Ju Hua ir viens no izcilākajiem avangarda literatūras rakstniekiem, kurš savu karjeru aizsāka 20. gs. 80. gadu vidū ar provokatīviem eksperimentālās īsprozas darbiem, taču kopš 20. gs. 90. gadiem viņa romāniem ir raksturīgs reālisms. Rakstnieks ir piedzīvojis Kultūras revolūciju (文化大革命, Wenhua dageming) un redzējis tālaika sabiedrībā valdošo paranoju un necilvēcību. Šīs agrās bērnības atmiņas arī spēcīgi atspoguļojas Ju Hua darbos. Pēc Ķīnas Tautas Republikas dibinātāja Mao Dzeduna (毛泽东, Mao Zedong) nāves, kad jaunais Komunistiskās partijas priekšsēdētājs Dens Sjaopins (邓小平, Deng Xiaoping) sāka īstenot atvēršanās politiku, Ju Hua savos darbos ietvēra Franca Kafkas (Franz Kafka), Jasunari Kavabatas (川端康成, Kawabata Yasunari), Gabriela Garsijas Markesa (Gabriel García Márquez), Viljama Folknera (William Faulkner), Huana Rulfo (Juan Rulfo) u. c. ārzemju rakstnieku daiļrades motīvus.

Ju Hua piedzima ārstu ģimenē – tēvs pēc Džedzjanas Universitātes (浙江大学, Zhejiang daxue) absolvēšanas tika nosūtīts uz Haijeņas apgabalu (海盐县, Haiyanxian), kur nedaudz vēlāk viņam pievienojās māte ar divgadīgo Ju Hua un viņa vecāko brāli Hua Sju (华旭, Hua Xu). No 1967. līdz 1977. gadam Ju Hua apmeklēja Haijeņas apgabala Sjanjanas sākumskolu (海盐县向阳小学, Haiyanxian xiangyang xiaoxue) un tajā pašā gadā piedalījās augstskolas iestājeksāmenā, taču to nenokārtoja. 1978. gadā viņš uzsāka zobārsta apmācību, kā arī savas rakstnieka gaitas. 1987. gada februārī Ju Hua iestājās Lu Sjuņa Literatūras institūta (鲁迅文学院, Lu Xun wenxueyuan) literatūras kursos, savukārt nākamā gada septembrī mācības turpināja šī institūta un Pekinas Pedagoģijas universitātes (北京师范大学, Beijing shifandaxue) kopīgi izveidotajā literatūras aspirantūras programmā, kur līdz absolvēšanai 1990. gadā viņš studēja kopā ar topošajiem rakstniekiem Mo Jeņu (莫言, Mo Yan) un Liu Jižaņu (刘毅然, Liu Yiran).

Autora profesionālā un radošā darbība sākās vienā un tajā pašā laikā. 1978. gada martā, kad Ju Hua uzsāka savu piecu gadu zobārsta praksi, viņš pievērsās arī rakstniecībai. No 1979. līdz 1983. gadam rakstnieks vienlaikus veltīja laiku zobārsta darbam, literatūras apgūšanai un rakstniecībai. Kopš 1983. gada Ju Hua dažādos laikrakstos sāka publicēt īsprozas darbus – “Pirmā kopmītne” (第一宿舍, Diyi sushe), “Balodis, balodis” (鸽子, 鸽子, Gezi, gezi) un “Trakais bērns” (疯孩子, Feng haizi). 1984. gads bija viens no svarīgākajiem rakstnieka karjerā, kad laikrakstā “Beidzjin Veņsjue” (北京文学, Beijing wenxue) publicēja darbus “Zvaigznes” (星星, Xingxing) un “Mēness apspīd mani, mēness apspīd tevi” (月亮照着你,月亮照着我, Yueliang zhaozhe ni, yueliang zhaozhe wo), kas viņu padarīja slavenu Haijeņas pilsētā, tādējādi ļaujot uzsākt darbu vietējā kultūras birojā. Periods no 1986. līdz 1991. gadam iezīmēja jaunu posmu Ju Hua daiļradē, kad rakstnieks sāka aizgūt elementus no F. Kafkas darbiem. 1987. gadā iepriekšminētajā laikrakstā sērijās izdotie darbi “Pamest mājas 18 gados un doties tālu projām” (十八岁出门远行, Shiba sui chumen yuanxing) un “Ziemeļrietumu vēja appūstais dienas vidus” (西北风呼啸的中午, Xibei feng huxiao de zhongwu), kā arī laikrakstā “Šouhuo” (收获, Shouhuo) izdotie “Trešā aprīļa incidents” (四月三日事件, Siyue sanri de shijian) un “1986. gads” (一九八六年, Yi jiu ba liu nian) Ju Hua ierindoja starp Ķīnas avangardistiem. Posmā no 1986. līdz 1991. gadam rakstnieks publicēja piecus īsprozas darbus, desmit noveles un vienu romānu. No 1992. līdz 1995. gadam Ju Hua izdeva divus savus vispopulārākos romānus “Dzīvot” (活着, Huozhe) un “Asins pārdevējs Sju Saņguaņs” (许三观卖血记, Xu Sanguan mai xue ji), kuri izpelnījās lasītāju un kritiķu atzinību. No 1996. līdz 2005. gadam rakstnieks veltīja daudz laika esejām, grāmatu izstādēm un vieslekcijām dažādās pasaules valstu universitātēs, savukārt 2006. gada martā izdeva savu trešo romānu divās daļās “Brāļi” (兄弟, Xiongdi). Pārējā laikā līdz 2019. gadam tika izdoti divi eseju apkopojumi “Mūsu dzīve ļoti atšķirīgos līmeņos” (我们生活在巨大的差距里, Women de shenghuo zai juda de chaju li), “Es tikai zinu, kas ir cilvēks” (我只知道人是什么, Wo zhi zhidao ren shi shenme) un romāns “Septītā diena” (第七天, Diqi tian). 2019. gadā Ju Hua uzsāka pasniedzēja gaitas Pekinas Pedagoģijas universitātē. Viņš joprojām nodarbojas ar rakstniecību.

Ju Hua ir Ķīnas avangarda literatūras pazīstamākais rakstnieks. Viņa agrīnos darbus ietekmēja bērnības atmiņas no Kultūras revolūcijas laika, kā arī pieredzētais slimnīcā, kurā strādāja rakstnieka vecāki. Tādēļ daiļrades periods no 1986. līdz 1991. gadam ir raksturojams ar vardarbības, slepkavību, asinsizliešanas, negadījumu, spīdzināšanas un nāves tematiku. Savukārt vēlākā perioda darbi ir piederīgi reālismam. Visspilgtākie rakstnieka meistardarbi ir romāni “Dzīvot”, “Asins pārdevējs Sju Saņguaņs” un “Brāļi”.

Romāns “Dzīvot” stāsta par varoni Sju Fuguju (徐富贵, Xu Fugui) un viņa ģimeni laikaposmā no 1940. līdz 1980. gadam, kad Ķīnā notika nozīmīgas sociālpolitiskas pārmaiņas – pilsoņu karš, Lielais lēciens uz priekšu (大跃进, Dayuejin), Kultūras revolūcija un tās sekas. Romānā tiek atspoguļots Fuguja un viņa ģimenes mūža gājums. To 10 gadus vēlāk atstāsta jauns folkloras pētnieks pēc tam, kad satiek galveno varoni, kurš jau ir vecs, vientuļš. Viņa vienīgais biedrs ir vērsis (arī dēvēts par Fuguju). Darbs sākas ar to, ka Fugujs azartspēlēs nospēlē visu mantoto bagātību un savu dzīvi no jauna sāk sabiedrības zemākajā slānī kopā ar sievu Dzjadžeņu (徐家珍, Xu Jiazhen), meitu Fensju (徐凤霞, Xu Fengxia) un dēlu Joucjiņu (徐有庆, Xu Youqing). Pēc piespiedu iesaukuma nacionālistu armijā Fugujs atgriežas pie ģimenes un vada pieticīgu zemnieka dzīvi, taču notiek traģiski notikumi – viņa bērni mirst. Dēlam tiek paņemts pārāk liels asins daudzums, lai varētu izglābt augstas pakāpes ierēdņa sievu, un vēlāk kurlmēmā meita noasiņo, dzemdējot dēlu. Pēc pāris gadiem Fuguja sieva mirst no pārstrādāšanās un nepietiekamā uztura, znots zaudē dzīvību negadījumā un vienīgais mazdēls mirst, aizrijoties ar ēdienu. Pēc šiem likteņa triecieniem Fugujs nopērk vecu vērsi un kopā ar to aizvada sava mūža pēdējās dienas.

Darbs “Asins pārdevējs Sju Saņguaņs” stāsta par to, ka galvenais varonis Sju Saņguaņs ir spiests pārdot savas asinis, lai izdzīvotu Lielā lēciena uz priekšu un Kultūras revolūcijas laikā. Notikumu sērija sākas ar nejaušu satikšanos ar asins tirgoņiem. Galvenais varonis saprot, ka izdzīvot un rūpēties par ģimeni ir iespējams, tikai pārdodot asinis. To darot, Sju Saņguaņs riskē ar dzīvību, lai nodrošinātu bērnu labklājību un izglābtu padēlu no nāves, taču viņa pūles paliek nenovērtētas. Romāna galvenā doma nav pesimistiska attieksme pret dzīvi, bet gan spēja izturēt, neskatoties uz grūtībām un šķietamo dzīves absurdu.

Darbs divās daļās – “Brāļi” – aptver periodu no Kultūras revolūcijas sākuma līdz 20. gs. beigām. Romāna pirmās daļas darbība notiek Kultūras revolūcijas laikā. Tā raksturo abus pusbrāļus – pasīvo, nevīrišķīgo un pieticīgo Sunu Ganu (宋钢, Song Gang) un aktīvo, raupjo un uzņēmīgo Plikgalvi Li (李光头, Li Guangtou) – un pievēršas viņu vecāku zaudējumam. Romāna otrā daļa notiek reformu periodā un parāda pusbrāļu attiecību iziršanu pēc tam, kad skaistule Lina Huna (林红, Lin Hong) atraida Plikgalvi Li un apprecas ar viņa pusbrāli. Pēc atraidījuma Plikgalvis Li nododas uzņēmējdarbībai un jaunavu skaistumkonkursa rīkošanai. Savukārt Suns Gans ar varu tiek aizvilināts uz Dienvidķīnu, kur darba gaitās izcieš dažādus pazemojumus, lai varētu uzturēt savu sievu. Pēc atgriešanās Suns Gans uzzina par sievas un pusbrāļa ilgstošo romānu un izdara pašnāvību.

Ju Hua tiek uzskatīts par vienu no visnozīmīgākajiem Ķīnā dzīvojošajiem mūsdienu rakstniekiem, kura darbi ir tulkoti angļu, franču, vācu, itāļu, nīderlandiešu, persiešu, poļu un daudzās citās pasaules valodās.

Rakstnieka daiļrade ir izraisījusi interesi arī kinorežisoru lokā. Pasaulslavenā kinorežisora Džana Jimou (张艺谋, Zhang Yimou) 1994. gada “Dzīvot” ekranizācija tika aizliegta Ķīnā, taču ieguva Grand Prix balvu, Ekumeniskās žūrijas balvu (Prix du jury œcuménique) un Labākā aktiera apbalvojumu (Best Actor prize) 1994. gada Kannu kinofestivālā (Cannes Film Festival). Ķīnā ir ekranizētas televīzijas drāmas “Fugui” (富贵, Fugui, 2003), “Veņčenas pilsēta” (文城, Wencheng, 2021) un filma “Kļūda pie upes” (河边的错误, Hebian de cuowu, 2023) pēc darbu “Dzīvot” (1993), “Veņčenas pilsēta” (2021) un “Kļūda pie upes” (1992) motīviem. 2015. gadā pēc darba “Asins pārdevējs Sju Saņguaņs” motīviem dienvidkorejiešu režisors Džungu Ha (하정우, Ha Jung-woo) uzņēma filmu ar tādu pašu nosaukumu.

Ju Hua literārā karjera ir nopelniem bagāta, un rakstnieks ir ieguvis nozīmīgus literatūras apbalvojumus gan Ķīnas, gan starptautiskā mērogā, piemēram, Grinzanes Kavūras balvu (Prix Grinzane-Cavour, 1998), kā pirmais ķīnietis saņēma Džeimsa Džoisa apbalvojumu (James Joyce Award, 2002), Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (L’Ordre des Arts et des Lettres, 2004), Bārnsa un Noubla jauno autoru apbalvojumu (Barnes & Noble Discover Great New Writers Award, 2004) un Jasnajas Poļanas literatūras apbalvojumu (Литературная премия Ясная Поляна, 2022).