Ainavu ekoloģiskā plānošana ir cieši saistīta ar divām citām jomām – telpisko plānošanu un dabas aizsardzību. Visbiežāk ainavu ekoloģiskā plāna pamatā ir izdalīta teritorijas ainavu telpiskā struktūra, kas kalpo par pamatu funkcionālo elementu izdalīšanai un individuālu apsaimniekošanas vai aizsardzības vadlīniju (vai noteikumu) izstrādei, lai saglabātu un palielinātu esošās dabas vērtības.
Telpiskā plānošana tradicionāli ir saistāma ar ilgtermiņa mērķiem kādas teritorijas attīstībai, un tas nozīmē, ka ilgtermiņā noteikti jāņem vērā ekoloģiskie un vides apsvērumi. Pieaugoša sabiedrības apzināšanās par ilgtspējīgas attīstības nozīmi, vides problēmu globālo mērogu, telpiskā konteksta nozīmi un cilvēka darbību saistību ar dabas procesiem ir veicinājusi ainavu ekoloģiskās plānošanas aktualitāti.