Šī baznīca ir nozīmīgākā baznīca Pēdējo dienu svēto (PDS) kustībā. Dibinājis Džozefs Smits (Joseph Smith Jr.) 06.04.1830. Faijetē, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Mūsdienās tā ir ceturtā lielākā reliģiskā organizācija ASV. Tai ir vairāk nekā 30 tūkstoši draudžu ar 15,5 miljoniem draudžu locekļu un vairāk nekā 74 tūkstoši misionāru visā pasaulē. Eiropā šobrīd ir vairāk nekā 1400 draudžu ar vairāk nekā 500 tūkstošiem draudžu locekļu. Baznīca tiek vadīta centralizēti – tikai Augstākais Prezidijs, kuru veido prezidents jeb pravietis un viņa divi padomnieki, kā arī Divpadsmit apustuļu kvorums ir pilnvaroti ieviest būtiskas izmaiņas baznīcas mācībā un praksē. Centrālais birojs atrodas Soltleiksitijā, Jūtas pavalstī, ASV. Augstākā Prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi regulāri ceļo, lai tiktos ar vietējiem vadītājiem un uzrunātu baznīcas locekļus visā pasaulē. Apustuļi vairākkārt ir viesojušies arī Latvijā. Reizi pusgadā Soltleiksitijā notiek vispārējās konferences. Reģionālajā līmenī baznīca tiek iedalīta dažādos apgabalos, kuru pārvaldību īsteno Septiņdesmito kvoruma locekļi, kuri tiek aicināti no daudzām pasaules valstīm. Katru reģionu vada prezidijs, kas arī sastāv no prezidenta un diviem padomniekiem. Vietējā līmeņa vadītāji nodrošina draudžu funkcionēšanu attiecīgajā reģionā, bet tie nav pilnvaroti veikt nekādas būtiskas izmaiņas. Latvija mūsdienās ietilpst Austrumeiropas reģionā.

Latvijā pirmais baznīcas misionārs – vecajais Miša Markovs – ieradās 1903. gadā. Pirms tam viņš bija sludinājis baznīcas mācību Ungārijā, Serbijā, Bulgārijā, Rumānijā un Vācijā. Vecajais Miša Markovs sludināja galvenokārt Rīgā vācu valodā. Saskaroties ar pretestību savai sludināšanai no citu reliģiju pārstāvju un varas iestāžu puses, viņš 05.11.1903., sekojot Eiropas misijas prezidenta Frānsisa M. Laimena (Francis Marion Lyman) aicinājumam, Latviju pameta. Tikai 17.06.1992. Latvijā atkal ieradās četri PDS misionāri – Deils Franklins, Denons Aisons (Dennon Ison), Metjū Laimens (Matthew Lyman) un Maikls van Patens (Michael Van Patten) no Baznīcas Krievijas Sanktpēterburgas misijas. 30.03.1996. Rīgā ieradās vēl divi misionāri: Boriss Šīls (Boris Schiel) un Līslote Šīla (Liselotte Schiel).

25.07.1992. notika pirmā latvieša Gunāra Kavala kristības. Neilgi pirms tam, 1992. gada pavasarī, PDS Krievijas Maskavas misijai jau bija pievienojušies Gvido un Velga Senkāni, kuri tajā laikā studēja Maskavā. 03.1993. Latviju apmeklēja apustulis Džeimss E. Fausts (James Esdras Faust), kurš iesvētīja šo teritoriju misionāru darbam, un 30.05.1993. Rīgā tika nodibināta pirmā draudze. Tās prezidents bija Oļegs Siropjatovs, bet prezidenta padomnieks – G. Senkāns. 03.10.1993. draudze tika sadalīta latviešu un krievvalodīgo draudzē; par pirmo latviešu draudzes prezidentu kļuva G. Senkāns.

Latvijas Republikas Tieslietu Ministrijā Rīgas Centra draudze tika reģistrēta 28.02.1996., Rīgas Brīvības draudze – 04.06.1999. gadā. Latvijas Rīgas misija, kas ietvēra Latviju, Lietuvu, Igauniju, uz īsu brīdi arī Baltkrieviju, izveidota 01.07.1993. Pirmais misijas prezidents bija Roberts V. Blērs (Robert W. Blair). 16.04.1996. misijas birojs tika pārvietots uz Viļņu, un tās jaunais nosaukums bija Lietuvas Viļņas misija. 1997. gadā aizsākās PDS misionāru darbs Liepājā, un 1998. gadā notika Latvijas apgabala organizēšana. 13.12.2001. misijas biroju pārcēla atpakaļ uz Rīgu – kopš 01.07.2002. Baltijas misija. PDS misionāru darbs Daugavpilī aizsākās 23.02.2001., Jelgavā – 05.2007.

2007. gadā baznīcai Latvijā bija septiņas draudzes, no kurām četras darbojās Rīgā, bet pārējās – Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā, taču 2011. gadā, gatavojoties jaunās dievnama ēkas celtniecībai Rīgā, Lāčplēša ielā 71, četru Rīgas draudžu vietā tika izveidotas divas. Jaunais Rīgas dievnams tika pabeigts 2016. gada vasarā, līdz ar to baznīcai Latvijā mūsdienās ir trīs jaunuzcelti dievnami.

1994. gada beigās baznīcai Latvijā bija 109, 1997. gadā – 245, 2000. gadā – apmēram 500, bet 2007. gada beigās vairāk nekā 820 aktīvu draudzes locekļu. 2017. gada sākumā PDS Latvijā ir pievienojušies vairāk nekā 1,2 tūkstoši cilvēku. Latvijas apgabala prezidenti: G. Senkāns (1999–2005), Gatis Senkāns (2005–2010), Jurijs Kovaļevskis (2010–2014), Gvido Senkāns (kopš 2014).

Latvijā kopš 1992. gada kalpojuši vairāki simti misionāru, kuri apguvuši latviešu valodu un kultūru. Piemēram, 2005.–2008. gadā Latvijā kalpojis 251, bet 2011.–2014. gadā – 321 misionārs. Vairāk nekā 55 jaunieši no Latvijas devušies misijā uz Lietuvu, Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju, Lielbritāniju, Vāciju, Austriju, Šveici, Somiju, Grieķiju, Taivānu, Čehiju, Kanādu un ASV. Visi misionāri ir brīvprātīgie, kuri pēc viena līdz divu mēnešu apmācībām Misionāru sagatavošanas centrā bez atlīdzības kalpo pusotru līdz divus gadus. Vairums no viņiem savas misijas izdevumus apmaksā paši. Kalpošanas vietu un valodu nosaka baznīcas Augstākais prezidijs.

Viena no baznīcas raksturīgākajām iezīmēm ir visu tās locekļu iesaistīšana organizācijas darbībā. Svētdienās papildus dievkalpojumam notiek svētdienas skolas nodarbības pieaugušajiem, jauniešiem un bērniem. Baznīcā ir vairākas palīgorganizācijas.

Baznīcas kanons līdztekus Bībelei ir “Mormona grāmata” (pirmizdevums 1830. gadā), kā arī grāmatas “Mācība un derības” (pirmizdevums 1835. gadā) un “Dārgā pērle” (pirmizdevums 1851. gadā). Galvenās baznīcas doktrīnas apkopotas 13 ticības apliecinājumos. Baznīca organizē Svēto Rakstu studēšanas semināru: četrgadīgu reliģisku izglītības programmu 14–18 gadus veciem jauniešiem, kuri katru mācību gadu padziļināti studē kādu no baznīcas Svēto Rakstu grāmatām. Semināra nodarbības paredzētas visu ticību pārstāvjiem un notiek reizi nedēļā.

Svarīgākie riti ir kristīšana ar iegremdēšanu ūdenī, Svētā Gara dāvanas došana ar roku uzlikšanu un svētais vakarēdiens. Tiek praktizēta arī slimo svētīšana un dziedināšana ar roku uzlikšanu. Vīriešiem tiek piešķirtas priesterības – Melhisedeka (augstākā priesterība, kas ietver baznīcas garīgo svētību atslēgas; caur augstākās priesterības priekšrakstiem dievišķības spēks tiek pasludināts cilvēkiem) un Ārona (mazākā priesterība; tās amati ir bīskaps, priesteris, skolotājs un diakons).

Baznīca uzsver ģimenes nozīmi. Baznīcas tempļos laulības tiek slēgtas uz zemes dzīves laiku un visu mūžību. Tempļos notiek arī kristīšanās par mirušajiem: ja kāds no tuviniekiem miris, nebūdams kristīts, viņa pēcnācēji var kristīties arī par šiem mirušajiem radiniekiem. Tā kā nepieciešams zināt mirušo ģimenes locekļu vārdus un dzīves datus, baznīcas locekļi tiek aicināti aktīvi pētīt savas ģimenes vēsturi. Baznīca izveidojusi pasaulē lielāko ģenealoģijas bibliotēku, kurā savākti 650 miljoni ierakstu no visas pasaules. Latvijā ģimenes vēstures centri darbojas Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Baznīcas veselības kodekss ietver pilnīgu atturēšanos no alkoholiskiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, kafijas, tējas un narkotikām.

Kopš saviem pirmsākumiem baznīca Latvijā īstenojusi daudzus humānās palīdzības projektus, piemēram, palīdzējusi vairāku Latvijas pilsētu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ar pirmās nepieciešamības precēm, iegādājusies invalīdu ratiņus, dāvinājusi skolām, sociālajiem centriem, slimnīcām, pansionātiem un cietumiem nepieciešamo aprīkojumu. Jau vairākus gadus baznīcas misionāri vada bezmaksas angļu valodas kursus Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Jaunajā Rīgas dievnamā tiek rīkoti labdarības koncerti, kuru laikā tiek vākti ziedojumi slimiem bērniem.

Baznīca centralizēti reizi mēnesī angļu valodā izdod žurnālu “Liahona” (kopš 1999, Soltleiksitijā, ASV). Divi žurnāla izdevumi (04. un 10.) tiek tulkoti latviešu valodā. Baznīcai ir četras tīmekļa vietnes latviešu valodā: “Jezuskristusbaznica.lv”; “Mormon.org/lav”; “Mormonnews.lv”; “Lds.org”.