AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 4. augustā
Artis Buks

hans

(mongoļu хан, ķīniešu 可汗, kèhán; angļu khan, vācu Khan, Chan, franču khan, krievu хан)
valdnieka tituls tjurku tautām

Saistītie šķirkļi

  • Čingishans
  • Mongoļu Impērija
  • orda
  • Zelta Orda

Satura rādītājs

  • 1.
    Titula rašanās un vēsturiskā attīstība
  • 2.
    Ievērojamākie titula īpašnieki
  • 3.
    Atspoguļojums literatūrā un kino
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Titula rašanās un vēsturiskā attīstība
  • 2.
    Ievērojamākie titula īpašnieki
  • 3.
    Atspoguļojums literatūrā un kino
Titula rašanās un vēsturiskā attīstība

Sākotnēji – vēlēts cilts vadonis. Pēc 10. gs. titulu dažkārt sāka mantot, bet, ja hans savas funkcijas nespēja pildīt, aristokrātijas kopsapulce varēja viņu atcelt, ievēlot piemērotāku kandidatūru. Rakstītajos avotos tituls sastopams kopš 3. gs. Eiropieši pirmo reizi ar titulu “hans” saskārās līdz ar seldžuku iekarojumiem Mazāzijā 11. gs., bet pēc tam, sastopoties ar Juaņu Impērijas Zelta Ordas un Ilhanu ordas valdniekiem.

Ievērojamākie titula īpašnieki

Pēc Mongoļu Impērijas sabrukuma titulu “hans”, lai uzsvērtu saistību ar kādreizējo mongoļu varenību, sāka lietot daudzās zemēs. Piemēram, Persijā – par monarhu titulu “ilhans”, vēlāk par augstāko amatpersonu titulu “hans” (piemēram, “hani” bija Aizkaukāza provinču pārvaldnieki – Karabahas hans, Šekinas hans, Nahičevanas hans u. c.). Osmaņu sultāni, Bajezids I Zibenīgais (بايزي اول, Bâyezid-i evvel) un Mehmeds I (محمد اول‎, Mehmed-i evvel), par papildu titulu lietoja arī “hans”. Arī Indijas lielie mogoli titulējās par “visugaišākajiem haniem, augstākajiem hakaniem”. Pasaulē slavenākais ir lielais hans – leģendārais Čingishans (mongoļu Чингис Хаан, ķīniešu 成吉思汗, Chéngjísīhàn).

Atspoguļojums literatūrā un kino

Romāni: Kons Iguldens (Conn Iggulden) “Čingishans, impērijas dzimšana” (Genghis: Birth of an Empire, 2010), Toms Šanlejs (Tom Shanley) “Čingishana parādīšanās” (Ascent: The Rise of Chinggis Khan, 2010), Isajs Kalašņikovs (Исай Калистрaтович Калашников) “Skarbais gadsimts” (Жестокий век, 2015) un citi. Spēlfilmas: “Čingishana noslēpums” (Тайна Чингис Хаана, režisors Andrejs Borisovs, Андрей Саввич Борисов, 2009, Krievija); “Čingishans” (Genghis Khan, režisors Edvards Bazalgets, Edward Bazalgette, 2005, Lielbritānija, BBC); “Mongolis” (Монгол, režisors Sergejs Bodrovs, Сергей Владuмирович Бодров, 2007, Krievija, Vācija, Kazahstāna); “Čingishans. Uz zemes un jūras malu” (Genghis Khan: To the Ends of the Earth and Sea, režisors Šiničiro Savajs, 澤井 信一郎, Sawai Shin'ichirō, 2007, Japāna, Mongolija); “Čingishans” (Genghis Khan, režisors Henrijs Levins, Henry Levin, 1965, Lielbritānija, Dienvidslāvija); daudzsēriju (30 sērijas) televīzijas filma “Čingishans” (成吉思汗, režisors Vans Veņdze, Wang Wenjie, 2004, Ķīna, Ziemeļkoreja). 20. gs. 70. un 80. gadu mijā visai populāra bija vācu grupa Dschinghis Khan. 

Saistītie šķirkļi

  • Čingishans
  • Mongoļu Impērija
  • orda
  • Zelta Orda

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Grousset, R., The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, New Brunswick, NJ, Rutgers University Press, 1970.
  • Kaplonski, C., Truth, History and Politics in Mongolia: Memory of Heroes, London and New York, Routledge, 2004.
  • Taube, M., Geheime Geschichte der Mongolen: Herkunft, Leben und Aufstieg Dschingis Khans, Leipzig-Weimar, Gustav Kiepenheuer, 1989.
  • Ziegler, G. und Hogh, A., Die Mongolen, im Reich des Dschingis Khan, Stuttgart, Theis, 2005.
  • Бертагаев, Т.А., О терминах кан – хан – каган в монгольских языках, Проблемы алтаистики и монголоведения, Калмыцкое книжное издательство, Элиста, 1973.
  • Бертагаев, Т.А., Об этимологии хaн~хаган, хатун и об их отношении к хaт, Москва, Тюркологические исследования, 1976.

Artis Buks "Hans". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 27.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4047 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana