Starptautisko Krišnas apziņas biedrību (International Society of Krishna Consciousness, ISCON) 1965. gadā Amerikas Savienotajā Valstīs (ASV) nodibināja Bhaktivēdānta Svamī Prabhupāda. Kustība ir atzars no garīgās kustības, kuru 16. gs. Bengālijā izveidoja indiešu filozofs, mistiķis, Bhakti jogas tradīcijas iedibinātājs un Madhva-Gaudīja vaišnavisma pamatlicējs Čaitanja Mahāprabhu (arī Čaitaņa; bengāļu ‘dzīvais spēks’).

1979. gadā sāka darboties pirmie Krišnas apziņas biedrības sekotāji Latvijā. Viņi darbojās pagrīdes apstākļos un tika pakļauti padomju okupācijas varas iestāžu vajāšanai. 1989. gadā reģistrēta pirmā biedrības draudze Rīgā. 05.11.1990. tika atvērts pirmais un pagaidām vienīgais Hare Krišnas templis Latvijā – Rīgā, Kr. Barona ielā 56.

Draudzes Jūrmalā, Daugavpilī un Aconē reģistrētas 1998. gadā, Liepājā un Rēzeknē, kā arī Centra rajonā un Pļavnieku draudzes Rīgā – 1999. gadā, draudze Salaspilī un Vecmīlgrāvja draudze Rīgā – 2000. gadā, Rīgas Ziepniekkalna draudze – 2001. gadā. Šajos gados biedrībai Latvijā bija ap 500 aktīvu dalībnieku un ap 1000 cilvēku, kuri uzskata sevi par sekotājiem. 2017. gadā biedrībai ir 11 reģistrētas draudzes. Biedrībā ir apmēram 1000 aktīvu dalībnieku un ap diviem tūkstošiem sekotāju. Lielākā daļa biedrības sekotāju darbojas Rīgā, arī Daugavpilī, Liepājā, Saldū, Rēzeknē, Cēsīs, Salaspilī un Lielvārdē. 2018. gadā biedrību vadīja Harijs Saušs (tempļa prezidents), Boriss Brikuns (tempļa prezidenta vietnieks) un Harijs Provornijs (misijas “Dzīvības ēdiens” vadītājs).

Atbilstoši kustības doktrīnām vaišnaviem jāgodina un jāpielūdz Visaugstākais Dievs, kas ir visas pasaules radītājs un uzturētājs un visu dzīvo būtņu sākotnējais tēvs. Vēdās viņu sauc par Krišnu, kā arī Višnu, Rāmu un vēl simtiem citos vārdos. Svarīgākā garīgā prakse ir Dieva svētā vārda, īpaši Hare Krišna vēdiskās mantras, daudzināšana. Daudzināt var, individuāli meditējot, izmantojot skaitāmās krelles, vai arī kopā dziedāt. Kopīga dziedāšana ir viena no galvenajām vaišnavu garīgās pilnveidošanās praksēm. Šīs prakses sastāvdaļa ir arī dziedāšana un muzicēšana ielu gājienos. Tiek uzskatīts, ka šāda dziedāšana attīra atmosfēru un katrs cilvēks, kas to dzird, var tuvoties Dievam. Citi garīgās kalpošanas veidi ir lasīt svētos rakstus par Krišnu, godināt Dievu templī, piedalīties svētceļojumos, komunicēt ar intelektuālām un svētām personām, veltīt sevi un savus darbus Dievam. Biedri arī sludina bhakti jogu jeb Krišnas apziņu, organizējot festivālus, izpildītājmākslas pasākumus, jogas seminārus, publisku Dieva svēto vārdu skandēšanu, kā arī izplatot biedrības grāmatas. 1990. gadā Rīgā notika pirmā “Ratha Jatra” svētku procesija. Biedriem jāievēro arī vairāki ikdienas ierobežojumi, piemēram, viņi nedrīkst lietot apreibinošas vielas: alkoholu, narkotikas un cigaretes. Viņi ir veģetārieši. Krišnaītiem aizliegts spēlēt azartspēles un iesaistīties dzimumattiecībās ārpus laulības. Biedrības sekotāji, kuri apguvuši Vēdu filozofiju un dzīvo saskaņā ar svēto rakstu principiem, saņem garīgo iesvētību. Tās laikā viņiem tiek dots jauns vārds, lai viņi atcerētos par Dievu un neaizmirstu savas garīgās dzīves mērķi. Tiem, kuri dzīvo ašramos (klosteros) un tempļos, jānēsā rituālais apģērbs.

Hare Krišnas templis ir svarīgākā biedrības iestāde. Tur notiek dievkalpojumi, kā arī lekcijas un kursi par dažādām Vēdu zinātnēm. Templī darbojas bibliotēka, Ājurvēdas centrs “Dhanvantari”, veikals “Hanumans”, veģetāro ēdienu restorāns “Rāma” un žēlsirdības misija “Dzīvības ēdiens”. Starptautiska labdarības organizācija Žēlsirdības misija “Dzīvības ēdiens” (Food for Life) darbojas vairāk nekā 60 valstīs. Latvijā misija aizsākās 1989. gadā. Biedrības locekļi vāca ziedojumus, lai barotu trūkumcietējus. 1992. gadā sākās sadarbība ar Rīgas domi. Lai misijai piesaistītu vairāk ziedotāju, ierīkots īpašs “siltā ēdiena tālrunis”, tiek organizēta akcija “Viens zvans – divi paēdušie”. “Dzīvības ēdiens” ir lielākā šāda veida misija Latvijā. Katru mēnesi biedrība vidēji izdala 10 tūkstošus siltā ēdiena porciju.

Biedrības piekritēji uzskata sevi par senās Madhva-Gaudīja vaišnavu tradīcijas turpinātājiem un sauc sevi par vaišnaviem. Kustības mācība balstās uz senajiem Vēdu rakstiem, īpaši uz pēdējo Purānu – Šrīmad-Bhāgavatamu un Bhagavad-Gītu.

Kopš 2016. gada atsākta žurnāla “Rasa” (pirmizdevums 1985. gadā) izdošana. Žurnāls iznāk četras reizes gadā latviešu un krievu valodā.