plānošanas, operāciju un atbalsta elementus jeb daļas, kur katram ir sava atbildības joma visā OPP.

3. Štāba elementi / savu jomu eksperti (Subject Matter Experts, SMEs). Visi SHAPE departamenti un pārvaldes atbalsta CCOMC un, kad sapulcināti, arī CAT. Daži no SHAPE štāba elementiem, kas tiktu pārstāvēti CCOMC ar savas jomas ekspertīzi, un viņu loma OPP laikā.

a) J2. J2 ir atbildīgs par izlūkošanas produktu sagatavošanas procesa vadīšanu un pārvaldīšanu, lai atbildētu uz SACEUR Prioritārajiem izlūkošanas pieprasījumiem (Prioritised Intelligence Requirements, PIR). J2 koordinē un vada izlūkošanas produktu sagatavošanu ACO ietvaros esošajās izlūkošanas organizācijās, piemēram, JFC štābos, JTF štābos, SSC, TCC un NATO Izlūkošanas centrā (NATO Intelligence Fusion Centre, NIFC), kā arī koordinē izlūkinformāciju, cik nepieciešams, ar NATO štāba Apvienoto izlūkošanas un drošības departamentu (NATO HQ Joint Intelligence and Security Division, JISD) un Apvienoto spēku transformācijas štābu (Allied Command Transformation, ACT).

b) J9. J9 nodrošina stratēģiskā līmeņa satikšanās un iesaistāmo spēju koordināciju. Pārsvarā sastāv no dažādu jomu ekspertiem, piemēram, nevalstiskajām organizācijām (NVO; Non-Governmental Organisations, NGOs) un starptautiskām organizācijām (International Organisations, IOs). Atbild par koordināciju ar civilajām sadarbības organizācijām un par ne-militārās situācijas izpratnes veidošanu attiecīgā kontekstā un attiecīgo dokumentu izstrādi, iekļaujot starptautisko, nevalstisko un valsts iestāžu aktivitātes.

c) Politikas un sociālās analīzes (Political Social Analysis, PSA) daļa. PSA daļa pievieno reģionālu un tematisku (pārsvarā politisku, ekonomisku un sociālu) ekspertīzi, iekļaujot izpētes un analīzes aktivitātes, lai izstrādātu kontekstuālu izpratni par iespējamo krīzi vai aktuālo operāciju, vēršot uzmanību uz to, kā tas varētu ietekmēt alianses drošības intereses.

d) Zināšanu pārvaldība / zināšanu attīstība (Knowledge Management, KM / Knowledge Development, KD). Svarīgs OPP elements ir informācijas pārvaldība un attīstība. Tas prasa daudz-disciplīnu pieeju, lai pēc iespējas labāk izmantotu informāciju, ieskatus un labo praksi. KM/KD SMEs atbild par SACEUR un ACO zināšanu prioritāšu un pieprasījumu pārvaldību un ACO zināšanu datubāzi.

e) Stratēģiskās komunikācijas departaments (Strategic Communications, StratCom). SHAPE StratCom atbild par stratēģiskās informācijas vides stāvokļa izpratnes uzturēšanu, laicīgu tikšanos koordinēšanu ar NATO štābu, nodrošina, ka informācijas un komunikāciju aktivitātes un efekti tiek ņemti vērā un koordinēti visā operācijas plānošanas un izpildes laikā.

f) Kibertelpas operāciju centrs (Cyberspace Operations Centre, CyOC). Kibertelpas efekti, iekļaujot komunikācijas informācijas pakalpojumus (Communication Information Services, CIS), bieži tiek plānoti un izpildīti, stratēģiskajā līmenī izmantojot centralizēto vadības un kontroles (command and control, C2) funkciju. CyOC ir vadības elements, kas atbild par to un nodrošina SACEUR vajadzībām pastāvīgā aizsardzības plānā (SDP) kibertelpas un CIS operācijas, kā arī nodrošina mehānismu iepriekš apstiprinātām reakcijām kiberincidentu, kibernotikumu vai kiberuzbrukumu gadījumos, kuri ir iespējami pilna spektra modernajās operācijās.

g) SHAPE vēstures birojs nodrošina vēsturiskās padomdevēja un ekspertīzes funkciju, iekļaujot izpēti un analīzi no vēsturiskās perspektīvas, atbalstot kontekstuālās izpratnes veidošanu par tuvojošos krīzi vai aktuālo operāciju, it īpaši fokusējoties uz to, kā tas var ietekmēt alianses drošības intereses.

Lai sekmētu OPP norisi, SHAPE sadarbosies un/vai koordinēs kopā ar atbilstošām un apstiprinātām ārējām organizācijām un struktūrvienībām, padotajām pavēlniecībām un štābiem, jomu padomdevējiem, NATO aģentūrām un citiem būtiskiem starptautiskajiem elementiem vai veidojumiem. Primārā ārējā aģentūra, ar kuru SHAPE cieši koordinē savas darbības, ir NATO štābs un tā iekšējās struktūrvienības, piemēram, Stratēģiskās analīzes spējas (Strategic Analysis Capability, SAC) struktūrvienība, Krīzes pārvaldības uzdevumu vienība (Crisis Management Task Force, CMTF), Starptautiskā štāba politikas un drošības lietu departaments (Political Affairs and Security Policy, PASP, Division of the International Staff, IS) un citas, ar kurām SHAPE attiecīgā līmenī sastrādājās OPP ietvaros, ņemot vērā to politiski militāro atbildību krīzes pārvaldībā.

Šie operāciju plānošanas vispārējie principi ir publicēti Militārās komitejas (Military Committee, MC) dokumentā “0133 NATO operāciju plānošana” (NATO’s Operations Planning). Tie ir noderīgi, apsverot NATO operāciju dizainu mūsdienu modernajā stratēģiskajā vidē.

1. Stratēģiskā skaidrība. Ir svarīgi, ka plānošanas process ir skaidrs iesaistītajiem organizācijas iekšienē, kā arī skaidrs citām atbilstošajām pusēm, kas iesaistītas pēc nepieciešamības. Militāri stratēģiskajam plānam ir jābūt pilnībā integrētam augstākā NATO stratēģiskajā plānā, un militāri stratēģiskajām aktivitātēm pēc iespējas ir jāpapildina un jāatbalsta nemilitārās aktivitātes. Arī aktivitātēm, kas tiek plānotas operacionālajā un taktiskajā līmenī, jābūt saistītām ar stratēģisko mērķu izpildi, lai nodrošinātu, ka ir vienots nolūks un saskaņota pieeja un darbības.

2. Visaptveroša operācijas vides izpratne (Comprehensive Understanding of the Operating Environment, CUOE). Lai atbalstītu komandiera lēmuma pieņemšanas procesu, ir jāsaprot, cik labi var dotajā laikā un ar dotajām iespējām izprast operāciju vides sarežģītības pakāpi, kā arī saistības un atkarības starp iesaistītajām pusēm, to stiprās un vājās vietas. Šis operācijas vides izpratnes veidošanas process sākas ar operācijas plānošanas procesu un beidzās ar operācijas pārtraukšanu, bet visā plānošanas un izpildes laikā tas tiek nepārtraukti atjaunots, lai būtu atbilstošs un noderīgs.

3. Savstarpēja cieņa, uzticība, caurspīdīgums un izpratne. Operāciju plānošana, atbalstot NATO dalību visaptverošai pieejai, ir jābūt balstītai savstarpējas cieņas, uzticības, caurspīdīguma un izpratnes kultūrā. Šāda vide tiek veidota un nodrošināta, daloties ar informāciju, sadarbojoties NATO struktūrvienību ietvaros civilajiem un militārajiem pārstāvjiem, kā arī sadarbojoties ar būtiskām struktūrvienībām ārpus NATO, valstu un pašvaldību pārstāvjiem.

4. Konsultācija un savienojama (compatible) plānošana. Savstarpēji atbalstoša savienojama un pēc iespējas koncentrēta un harmonizēta plānošana ir veiksmīgas visaptverošas pieejas pamats. Operāciju plāniem ir jāietver politiski saskaņots mijiedarbības līmenis ar ārējiem civilajiem un militārajiem spēlētājiem un minimālā prasība ir saskaņot darbības un vēlamos efektus ar ārējo spēlētāju darbībām un vēlamajiem efektiem.

5. Efektīva resursu izmantošana. Plānošanas laikā lēmuma pieņēmēji ir jāinformē par riskiem, ar kādiem var nākties saskarties, ja operācija netiks pienācīgi nodrošināta ar resursiem. Papildus, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, plānotājiem pēc iespējas vairāk jāņem vērā iesaistīto pušu militārā un civilā kompetence, reaģējot uz starptautisko krīzi.

6. Elastība un adaptēšanās spēja. Mūsdienās krīzes operācijas vide ir gan sarežģīta, gan pastāvīgi mainīga. Pretinieki vēlas turpināt iesākto, un tie ir neparedzami, sarežģīti un adaptīvi. Līdz ar to neviens plānošanas process nevar garantēt veiksmīgu iznākumu. Plāniem ir jābūt elastīgiem un adaptējamiem pamatuzdevuma, politisko vadlīniju, par kādām ir bijusi vienošanās, un resursu ietvaros. Regulāri ir jāveic operācijas novērtējums (operations assessment), lai varētu vadīt militārās operācijas izpildi uz mērķa sasniegšanu un novērtējums dotu pienesumu vēlamā NATO galamērķa sasniegšanā.

Mūsdienās ir raksturīgi, ka sarežģītā veidā ir saistītas dažādas krīzes, un konfliktu pamatā ir vēsturisku, politisku, militāru, sociālu, kultūras un ekonomisku aspektu kombinācija.

1. Pamata aspekti parasti ir savstarpēji saistīti, un līdz ar to risinājumam nepieciešama daudzpusīga pieeja. NATO mūsdienās izšķir sešas standarta jomas – politisko, militāro, ekonomisko, sociālo, infrastruktūras un informācijas (Political, Military, Economic, Social, Information, Infrastructure, PMESII) –, pēc kurām tiek izvērtētas visas iesaistītās puses, bet nepieciešamības gadījumā atbilstoši situācijai var tikt ietvertas arī citas jomas.

PMESII jomas:

1) politiskā joma. Jebkurš grupējums primāri civilajā sektorā, kā organizācijas vai institūcijas, gan formālas, gan neformālas, kas valda vai pārvalda noteiktās ģeogrāfiskās robežās, pielietojot dažādas politiskās varas un ietekmes līdzekļus. Ietver politisko sistēmu, partijas un galvenos iesaistītos spēlētājus;

2) militārā joma. Bruņotie spēki un atbalstošā infrastruktūra, rekrutēti, apmācīti, attīstīti un uzturēti, lai izpildītu vai aizsargātu nacionālos vai organizācijas drošības mērķus. Ietver arī valsts iekšējās drošības aspektus;

3) ekonomiskā joma sastāv no ražošanas, izplatīšanas un patēriņa kopējās summas par visām valsts vai organizācijas precēm un pakalpojumiem. Ietver ne tikai valsts ekonomisko attīstību, bet arī turības jeb labklājības sadalījumu;

4) sociālā joma. Savstarpēji saistīts sociālo institūciju tīkls, kas atbalsta, veicina un piemērojas individuāli iesaistītajiem un nodrošina dalības iespējas, lai sasniegtu personīgās cerības un dzīves mērķus tradicionālās vai netradicionālās grupās stabilā vai nestabilā vidē. Ietver sociālos aspektus, piemēram, reliģiju, sociālās struktūras, likumīgo un tiesisko sistēmu, kārtības nodrošināšanu un atbalstošo infrastruktūru, humānos aspektus;

5) infrastruktūra. Galvenās ēkas, pakalpojumi un iekārtas, kas nepieciešamas, lai kopiena, organizācija vai sabiedrība varētu funkcionēt. Ietver loģistikas, komunikāciju un transportēšanas infrastruktūru, skolas, slimnīcas, ūdens un elektrības apgādes infrastruktūru, kanalizāciju, meliorāciju, ģeogrāfiju, tiesību, drošības un citu infrastruktūru un, ja zināma, definēto valsts kritisko infrastruktūru un identificētā uzdevuma izpildei svarīgo infrastruktūru;

6) informācija. Visa infrastruktūra, organizācijas un personāls un saistītie komponenti, kas iegūst, apstrādā, uzglabā, raida, publicē, izplata un reaģē uz informāciju. Ietver informāciju un komunikācijas medijus;

2. Analizējot iesaistīto pušu mērķus, stiprās un vājās vietas, savstarpējo saistību PMESII jomu ietvaros tiek pilnveidotas zināšanas par pušu uzvedību noteiktā telpā. Šīs zināšanas izmanto lēmuma pieņēmēji un štābi visos līmeņos, lai noteiktu, kā kāda no iesaistītajām pusēm var tikt ietekmēta, lai sasniegtu alianses mērķus un galamērķi, tādējādi veicinot starptautiskās sabiedrības mērķu sasniegšanu.

Katras PMESII jomas stāvokli noteiktā telpā var ietekmēt, izmantojot vienu vai vairāku četru varas instrumentu – diplomātijas, informācijas, militārā spēka un ekonomikas (diplomatic, information, military, and economic, DIME) – kombināciju. Lai nodrošinātu noturīgu krīzes risinājumu, mūsdienās operācijās loģiski jāiesaista dažādi varas instrumenti.

1. DIME uzbūve. NATO kā drošības alianse daļēji kontrolē diplomātiskos/politiskos varas instrumentus, taču primāri – militāro varas instrumentu. Kamēr komandieru rīcībā pamatā ir militārie instrumenti krīzes noregulēšanai, NAC var izmantot arī diplomātiskos jeb politiskos instrumentus ar ģenerālsekretāra (Secretary General, SECGEN) starpniecību. Citus varas instrumentus kontrolē starptautiskās organizācijas un valstis vai nevalstiskās organizācijas, un līdz ar to aliansei ir jākoordinē vai jānovērš sadursmes riski tās darbībās un plānos ar atbilstošām un iesaistītām organizācijām, institūcijām un citiem veidojumiem ārpus NATO. Lielākoties alianse tiek iesaistīta atbalstošā lomā, lai nodrošinātu drošību un stabilitāti, kas atļautu citiem instrumentiem strādāt noteiktā telpā, un lai nodrošinātu pieņemamus apstākļus citās jomās.

2. Atbilstoši politiski stratēģiskā līmeņa norādījumiem un vadlīnijām varas instrumentu izmantošanai ir jābūt plānotai. Pēc iespējas jānovērš sadursmes riski un tai jābūt harmonizētai ar instrumentiem ārpus NATO ietvariem, kurus izmanto atbilstoša iesaistītā puse ārpus NATO noteiktā teritorijā. Šāda rīcība pēc iespējas vairāk veicina NATO militāro un nemilitāro, iespējams, politisko plānošanas harmonizēšanu ar diplomātisko, informācijas, militāro un ekonomisko plānošanu ārpus NATO.

NATO galamērķa, mērķu un efektu definēšana ir kopējas pieejas rezultāts, identificējot krīzi, to analizējot un novērtējot starp NATO štābu un stratēģiskajiem/operacionālajiem štābiem NCRP ietvaros.

1. NATO galamērķis. NATO galamērķis ir definēts kā NAC apstākļu ziņojums, kas apraksta pieņemamu noslēguma situāciju NATO dalībai.

2. Mērķi. Skaidri definēts sasniedzams mērķis, kas jāsasniedz izpildes laikā. NATO ietvaros, izmantojot uz uzdevuma izpildi balstītu vadību (mission command), mērķi komandieriem uzdod nākamā augstākā vadība, piemēram, operacionālos mērķus operacionālajiem komandieriem uzdod SACEUR.

3. Efekti. Plānošanas procesā identificē vēlamos efektus un nevēlamos efektus, kas būtu jāmazina vai jānovērš. Efekts tiek definēts kā izmaiņa sistēmas stāvoklī vai sistēmas elementā, kas ir vienas vai vairāku darbību vai citu iemeslu rezultāts. NATO izmanto efektus, plānojot vai izpildot operāciju gan militāri stratēģiskā, gan operacionālā līmenī.

Stratēģiskās plānošanas process mūsdienās ir ļoti sarežģīts un izaicinājumu pilns esošo un potenciālo krīžu ietvaros, kas aptver gan pilna spektra militāro operāciju plānošanas nepieciešamību, gan plaša spektra apdraudējumu un draudus, kas iekļauj hibrīdos draudus, konvencionālo un kodolieroču vai kodolmateriālu pielietošanas draudus un dabas katastrofas. Pat veicot plānošanu NATO ietvaros, piemēram, NATO SHAPE vadībā stratēģiskajā plānošanā ir iesaistītas ļoti daudzas puses – gan NATO sabiedrotie ar politisko un militāro vadību, gan ārpus NATO draudzīgās valstis, gan citas valstis, gan to valstu struktūrvienības atbilstoši potenciālajai krīzei. SHAPE vadībā tiek izstrādāts pastāvīgās aizsardzības plāns, ārkārtas operācijas plāns, pakāpeniskās reaģēšanas plāns un secīgās reaģēšanas plāns, kā arī tiek veikta krīzes reaģēšanas plānošana. SHAPE vadībā, tiešā vai netiešā iesaistē sniedzot vadlīnijas, norādījumus vai esot mācību iniciatoram, tiek plānotas, organizētas un vadītās mācības, piemēram, mācības Steadfast Jupiter, Steadfast Pyramid un Steadfast Pinnacle.

NATO komandvadības ietvaros gan SHAPE, gan NATO valstīs ir pieejama Apvienoto spēku operāciju štāba militāri stratēģiskā un operacionālā līmeņa direktīva (Allied Command Operations Comprehensive Operations Planning Directive, V3.0, 2021), kas ļauj sistēmiski veikt stratēģiskā līmeņa plānošanas procesu. Neskatoties uz direktīvas pieejamību, valstis var izvēlēties savus nacionālā līmeņa plānošanas dokumentus, pēc kuriem vadīties plānošanas procesā, vai arī izmantot tikai daļas no pieejamās direktīvas. Lai apgūtu un izmantotu NATO plānošanas metodi, piemērotākais resurss ir NATO oficiālās publikācijas.