AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 18. oktobrī
Artis Buks

orda

(angļu orda, ordu, ordo, ordon, vācu Horde, franču la Horde, krievu орда)
sociālās organizācijas forma, vadoņa, valdnieka apmetne, tā ulusa administratīvais, politiskais un militārais centrs un valdnieka saimniecība Eirāzijas stepēs tjurku un senmongoļu nomadu tautās viduslaikos un jaunajos laikos

Saistītie šķirkļi

  • Čingishans
  • hans
  • klans
  • uluss
  • Zelta Orda

Satura rādītājs

  • 1.
    Vēsturiskā attīstība
  • 2.
    Atspoguļojums kino un literatūrā
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Vēsturiskā attīstība
  • 2.
    Atspoguļojums kino un literatūrā
Vēsturiskā attīstība

Ordu veidoja tuvākie radinieki, pastāvīgā karadraudze, klana locekļi, kalpi, vergi un citi ar valdnieku saistītie brīvie, pusatkarīgie un nebrīvie ļaudis, kā arī lopu ganāmpulki un ganības.

Vārda “orda” izcelsme ir no tjurku valodas saknes or ‘vieta’ – da ir vārda galotne, kas piešķir vārdam nozīmi (piemēram, orin ‘guļasvieta’, orman ‘ejamā vieta’, ‘ceļš’ utt.), t. i., "orda", atkarībā no konteksta, ir vieta, teritorija, zeme (piemēram, Džuči orda ir hana Džuči vieta).

Apzīmējums izplatīts Eirāzijas stepēs dzīvojošo nomadu tautu valodās, no Mongolijas plato līdz Donas upes baseinam, no agrajiem viduslaikiem līdz jaunajiem laikiem.

Vēsturiski vārda nozīme pakāpeniski mainījusies no agro viduslaiku “apmetne”, “vadoņa karaspēka nometne” līdz viduslaiku un jauno laiku “vadoņa telts”, “vadoņa mājoklis”, “valdnieka rezidence”. Viduslaiku avotos aizvien biežāk par ordu sāka dēvēt visu valdnieka ulusu, no kā izrietēja nomadu valstu vai to daļu apzīmēšana: Zelta orda, Baltā orda, Zilā orda, Nogaju orda, Kazahu orda u. tml.

Kā apmetnes un kopienas tips orda izveidojās vadonības sabiedrības laikā un, būdama optimālākais nomadu sabiedrības centralizācijas modelis, pastāvēja Eirāzijas stepē līdz pat jaunākajiem laikiem, kad nomadu tautas pakļāva modernās lielvalstis, ieviešot citas sociālās organizācijas struktūras.

Atspoguļojums kino un literatūrā

Darbos, kas veltīti Eirāzijas stepes nomadu vēsturei, orda tiek pieminēta kā neatņemama to dzīves sastāvdaļa. Spēlfilmas: “Čingishans. Uz zemes un jūras malu” (Genghis Khan: To the Ends of the Earth and Sea, režisors Šiničiro Savajs, 井 信一郎, Sawai Shin'ichirō, 2007, Japāna, Mongolija); “Slaktiņa beigas” (An End to Killing, 止殺, režisors Pings Vangs, 王坪, Ping Wang, 2012, Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna); “Iekarotāja ēna” (Тень завоевателя, režisors Ardaks Amirkulovs, kazahu Ардақ Жамансарыұлы Әмірқұлов, 1991, Padomju Sociālistisko Republiku Savienība); “Mongolis” (Монгол, režisors Sergejs Bodrovs, Сергей Владuмирович Бодров, 2007, Krievija, Vācija, Kazahstāna); “Orda” (Орда, režisors Andrejs Proškins, Андрей Алексaндрович Прошкин, 2012, Krievija); daudzsēriju (30 sērijas) televīzijas filma “Čingishans” (成吉思汗, režisors Vans Veņdze, Wang Wenjie, 2004, Ķīna, Ziemeļkoreja). Romāni: Kons Iguldens (Conn Iggulden) “Čingishans, impērijas dzimšana” (Genghis: Birth of an Empire, 2010), Toms Šanlejs (Tom Shanley) “Čingishana parādīšanās” (Ascent: The Rise of Chinggis Khan, 2010), Vasilijs Jans (Василий Григoрьевич Ян) “Čingishans” (Чингиз-хан, 1946), Isajs Kalašņikovs (Исай Калистрaтович Калашников) “Skarbais gadsimts” (Жестокий век, 2015).

Saistītie šķirkļi

  • Čingishans
  • hans
  • klans
  • uluss
  • Zelta Orda

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Bat-Ochir, B., Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the ‘Medieval’ History of Mongolia, Abingdon, Routledge, 2000.
  • Grousset, R., The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, trans. N. Walford, New Jersey, Rutgers, 1970.
  • Meier, A., Rettung oder Fluch? Die Rolle der Mongolen in den politischen Entwicklungen des Nahen Ostens im Hochmittelalter, München und Ravensburg, Grin Verlag für akademische Texte, 2005.
  • Weiers, M. (Hrsg.), Die Mongolen. Beiträge zu ihrer Geschichte und Kultur, Darmstadt, Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 1986.
  • Вовк, И.В., Политическая история постмонгольских государств XIII–XVIII вв.: Джучидский и Чагатайский Улусы, 2 изд., Москва, Флинта, 2014.
  • Доманин, А., Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его преемники, Москва, Центрполиграф, 2010.

Artis Buks "Orda". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 05.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4178 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana