Glacioloģija ir starpdisciplināra zemes zinātņu apakšnozare. Glacioloģijas saskarzinātnes ietver glaciālo ģeoloģiju un ģeomorfoloģiju, kvartārģeoloģiju, hidroģeoloģiju, paleoģeogrāfiju, stratigrāfiju, fizikālā ģeogrāfiju, klimatoloģiju, ģeofiziku, ģeoķīmiju u. c. dabas zinātnes.
Šaurākā nozīmē glacioloģija ir zinātne par ledājiem, savukārt plašākā – zinātne par visiem sniega un ledus aspektiem. Plašākajā nozīmē glacioloģija ir sinonīms krioloģijai, kura ietver visus kriosfēras komponentus, it īpaši atmosfēras, jūras un pazemes ledu. Glacioloģijas galvenie pētījumu objekti ir sezonālais sniegs, firns, jūras ledus, ledus vairogi un šelfa ledāji, ledus kupoli un ledāji, kā arī ilglaicīgais grunts sasalums. Senos ledājus pēta glacioloģijas nozare – paleoglacioloģija. Glaciologi pēta apledojumus visā Zemes attīstības vēsturē, ledāju veidošanos, izplatību, uzbūvi, morfoloģiju, termālo režīmu, plūsmu un izmaiņas, ledus mehāniskās, kristalogrāfiskās un ķīmiskās īpašības, virsledāja, iekšledāja un zemledāja procesus, mijiedarbību ar vidi. Galvenie glacioloģijas pētījumi mūsdienās tiek veikti polārajos apgabalos, īpaši Grenlandes un Antarktikas ledus vairogos, kuros koncentrēti gandrīz 99 % ledus masas, kas atbilst 27,6 miljoniem km3 un attiecīgi aizņem 1,7 un 12,3 miljonus km2 platību.