Romānā aprakstīta galvenā varoņa Sju Fuguja (徐福贵, Xu Fugui) likteņdrāma 20. gs. Ķīnas vēsturisko un sociālpolitisko norišu – pilsoņu kara, zemes reformas, Lielā lēciena uz priekšu (大跃进/大躍進, Dayuejin), Kultūras revolūcijas (文化大革命, Wenhua dageming) un atvēršanās politikas (改革开放/改革開放, Gaige kaifang) – laikā. Darbs arī kalpo kā sociālā kritika, jo tajā vienkāršie cilvēki bija tie, kuri visvairāk cieta no kara, bada, nabadzības un politiskajām cīņām.

Ju Hua ir viens no zināmākajiem Ķīnas avangarda literatūras aizsācējiem un pārstāvjiem. Viņa darbu klāstā ietilpst romāni “Dzīvot”, “Asins pārdevējs Sju Saņguaņs” (许三观卖血记, Xu Sanguan maixue ji, 1995), “Brāļi” (兄弟, Xiongdi, 2006) un citi.

Darba vēsturiskais konteksts ir saistīts ar folklorizējušos dziesmu “Vecais, melnais Džo” (Old Black Joe), ko sacerēja Stīvens Fosters (Stephen Foster) 19. gs. otrajā pusē. Šis skaņdarbs uz Ju Hua atstāja dziļu iespaidu. Oriģinālvalodā izdotā darba priekšvārdā autors min: “Šajā dziesmā melnādainā verga Džo mūžs bija pilns ciešanu; viņš arī zaudēja visu ģimeni. Taču Džo joprojām bija atvērts pret pasauli un nekad nesūdzējās. Šī dziesma mani dziļi aizkustināja, un es nolēmu uzrakstīt šo darbu.”

Romāns sākas ar jauna folkloras pētnieka stāstījumu par vasaru pirms desmit gadiem, kad viņš satika romāna galveno varoni Sju Fuguju, kurš jau bija vecs, vientuļš un kura vienīgais pavadonis bija vērsis. Pēc tam Sju Fugujs sāk savu stāstījumu par tēvu, bagātu zemes īpašnieku, un par vieglprātīgo jaunību, kad viņš nodevās uzdzīvei un azartspēlēm, kurās pazaudēja no senčiem mantoto zemi, māju un naudu. Sju Fugujs un viņa ģimene bija spiesti sākt dzīvi no jauna kā zemnieki. Nomirst galvenā varoņa tēvs, un sievu Sju Dzjadžeņu (许家珍, Xu Jiazhen) aizved viņas tēvs. Pēc vairākiem mēnešiem Sju Dzjadžeņa atgriežas ar jaundzimušo dēlu Sju Joucjiņu (许友庆, Xu Youqing). Vēlāk Sju Fugujs piespiedu kārtā tiek iesaukts nacionālistu armijā, kur iepazīstas ar Čunšeņu (春生, Chunsheng) un piedzīvo kara šausmas, līdz nonāk atbrīvošanas armijas gūstā, pēc kā Sju Fugujam tiek atļauts doties mājās.

Pēc atgriešanās mājās Sju Fugujs satiek savu ģimeni, taču viņa māte ir mirusi un meita Sju Fensja (许 凤霞, Xu Fengxia) pēc smaga drudža ir kļuvusi kurlmēma. Neilgi pēc tam sākas zemes reforma un ģimenei tiek piešķirts neliels zemesgabals.

Pienāk 1958. gads – Lielais lēciens uz priekšu –, kad visa zeme, pārtika un mājlopi tika atdoti tautas komūnai. Šajā laikā Sju Dzjadžeņai atklāja kaulu atmiekšķēšanos un Sju Fuguja ģimenei kļūst aizvien grūtāk izdzīvot.

Pēc kāda laika augstas pakāpes ierēdņa (kas, izrādās, ir Sju Fuguja senais cīņu biedrs Čunšeņs) sieva dzemdībās zaudē daudz asiņu. 5. klases skolēni tiek nosūtīti uz slimnīcu, lai varētu izglābt pacienti. Taču Sju Joucjiņs ir vienīgais, kura asinsgrupa ir saderīga. Asins trūkuma dēļ no Sju Joucjiņa paņēma pārāk daudz, un viņš mirst. Sju Fugujs mēģina noslēpt dēla nāvi, taču pēc kāda laika Sju Dzjadžeņa to atklāj un pieņem šo faktu.

Pienāk Kultūras revolūcijas laiks. Vecāki izprecina meitu kūlijam, vārdā Vans Ersji (万二喜, Wan Erxi). Šis laiks parādīja jauniešu vienību hunveibinu (红卫兵, Hongweibing) represijas pret nevainīgiem cilvēkiem, kā arī pret Sju Fuguja draugu Čunšeņu, kurš pēc mēneša izdara pašnāvību. Vēlāk Sju Fensja paliek stāvoklī, dzemdē dēlu, taču tajā pašā dienā mirst. Pēc trim mēnešiem nomirst arī Sju Dzjadžeņa. Sju Fuguja dzīvē ir palikuši tikai divi cilvēki: Vans Ersji un mazdēls Kugens (苦根, Kugen). Pēc pāris gadiem Vans Ersji mirst nelaimes gadījumā darbā. Septiņu gadu vecumā Kugens aizrijas ar ēdienu un arī mirst. Sju Fugujs paliek pilnīgi viens un pēc kāda laika sakrāj pietiekami daudz naudas, lai nopirktu vērsi, kas ir viņa vienīgais pavadonis. To viņš arī nosauc par Fuguju.

Romānā ir liels darbojošos personu skaits – Sju Fuguja ģimene un citi. Kopumā Sju Fuguja ģimenē ir sešas personas – viņš pats, Sju Dzjadžeņa, Sju Joucjiņs, Sju Fensja, Vans Ersji un Kugens, savukārt citas darbojošās personas ir Čunšeņs, Luners (龙儿, Longer), Vecais Cjuaņs (老全, Lao Quan), darba grupas vadītājs un teicējs.

Autors romānā visdetalizētāk apraksta Sju Fuguju un viņa rakstura nianses – no brīža, kad viņš bija bagāta zemes īpašnieka dēls, līdz vientuļajām vecumdienām. Teicējs no sākuma ataino Sju Fuguju kā bagātnieku, kurš vairākas nedēļas pavada publiskajā namā, neinteresējas par savu ģimeni, bezrūpīgi nospēlē senču iekrāto bagātību un nievājoši izturas pret citiem. Taču pēc tam, kad viņš piedzīvo pirmās nopietnās traģēdijas, augstā sociālā statusa zaudējumu un pilsoņu kara šausmas, Sju Fuguja attieksme pret sievu un bērniem mainās – viņš dara visu iespējamo, lai nodrošinātu ģimenes labklājību. Tomēr Sju Fugujs dažbrīd sev pārmet, ka nav bijis pietiekami labs vīrs un tēvs. Gadu gaitā viņš piedzīvo aizvien smagākus likteņa triecienus, līdz zaudē visus sev tuvos cilvēkus, bet joprojām saglabā spēku dzīvot.

Sju Dzjadžeņa ir Sju Fuguja sieva, kura vienmēr ir pacietīga, uzticīga un čakla. Romāna sākumā viņai ir jāsadzīvo ar vīra daudzajiem netikumiem, taču Sju Dzjadžeņa nekad nesūdzas un atgriežas atpakaļ pie nabadzībā dzīvojošā vīra arī pēc tam, kad tēvs viņu aizved uz savām mājām. Sju Dzjadžeņa vienmēr dara visu iespējamo, lai pabarotu un apģērbtu ģimeni. Viņa arī strādā smagu fizisku darbu un nesaņem pietiekamu uzturu, kas arī bija viens no viņas nāves iemesliem.

Sju Fensja ir Sju Fuguja un Sju Dzjadžeņas meita, kura pēc smagas slimības kļūst kurlmēma. Sju Fensjas raksturs ir ļoti līdzīgs mātei – viņa ir laipna, strādīga un pieticīga. Pēc tam, kad Sju Fensja apprecas ar kūliju Vanu Ersji, viņa dzemdē dēlu Kugenu, taču dzemdību laikā mirst.

Sju Dzjadžeņas un Sju Fuguja dēls Sju Joucjiņs jau no agras bērnības iemācās smagi strādāt – veikt lauku darbus, barot mājlopus un to visu apvienot ar skolas gaitām. Sju Joucjiņs arī ir ātrākais skrējējs skolā un izpelnās sporta skolotāja uzslavu.

Darbam ir 11 nodaļas, un tam ir raksturīgs pirmās personas stāstnieka ‘es’ vēstījums. Romāns iepazīstina ar pirms 10 gadiem dzirdēto Sju Fuguja likteņstāstu. Sju Fuguja stāstījums ietver dažādus 20. gs. Ķīnas vēstures periodus: Otro Ķīnas–Japānas karu (1937–1945), pilsoņu karu (1945–1949), Ķīnas Tautas Republikas dibināšanu (1949), zemes reformu periodu (1949–1953), Lielo lēcienu uz priekšu (1958–1962), Kultūras revolūciju (1966–1976) un atvēršanās politikas laiku pēc Mao Dzeduna (毛泽东, Mao Zedong) nāves (1976). Katrs romānā minētais laikaposms iezīmējas ar traģēdiju un smagu zaudējumu Sju Fuguja dzīvē. Tā kā autors ir dzimis neilgi pirms Kultūras revolūcijas, romāns visdetalizētāk pievērš uzmanību tieši šā laika sociālpolitiskajai nestabilitātei, vienkāršo ļaužu izmisumam un nabadzībai, kā arī apkārtesošajām bailēm. Tiek atspoguļota arī ciešanu, dzīves absurda, likteņa un humānisma tematika. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka katram izcilam rakstniekam būtu jātiecas pēc Lu Sjuņa (鲁迅, Luxun) literārās valodas normām, Ju Hua izceļ vienkāršo sarunvalodu, jo tā spēj radīt ciešākas attiecības starp lasītāju un daiļdarbu, ļauj tam būt autentiskākam un viegli izprotamam.

Darba manuskripts pirmo reizi publicēts sērijveidā 1992. gadā literatūras laikraksta “Šouhuo” (收获, Shouhuo) 6. izdevumā.

1993. gada novembrī romānu 10 000 eksemplāros pirmo reizi publicēja Jandzi literatūras un mākslas izdevniecība (长江文艺出版社, Changjiang wenyi chubanshe). Darbs ir tulkots vairāk nekā 40 pasaules valodās.

Darbs ir izpelnījies kritiķu atzinību gan Ķīnā, gan ārzemēs, kā arī ieguvis vietēja un starptautiska mēroga literatūras balvas. Kopumā darbs ir saņēmis sešas literatūras balvas Honkongā, Taivānā, Ķīnā un Itālijā – viena no tām ir prestižā Grinzanes Kavūras balva (Prix Grinzane-Cavour, 1998). Honkongas laikraksts “Jadžou Džoukaņ” (亚洲周刊, Yazhou zhoukan) šo romānu atzina par vienu no 100 izcilākajiem 20. gs. ķīniešu prozas darbiem, savukārt 100 literatūras kritiķi un redaktori to ierindoja starp 20. gs. 90. gadu desmit nozīmīgākajiem daiļdarbiem.

Darbam “Dzīvot” ir vairākas ekranizācijas. Viena no viszināmākajām ir režisora Džana Jimou (张艺谋, Zhang Yimou) 1994. gada filma ar tādu pašu nosaukumu, kas ir ieguvusi Grand Prix balvu 47. Starptautiskajā Kannu kinofestivālā (Festival de Cannes) un labākā aktiera apbalvojumu (Best Actor Prize). Otra ekranizācija ir Džu Džeņa (朱正, Zhu Zheng) 2005. gada daudzsēriju drāma “Fugujs” (富贵, Fugui). 2012. gadā pēc šī darba motīviem režisors Mens Dzjinhujs (孟京辉, Meng Jinghui) Ķīnas Lielajā Nacionālajā teātrī (中国国家大剧院, Zhongguo guojia dajuyuan) iestudēja izrādi “Dzīvot”.