Vampeniešu I līdzenais kapulauks bija zināms vēl pirms arheoloģiskajiem izrakumiem pēc tur arot atrastajām senlietām. Vampeniešu II uzkalniņu kapulauku atklāja 1966. gadā ap 350 m attālumā no I kapulauka. 1967. gadā aptuveni 1 km uz ziemeļrietumiem tika identificēts vēl viens uzkalniņu kapulauks pie Raušu mājām, kas kopā ar abiem Vampeniešu kapulaukiem veido vienotu senkapu kompleksu. 1966.–1974. gadā šos kapulaukus pilnībā izpētīja Elvīras Šnores vadītā ekspedīcija.

Vampeniešu I kapulaukā izpētīja 198 apbedījumus, no tiem identificēja 124 skeletkapus, 63 ugunskapus un vienu simbolisko apbedījumu (atklāja arī 12 postītus bezpiedevu apbedījumus, kas attiecināmi uz Pirmā pasaules kara posmu). Vampeniešu II kapulaukā izpētīja 116 apbedījumus, no kuriem 101 bija skeletkaps, bet 15 – ugunskapi. Skeletkapi ierakti 0,4–1,2 m dziļās un 1,5–2 m garās kapu bedrēs. Mirušie pārsvarā orientēti ar galvu ziemeļrietumu virzienā, lai gan ir kapi ar atšķirīgu orientāciju. Vampeniešu I kapulaukā mirušie lielākoties guldīti vienkoča šķirstos, bet Vampeniešu II kapulaukā pārsvarā dēļu zārkos, kas sastiprināti ar dzelzs naglām. Pēc E. Šnores domām, pāreja no vienkočiem uz dēļu šķirstiem notikusi ap 1050. gadu. Ugunskapi ierakti ievērojami seklāk, – parasti tie atklājās 0,3 m dziļumā. Sārta paliekas – kalcinēti kauli un ugunī apkusušas kapa piedevas – parasti izkaisītas nelielā ligzdā. Nereti sastopamas arī četrstūrainas kapa bedres vai pat koka šķirsti. Vīriešu kapos atrada ieročus un darbarīkus (dzelzs cirvjus, šķēpu galus, divasmeņu zobenus, dzirkles, nažus), vairogus, zirglietas, bet no rotājumiem – bronzas pakavsaktas, ar bronzu apkaltas jostas. Atrada arī dzeramā raga apkalumus, makšķerāķus, tirgotājiem raksturīgos svariņus un atsvariņus, monētas (arābu dirhēmus, angļu un vācu denārus). Sieviešu apbedījumos dominēja rotas – bronzas aproces, gredzeni, kaklariņķi, krūšu važiņu rotas ar bruņurupuču saktām ar pievienotiem adatu kārbiņu, lāču ilkņu, nažu ar bronzu apkaltās ādas makstīs, ūdensputnu piekariņiem, stikla kreļlu un kauri gliemežvāku kaklarotas ar piekariņiem. Raksturīga piedeva gan vīriešu, gan sieviešu kapos bija galvgalī novietots māla podiņš.

Vampeniešu I senkapi izmantoti no 10. gs. otrās puses līdz 12. gs., bet Vampeniešu II senkapi ierīkoti nedaudz vēlāk un izmantoti līdz 13. gs. beigām. Kapos apbedītie bija lībieši.

Vēl pirms apbedīšanas vietas ierīkošanas Vampeniešu I senkapu teritorijā bijusi dzīvesvieta, par ko liecināja ķemmes, auklas un švīkātas keramikas trauku lausku atradumi. Tie norāda uz apdzīvotību no vidējā neolīta līdz vēlajam bronzas laikmetam.

Mūsdienās Vampeniešu senkapi atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves teritorijā.