Zirnekļveidīgajiem dzīvniekiem ir mīksts ķermenis, kas liedz tiem labi saglabāties fosilijās, tomēr dažādas ķermeņa daļas ir saglabājušās. No tām var spriest par māņskorpionu evolucionāro attīstību. Vecākā līdz šim atrastā māņskorpiona fosilija nāk no devona perioda un ir ap 390 miljonus gadus veca. Savukārt Chernethidae dzimtas attīstība sākas ar krīta periodu, pirms 140 miljoniem gadu. Lielākā daļa māņskorpionu ir saglabājušies dzintaros no dažādām pasaules vietām – gan atsevišķi, gan kopā ar kukaiņiem (Insecta).

Dobumu māņskorpions ir ap 2,5 mm garš, zirnekļveidīgs bezacu dzīvnieks. Ķermeni veido galvkrūtis un vēders ar noapaļotu galu, vēders ir posmots. Tas ir gaišs, ar tumšākām horizontālām līnijām tā virspusē. Uz galvkrūšu virsmas, tuvāk vēderam, atrodas trīsstūrveida iedobe. Galvkrūtis ir vairāk garas nekā platas, dzeltenbrūnā krāsā. Kopā ir astoņas ejkājas, tās ir sarkanbrūnā krāsā. Ķermeņa priekšdaļā ir garas, konusveidīgas pedipalpas, kas beidzas ar sarkanīgām spīlēm, kas ir izliektas – atstarpe starp spīlēm ir tikpat liela vai gandrīz tikpat liela kā spīļu diametrs, spīļu iekšpusē atrodas zobiņi. Ceturto pēdu (tarsus) virsmā atrodas dorsālais maņu mats (trichobotrium), kas ir stipri lielāks, ja salīdzina ar pārējiem matiņiem, kas klāj ķermeni. Maņu mats atrodas 1/3 attālumā no savienojuma vietas ar stilbu. Pārējie matiņi, ja salīdzina ar citiem Chernethidae dzimtas pārstāvjiem, dobumu māņskorpionam ir garāki.

Dobumu māņskorpions apdzīvo vecus, dobumainus kokus, pārsvarā ozolus, liepas, dižskābaržus, kas aug mežos, bet ir pietiekami saules apspīdēti. Piemēroti biotopi ir arī parkveida pļavas, parki ar veciem, dobumainiem lapkokiem, Latvijas apstākļos arī nogāžu meži, kuros atrodami sugai piemēroti koki.

Sugai izplatīties palīdz putni (Aves), kā arī divspārņi (Diptera). Tas notiek forēzes ceļā. Dobumu māņskorpions barojas ar lēcastēm (Collembola) un ērcēm (Acari). Dobumainajos kokos dzīvo kopā ar citiem bezmugurkaulniekiem. Attīstība ir ar nepilnīgu pārvēršanos – jaunie māņskorpioni ir līdzīgi pieaugušajiem. Dzimumgatavību sasniedz divos gados, dzīves ilgums ir aptuveni līdz četriem gadiem. Latvijā suga ir aktīva gada siltajos mēnešos.

Suga tiek uzskatīta par retu. Tā ir sastopama Eiropā: Polijā, Čehijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā. Populācijas īpatņu skaitu nav iespējams noteikt specifiskā dzīvesveida dēļ.

Pēc šī brīža datiem, Latvijas populācija ir vērtējama kā maza. Sugas pastāvēšanu apdraud apdzīvoto koku bojāeja (nogāšanās), kā arī apdzīvoto biotopu sadrumstalotība, proti, tie atrodas tālu cits no cita, kas liedz nelielos attālumos viegli pārceļot ar putnu un kukaiņu palīdzību. Eiropā novēro sugas izplatības samazināšanos, jo samazinās dobumaino lapkoku īpatsvars.

Dobumu māņskorpions ir iekļauts Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, sugai tiek veidoti mikroliegumi tās atradnēs.

Pēc pieejamajiem datiem un izmantojot Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) metodoloģiju projektā “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne”, Latvijā sugai noteikta kategorija VU (vulnerable, jutīga). Nav apzinātas visas vietas, kur suga varētu būt sastopama.