Goda zīmi bija paredzēts piešķirt gan fiziskām, gan arī juridiskām personām, iestādēm un darba kopām, kuras ar saviem darba sasniegumiem mazināja kara blokādes radītās grūtības. Valsts okupācijas dēļ Ražena darba goda zīme nekad netika pasniegta.

Ražena darba goda zīmes dizainu izstrādāja mākslinieks Eduards Dzenis. Goda zīme ir apaļas formas. Tās aversā šķērsām salikts labības kūlis un malkas šķila, augšdaļā egļu silueti, lejasdaļā – enkura fragments ar skaitli “1940”. Goda zīmes aversā atainotajām vienkāršajām lietām – labības kūlim un malkas šķilai – dota simboliska nozīme: tās ir lietas, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgas sarežģītos dzīves apstākļos – pārtika un siltums.

Raženas darba goda zīmes reversā ir reljefs uzraksts DARBAVĪRI/STRĀDĀ/NERUNĀ, kas ir arī apbalvojuma devīze. Tā izvēlēta, sasaucoties ar latvju dainām

“Runāj’ cirvji, runāj’ kapļi,

Paši brāļi nerunāja”,

tā uzsverot, ka vissvarīgākais ir darbs.

Ražena darba goda zīmes lentē ir trīs gaiši zaļas un trīs gaiši brūnas joslas ar simbolisku nozīmi: gaiši zaļā krāsa saistās ar Latvijā augošo bērzu zaļumu, bet gaiši brūnā – ar nobriedušu vārpu zeltainumu.

Ražena darba goda zīmes pēc Ministru kabineta apstiprināta zīmējuma veidoja sudrabkalis Stefans Bercs. S. Bercs jau 1940. gada 5. aprīlī izgatavotos paraugus atrādīja Ordeņu kapitula kancleram Aleksandram Gubenam, kurš deva savus norādījumus tālākai goda zīmju izgatavošanai.

Lentes izgatavoja Parīzes firmā “Arthus Bertrand”. Jau tūlīt pēc goda zīmes apstiprināšanas 23. februārī Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds saņēma norādījumu, ka jāuzsāk steidzami runāt ar firmu par 2000 metru lentes pasūtīšanu. Izrādījās, ka lenti noaust šādās krāsās nav tik vienkārši, īpašas grūtības sagādāja gaiši brūnais tonis. Pirmos paraugus atzina par nepiemērotiem, jo tie bija dzeltenā saules krāsā. Pirmo daļu gatavo lentu O. Grosvalds saņēma 7. jūnijā, ko ar Baltijas valstu kopējo kurjeru nosūtīja uz Latviju.

Ražena darba goda zīmi bija paredzēts piešķirt kā atzinību un pateicību par pašaizliedzīga fiziska un garīga darba nopelniem ikvienā ražojošā, piegādājošā un apgādājošā nozarē valsts saimnieciskās pastāvēšanas labā. Goda zīmi varēja piešķirt arī juridiskām personām, iestādēm un darba kopām, kuras ar saviem darba sasniegumiem mazināja kara blokādes radītās grūtības. Ar vadošo iestāžu piekrišanu kameras, valsts pašvaldību iestādes un arodu organizācijas varēja piešķirt Ražena darba goda zīmju ieguvējiem priekšrocības viņu tālākajā darbā.

1939.–1940. gadā Eiropas valstis sāka strauji ierobežot starptautisko tirdzniecību, un rezultātā valstu, arī Latvijas, iespējas ievest nepieciešamās preces strauji samazinājās. Lai risinātu dažādu preču trūkumu, Latvijā strauji tika uzsākti pasākumi importa aizvietošanai ar vietējām alternatīvām. Visā valstī sākās plaša taupības kampaņa, tika veikta virkne pasākumu lauksaimniecības atbalstīšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku. Iedzīvotāji gan laukos, gan pilsētās tika aicināti ražīgi strādāt, vienam otru atbalstīt un palīdzēt. Ministru kabineta 1940. gada 15. februāra sēdē tika nolemts nodibināt īpašu goda zīmi, kas piešķirama par raženu darbu blokādes gadā. Ordeņu kapitulam uzdeva izstrādāt attiecīgu likumprojektu. 1940. gada 22. februārī Ministru kabinets pieņēma un Valsts prezidenta amata izpildītājs Kārlis Ulmanis izsludināja Likumu par Ražena darba goda zīmi. Tas ir pēdējais Latvijas Republikas apbalvojums pirms okupācijas.

Ražena darba goda zīmei ir tikai viena pakāpe.

Ražena darba goda zīmes statūti un noteikumi noteica, ka ierosinājumu un piešķiršanas kārtību nosaka 1938. gadā pieņemtais Ordeņu likums. Tas nozīmē, ka goda zīmes piešķiršanu izlēma Ordeņu kapituls un tos apstiprināja Valsts prezidents. Ministrijām un valsts iestādēm bija jāuzrauga apbalvošanas sagatavošanas process. Tika izsūtītas anketas, kas jāaizpilda par apbalvošanai ierosinātajām personām. Katrā no valsts agronomiskajiem rajoniem vajadzēja izraudzīties astoņus kandidātus – divus no lauksaimniekiem, divas no lauksaimniecēm, divus no laukstrādniekiem un divas no laukstrādniecēm. Pie nopelniem apbalvošanai pieskaitāmi sabiedriskās darbības veikšana, meža talku, kūdras rakšanas, atstāto zemju aparšanas un savstarpējās palīdzības organizēšana. Noteikts skaits apbalvoto varēja būt arī no Latvijas armijā dienējošo un brīva līguma darbinieku vidus.

Ordeņu kapituls uzsāka izlemt par Ražena darba goda zīmes apbalvojumu piešķiršanu 1940. gada maija sākumā. Arī 16. jūnija Ordeņu kapitula sēdē turpināja skatīt iesniegumus par apbalvojumiem ar Ražena darba goda zīmi par parādīto centību. Visus tālākos pasākumus pārtrauca Sarkanās armijas iebrukums Latvijā.

Ražena darba goda zīme tā arī netika pasniegta un ir kļuvusi par numismātisku retumu.