T šūnas apdzīvo gandrīz visus ķermeņa orgānus un audus, tostarp primāros un sekundāros limfoīdos audus, gļotādas, barjeras vietas, taukus, pat smadzenes un centrālo nervu sistēmu. Lielākā daļa T šūnu cilvēka organismā atrodas limfoīdajos audos (kaulu smadzenēs, liesā, mandelēs un limfmezglos), ievērojams daudzums ir arī gļotādās (plaušās un zarnās), ādā un asinīs.
Klasiski T šūnas tiek iedalītas divās klasēs: citotoksiskajos T limfocītos (cytotoxic T lymphocytes, CTL) un T palīgšūnās (helper T cells, Th).
Tradicionāli tiek izdalītas divas T šūnu imūnās atbildes – Th1 un Th2. Pirmā veida T šūnu reakcija (Th1) ir atbildīga par makrofāgu aktivizēšanu, bet otrā (Th2) – par antivielu ražošanas stimulēšanu. Citokīni, ko izdala Th1 šūnas, parasti ir saistīti ar citotoksisku funkciju: audzēja nekrozes faktors (tumour necrosis factor, TNF) α, interferons (interferon, IFN) γ, interleikīni (interleukins, IL) 2 un 12. Kopumā šie citokīni uzlabo M1 makrofāgu, CTL un naturālo killeru jeb NK šūnu citotoksiskās īpašības. Th1 citokīnu reakcijas ir raksturīgas mikrobu infekcijām. Th2 šūnu reakcija biežāk tiek saistīta ar astmu, alerģiskām reakcijām un helmintu infekcijām. Pie Th2 raksturīgajiem citokīniem var minēt IL-4, IL-5, IL-10 un IL-13.
Svarīgi, ka Th1 un Th2 šūnas ražo antagonistiskus citokīnus: tas ir, Th1 vai Th2 šūnām ir tendence izdalīt citokīnus, kas pastiprina sava fenotipa T palīgšūnu populācijas diferenciāciju un aktivāciju un kavē pretējā fenotipa darbību.
3. Īpaši izdala regulatorās T šūnas (Tregs), kas modulē imūnreakciju, saglabājot homeostāzi un novēršot autoimūnās slimības. Treg šūnas ir specializēta CD4+ T šūnu apakškopa imūnās tolerances uzturēšanai. Treg šūnām ir raksturīga augsta pretiekaisuma citokīnu IL-10, transformējošā augšanas faktora (transforming growth factor, TGF) β un IL-35 ekspresija, kā arī transkripcijas faktora Foxp3 (forkhead box P3) ekspresija.