Eiropā biežāk lietotā forma ir “bejs”, kas aizgūta no Turcijas.

Sākotnēji klana vecākais, vēlāk cilts vadonis. Viduslaikos pēc statusa hierarhijā līdzvērtīgs eiropiešu “kņazs” vai “hercogs”, hierarhijā tikai pakāpi zemāks par “hans”. Jaunajos un jaunākajos laikos Osmaņu Impērijā un tās ietekmē esošajās zemēs par “bejiem” sāka dēvēt cienījamus pilsoņus, titulam pārvēršoties par godājamu uzrunu, līdzīgi britu “sers” vai latviešu valodā “kungs”.

– Ēģiptes, Sīrijas un Hidžazas sultāns (1260–1277) Beibarss (burtiski ’barsu bejs’), īstajā vārdā Az Zahirs al Bundukdars (al-Malik al-Ẓāhir Rukn al-Din Baibars al-Bunduqdar) – Osmaņu Impērijas izveidotājs Osmans I Gazi bejs (Aŝmâân Ğaazi Bey, 1281–1326)

– otrais Osmaņu Impērijas valdnieks Orhans Gazi bejs (Orhân Gâzî Bey, 1326–1359)

– Tunisijas bejs Muhameds VII (Muḥammad al-Munṣif Bāy, 1881–1948)

– Ēģiptes gubernators (1784–1785), mameluku virspavēlnieks bejs Murads (Murad Bey Mohammed al Kabir, 1750–1801)

– armēņu nacionālās atbrīvošanās kustības vadonis beks Dāvids (David Bek, 1669–1728)

Morisa Simaško (Морис Давидович Симашко) stāsts “Jemšans” (Емшан, 1975); Robinas Jangas (Robyn Yong) romāni “Slepenā brālība” (Brethren, 2006) un “Krusta gājiens” (Crusade, 2007); Nuzeta Umerova (Нуззет Умеров) romāns “Beibarss – Ēģiptes sultāns” (Бейбарс– султан Египта, 2016).

Spēlfilmas: “Sultāns Beibarss” (Султан Бейбарс, režisors Bulats Mansurovs, Булат Богаутдинович Мансуров, 1989, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, PSRS, un Ēģiptes kopražojums); “Cerību zvaigzne” (Huso astgh/Звезда надежды, režisors Edmonds Keosajans, Эдмонд Гарегинович Кеосаян, 1978, PSRS).