Dzimis Rīgā dzimušu vecāku – dzelzsgriezēja, virpotāja Friča Eduarda Veides un mājsaimnieces, vēlāk šuvējas Elzas Anetes Veides (dzimusi Svašasa) – ģimenē, vecākais no diviem dēliem. No 1920. gada kopā ar vecāku ģimeni dzīvoja Latvijā. Būdams skolnieks, 20. gs. 30. gados iesaistījās Armijas sporta klubā (ASK) Rīgā.

Otrā pasaules kara laikā R. Veide nonāca Vācijā, pēc kara dzīvoja Rietumvācijā. No tās dienvidu daļas 1948. gadā pārcēlās uz Krēfeldi, kur 20. gs. 50. gadu sākumā uzsāka savu uzņēmējdarbību – atvēra veļas mazgātuvi. Vēlāk nodarbināts galvenokārt hokejā – kā spēlētājs, treneris, ledus arēnu tehniskais vadītājs. Pēdējā darbavieta līdz aiziešanai pensijā 20. gs. 80. gados bija Nīderbergheimā (tagad Vāršteinas pilsētas daļa), kur R. Veide turpināja dzīvot arī pēc pensionēšanās.

Valsts turnīros hokeju R. Veide sāka spēlēt 20. gs. 30. gadu vidū Rīgas ASK rezerves vienībās Otrajā klasē – otrā līmeņa Latvijas hokeja meistarsacīkstēs jeb čempionātā. Trīs sezonas (1937/1938–1939/1940) presē izcelts kā viens no vadošajiem Otrās klases komandas ASK-b hokejistiem, spēlēja ļoti rezultatīvi. 1938./1939. un 1939./1940. gada sezonās R. Veide arvien biežāk tika iekļauts ASK pirmajā komandā; tās sastāvā 1939. gadā kļuva par Latvijas olimpiskā hokeja turnīra uzvarētāju. ASK pirmajā vienībā R. Veides pamatpozīcija bija aizsargs.

Latvijas hokeja izlases kandidātu lokā bija jau no 19 gadu vecuma, kad 01.1939. spēlēja Latvijas jaunatnes hokeja izlasē. 1940. gadā bija Latvijas izlases rezerves aizsargs; bija rezervists spēlei pret Igaunijas izlasi 03.1940., taču laukumā nedevās un nevienu oficiālu valstu sacīksti Latvijas izlases sastāvā nav aizvadījis.

Padomju okupācijas pirmajā gadā, 1940./1941. gada hokeja sezonā, bija iekļauts un spēlēja “RDKA” (Рижский Дом Красной Армии, Sarkanās armijas Rīgas nams) vienības sastāvā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) hokeja čempionātā un piedalījās izbraukuma spēlēs Kauņā.

Nacistiskās okupācijas laikā spēlēja dažādās hokeja vienībās: 1941./1942. gada sezonā “bij. ASK” (t. i., “bijušais Armijas sporta klubs”), “Ledus lāči”, “RSK” (Rīgas Sporta klubs) pirmajā komandā; 1942./1943. gada sezonā ‒ ASK pirmajā komandā (ASK-a).

Nozīmīgākos panākumus hokejā R. Veide sasniedza pēc Otrā pasaules kara, spēlējot Rietumvācijā. Divās pirmajās pēckara sezonās (1946/1947–1947/1948) Vācijas turnīros spēlēja vienībā HC Augsburg (HCA; Augsburga; tagad Augsburger Panther), kas latviešu hokejistu īpatsvara dēļ bija iedēvēta par latviešu komandu (Letten Mannsachaft). 1948. gadā HCA sastāvā kļuva par Dienvidvācijas čempionu un izcīnīja komandai tiesības startēt Vācijas meistarsacīkšu finālturnīrā. Līdztekus startam HCA sastāvā R. Veide 12.1947. startēja no latviešiem komplektētas komandas jeb trimdas latviešu hokeja izlases sastāvā starptautiskā turnīrā Garmišā-Partenkirhenē.

Vēlāk pārcēlās uz Krēfeldi, kur no 1948./1949. līdz 1951./1952. gada sezonai spēlēja KTSV Preussen 1855 Krefeld (KTSV – Krefelder Turn- und Sportverein, Krēfeldes vingrošanas un sporta biedrība) hokeja vienībā (līdz 1949. gadam nosaukums VfL Preussen Krefeld 1855; VfL – Verein für Leibesübungen, Vingrošanas biedrība). 1951. gadā KTSV Preussen 1855 Krefeld sastāvā kļuva par Rietumvācijas čempionu. Pēc tam pārcēlās uz citu Krēfeldes hokeja klubu Krefelder EV (KEV – Krefelder Eislaufverein, Krēfeldes slidošanas biedrība; tagad Krefeld Pinguine), kura sastāvā spēlēja līdz 20. gs. 50. gadu vidum.

R. Veide kļuva par nozīmīgu Vācijas hokejistu, spēlēja Rietumvācijas hokeja izlasē, tās sastāvā aizvadīja 18 oficiālas spēles, tostarp piedalījās divos pasaules čempionātos – 02.–03.1954. Zviedrijā un 02.–03.1955. Rietumvācijā. R. Veide bija pirmais latvietis, kurš pēc Otrā pasaules kara piedalījies pasaules hokeja čempionātā.

Vēl būdams spēlētājs, R. Veide 20. gs. 50. gados bija KEV jauniešu hokeja vienības treneris; no 50. gadu vidus trenēja pieaugušo komandas – Krēfeldē, Dortmundē, Esenē, Duisburgā, sieviešu komandu Izerlonā. Līdztekus tam no 60. gadu beigām sāka strādāt par ledus haļļu vadītāju. Sākumā Duisburgas arēnā, bet pakāpeniski kļuva par tehnisko vadītāju vairāku ledus haļļu tīklam, ieskaitot arēnas Esenē un Izerlonā. R. Veide apmācīja Rietumvācijas hokeja trenerus.

1940./1941. gada sezonā R. Veide startēja arī LPSR bendija meistarsacīkstēs – arī “RDKA” komandā. Līdztekus hokejam spēlēja arī futbolu un basketbolu. Pēc Otrā pasaules kara startēja latviešu futbola komandās Rietumvācijā; 20. gs. 50. gados spēlēja KEV basketbola vienībā.

R. Veide ar panākumiem spēlēja hokeju gan aizsarga, gan uzbrucēja postenī. Dažkārt nācās darboties pat vārtsarga pozīcijā; 03.1942. Rīgas hokeja meistarsacīkstēs vienu spēli veiksmīgi sargāja RSK pirmās komandas vārtus (rezultāts 1:1). No 20. gs. 40. gadu sākuma R. Veide spēlēja galvenokārt uzbrucēja postenī. Novērtēts kā ātrs, rezultatīvs, nepiekāpīgs un fiziski spēcīgs spēlētājs, kurš veiksmīgi piekopa spēka paņēmienus. Par savu skolotāju hokejā R. Veide uzskatīja ASK un Latvijas izlases treneri Arvīdu Jurgenu.

R. Veides ģimenē izaudzināti trīs dēli – hokejisti: Uldis Veide; Ivars Veide, vēlāk hokeja treneris; Ēriks Veide, Rietumvācijas hokeja izlases spēlētājs.