Kabile ir Kabiles pagasta centrs. Ciems izvietojies Riežupes krastā pie autoceļa P121 (Tukums–Kuldīga) 29 km attālumā no novada centra Kuldīgas un 119 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Intensīva pārcelšanās no viensētām uz ciemu sākās 1971. gadā. Kolhozu saimniecībai attīstoties, vispirms tika uzbūvētas ražošanas ēkas un pēc tam labiekārtoti dzīvokļi. Kabilē ģenerālplāns apstiprināts un sākts realizēt 20. gs. 70. gadu sākumā.

Mūsdienās Kabilē dzīvo nedaudz mazāk kā puse pagasta iedzīvotāju, kuri ir nodarbināti savās zemnieku un piemājas saimniecībās, individuālajos uzņēmumos un apkalpojošā sfērā. Darbavietas ir arī pamatskolā un pagasta pakalpojumu pārvaldē, pašvaldības uzņēmumos.

Kabilē ir 97 individuālās un daudzdzīvokļu mājas, sabiedriskās ēkas, sakārtots ielu tīkls, labiekārtotas atpūtas zonas un sporta laukumi.

Ciemā ir attīstīta komunālā infrastruktūra, ko apkalpo Kuldīgas novada pašvaldības uzņēmumi SIA “Kuldīgas ūdens” un “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”. Pastāv decentralizēta siltumapgāde. 2019. gadā ierīkots ielu apgaismojums daudzdzīvokļu namu pagalmos. Sakarus nodrošina mobilo telekompāniju operatori.

Kabiles centrā atrodas Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskola, kas dibināta 1858. gada 1. septembrī. Skolai sākumā bija viena klase, 1862. gadā tika atklāta 2. klase, 1922. gadā skola pārveidota par sešklasīgo pamatskolu. Godinot skolas absolventu Zigfrīdu Annu Meierovicu, 1936. gadā skola pārdēvēta viņa vārdā. 1946. gadā skola kļuva par Kabiles septiņgadīgo skolu. 1954. gadā mācības sāka vidusskolas 8. klase, pirmais vidusskolas izlaidums bija 1958. gadā (pēdējais – 27 izlaidums – 2007. gadā). 1968. gadā skola tika paplašināta, uzceļot piebūvi. 20. gs. 80. gados tika sākta plašas sporta zāles celtniecība. Skolēnu skaitam samazinoties, 2009. gadā tā tika pārveidota par Kuldīgas novada Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolu, kas realizē pamata un pirmsskolas izglītības programmas.

1975. gadā kolhozs “Kabile” muižas parkā uzcēla jaunu bērnudārzu ”Spārīte”, kurā bija paredzēta vieta 50 bērniem. Mainoties ekonomiskajai situācijai gadsimtu mijā, mainījās arī nepieciešamība pēc tā. Kopš 2022. gada pirmskolas grupas atrodas pamatskolas ēkā.

Pagasta pakalpojumu pārvaldes ēkā ”Spārītes” darbojas pagasta pārvaldes darbinieki un jauniešu centrs, kā arī atrodas ģimenes ārsta prakse un aptieka.

Kultūras dzīves centrs ir saieta nams “Sencis”. 20. gs. sākumā te bija krogs, 40.–50. gados darbojās Kuldīgas apriņķa lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības tējnīca un bufete, 1967. gadā tika atvērts Kuldīgas rajona patērētāju biedrības restorāns ”Sencis”. Ēdnīca un kafejnīca darbojās arī 70.–90. gados. 2009. gadā Kabiles pagasta pārvalde uzsāka ēkas pārbūvi par saieta namu, ko atklāja 2012. gadā. Te ir pasākumu zāle ar skatuvi, telpas viesmāksliniekiem un pašdarbniekiem. Kabilē darbojas jauktais vokālais ansamblis, senioru deju kopa “Kamēr vari” (2003) un vidējās paaudzes deju kolektīvs ”Meždzirnas” (2008). Vasarā pasākumiem tiek izmantota brīvdabas estrāde. Tradīcija ir vietējie rudens gadatirgi.

Kabiles bibliotēka dibināta 1946. gadā, no 1963. gada atradās Kabiles muižas (Kabillen) ēkā, no 2008. gada atrodas bijušajā pasta vietā “Sakari”.

Mūsdienu apdzīvotā vieta veidojusies ap Kabiles muižas centru. Padomju okupācijas laikā attīstījusies kā kolhoza “Kabile” centrālais ciemats.

Kabilē ievērojamākais objekts ir muižas komplekss, kas ir privātīpašums un pamazām tiek atjaunots. Pirmoreiz rakstītajos avotos Kabile pieminēta 1253. gada līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu fon Licelburgu (Heinrich von Lützelburg) par sešu ieņemto kuršu zemju sadalīšanu. Vācu ordeņa Livonijā laikā Kabiles muižas teritorija ietilpa Kuldīgas komturejā, un ordeņa pastāvēšanas beigu posmā šeit jau bija izveidota saimnieciska rakstura muiža.

Kabiles muižas ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muižai vairākkārtīgi mainījās īpašnieki. 1687. gadā, apprecot Kabiles muižas īpašnieka Ādama fon Berga (Adam von Berg) meitu Katarīnu fon Bergu (Katharina von Berg), par Kabiles muižas īpašnieku kļuva Zlēku (Schleck) muižas īpašnieks Johans Dītrihs fon Bērs (Johann Dietrich von Behr), kura dzimtai muiža piederēja līdz 1807. gadam. Baroka stila kungu māja celta no 1734. līdz 1740. gadam muižas īpašnieka Ēvalda fon Bēra (Ewald von Behr) sievai Juliānai Elizabetei fon Bērai (Juliana Elisabeth von Behr, dzimusi fon Bīlova, von Bülow), par ko liecina iniciāļi ēku cokolstāvu logos un piemiņas akmens ar Bīlovu dzimtas ģerboņa cilni parādes pagalmā. Kungu māja ir ķieģeļu mūra vienstāva garenbūve ar 11 ailu asīm un mansarda jumtu ar vairākām lukarnām. Galveno fasādi rotā pilastri ar kapiteļiem. Kungu mājas un saimes ēkas savienojošo daļu akcentē vārti ar rustojumu. Kungu mājas interjerā pēc 1860. gada pārbūves saglabājies bagātīgs zāles griestu un kamīnkrāsns rokoko stila elementu stuka rotājums. 17.–19. gs. celtās ēkas izvietotas ap regulāru parādes pagalmu. Kompleksā ir septiņas ēkas. Vienā malā atrodas kungu māja ar saimes māju, vešūzis (veļas māja) un klēts, bet otrā malā – mežkunga māja, “Stirnūzis“ (iespējams, vecā kungu māja) un stallis. Mūsdienās notiek pakāpeniska kungu mājas un saimnieciskā kompleksa atjaunošana. Muižas ēkas gandrīz neskartas pārdzīvoja 1905. gada revolūciju, Pirmo un Otro pasaules karu. Līdz 2003. gadam muižas kompleksa ēkām bija dažādas publiskās funkcijas, piemēram, tur bija slimnīca, pasts, sporta zāle, muzejs, bibliotēka, kultūras nams un citas iestādes. No 2003. līdz 2017. gadam Kabiles muižas kungu māja un virtuves māja bija pamestas, līdz tās iegādājās ēku tagadējais īpašnieks. 2017. gadā dibināta Kabiles muižas vīna darītava, kur muižas velvētajos pagrabos tiek radīti vīna darītavas dzērieni. Pie kungu mājas 18. gs. izveidots regulārs dārzs, kas 19. gs. sākumā papildināts ar ainavu parku un dīķi. Parka platība ir 14,2 ha, tajā stādīti vietējo un svešzemju sugu koki un krūmi, daudz skābaržu un sudrabvītolu (sudrabvītols iekļauts Kabiles pagasta ģerbonī). Reģistrēts ievērojams skaits dižkoku.

1988. gadā pie kultūras nama uzstādīts piemiņas akmens Kabilē dzimušajam rakstniekam un latviešu teātra pedagogam Zeltmatim (Ernestam Kārkliņam). 2003. gadā tas pārvietots pie Kabiles skolas.

2017. gadā pie Kabiles skolas atklāta piemiņas plāksne Z. A. Meierovicam.

Kabiles skolu beigušas vairākas ievērojamas personas, piermēram, filozofs Jēkabs Osis, skatuves mākslas pedagogs un rakstnieks Zeltmatis, valodnieks Juris Plāķis, pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Z. A. Meierovics, dramaturģe Valija Grundmane un citi.