Pārsvarā vidēja lieluma plēsēji, lai gan svars un izmēri starp sugām var atšķirties gandrīz desmitkārtīgi (robežās no sešiem līdz 60 kg), bet starp domesticētā suņa (Canis lupus familiaris) šķirnēm – vēl vairāk. Galvenās ķermeņa formas sugām ir līdzīgas. Šie plēsēji veido barus un bieži uzturas atklātās ainavās, nevairās no cilvēku darbības skartiem apvidiem. Dzīvo savvaļā visā pasaulē, izņemot Dienvidameriku un Antarktīdu.
Ģintī septiņas sugas: svītrainais šakālis (C. adustus), zeltainais šakālis (C. aureus), koijots (C. latrans), melnmuguras šakālis (C. mesomelas), pelēkais vilks (C. lupus), sarkanais vilks (C. rufus), Abesīnijas lapsa (C. simensis). 21. gs. zinātne turpina risināt konceptuālu jautājumu par sugu taksonomisko statusu. Tās pat dabā savstarpēji krustojas, radot auglīgus pēcnācējus, kas neatbilst tradicionālajam kritērijam par sugu nošķirtību. Suņu ģints pārstāvjus un to krustojumus iespējams nodalīt pēc fenotipiskām pazīmēm, taču tiem ir vienāds kariotips, bet sugu areālu saskares un pārklājumu vietās notiek gēnu apmaiņa gan pasugu un populāciju, gan sugu starpā.
