Ošo kustība ir jauna reliģiska kustība, kuras pamatā ir B. Š. Radžnīša mācība. Tajā savietotas Rietumu un Austrumu reliģiski filozofiskās tradīcijas.

Nosaukums ir veidojies no B. Š. Radžnīša 1989. gadā pieņemtā vārda Ošo, kam ir saistība ar ‘okeānisko’. Tas ir ar japāņu valodu un budismu saistīts jēdziens, kura nozīme ietver ‘ar milzīgu cieņu, mīlestību un pateicību’ un saikni ar apziņas paplašināšanos visos līmeņos. Pasaulē lielāku atpazīstamību vārds ieguva, pateicoties B. Š. Radžnīšam, kurš apgalvoja, ka nosaukumu ir pārņēmis no amerikāņu psihologa un filozofa Viljama Džeimsa (William James).

B. Š. Radžnīšs tiek uzskatīts par pirmo Austrumu guru, kurš sācis izmantot Rietumu psihoterapiju. Reliģisku tekstu studijas viņš apvienoja ar Rietumu filozofijas atziņām un personiskiem stāstiem un anekdotēm. B. Š. Radžnīšs noliedza, ka veido jaunu reliģiju, un teica, ka cilvēkiem pašiem jāizdara izvēle savā garīgo meklējumu ceļā (“Atmetiet jebkādu filozofiju, arī manu. Meklējiet savu patiesību, ejiet savu ceļu.”). Reliģijai neesot jābūt dogmatiskai vai formālai. Viņš teicis: “Kad reliģija ir mirusi, tā kļūst rituālistiska. Kad reliģija ir dzīva, tā saglabā spontanitāti.” Taču vienlaikus B. Š. Radžnīšs piedāvāja konkrētas garīgās izaugsmes prakses. Kritiķi viņam pārmeta personības kultu. Pazīstamākā viņa metode ir dinamiskā meditācija. Tā ilgst stundu un ir sadalīta piecos posmos. Pakāpju maiņu iezīmē mūzika, kas radīta īpaši šai meditācijai. Meditāciju ir iespējams izpildīt vienatnē, taču tiek uzskatīts, ka tās iedarbība ir spēcīgāka kopā ar citiem praktizētājiem.

B. Š. Radžnīšs mainīja skatījumu uz sanjasu – iniciāciju mācekļa statusā, kas hinduismā pieejama tikai vīriešiem. Viņš to darīja atvērtu visiem, arī sievietēm. B. Š. Radžnīšs uzskatīja, ka arī vīriešiem ir jāattīsta sevī sievišķais. Nosacījumi iniciācijai bija vārda maiņa, oranža apģērba valkāšana, medaljona ar B. Š. Radžnīša attēlu nēsāšana ap kaklu un vismaz vienas meditācijas veikšana dienā. Pirmie trīs nosacījumi tika atcelti pēc viņa atgriešanās Punē (Indijā) 20. gs. 80. gadu otrajā pusē. B. Š. Radžnīšs apvērsa tradicionāli askētisko izpratni par sanjasu, jo viņa dzīves motīvs bija “dzīvība, mīlestība, smiekli”. Viņš sludināja par nākotnes jauno cilvēku – Zorbu Budu –, kas ir spējīgs baudīt gan pasaulīgos priekus, gan iekšēju mieru. Hinduistu izpratni par daršanu – skolotāja un mācekļa sastapšanos (hinduismā – arī tempļa apmeklējumu) – B. Š. Radžnīšs transformēja performancē ar mūziku un dejām. Pēc viņa nāves tā tika pārveidota rituālā, kas izmanto B. Š. Radžnīša uzstāšanās reižu videoierakstus. Kustība rīko dažādus vietējus un starptautiskus festivālus. 1982. gadā Radžnīšpuri (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV) notika pirmais pasaules festivāls. 1984. gadā to apmeklēja 15 000 cilvēku. B. Š. Radžnīšu mediji nereti saukuši par seksa guru, taču viņš pats izteicās, ka viņa mācības seksualizācija ir pārspīlēta. B. Š. Radžnīšs kritizēja citu reliģiju puritānismu un uzskatīja, ka sekss netraucē garīgai pilnveidei, taču viņš teica arī, ka vissvarīgākais dzīvē ir augstāka apziņas stāvokļa sasniegšana. 

Ošo kustības rašanās un ātrās izplatīšanās cēloņi ir saistīti ar hinduistu reformu kustībām Rietumu ietekmē (sākot no 19. gs.) un ar pārmaiņām Rietumu 20. gs. 60. un 70. gadu kultūrā, kas veicināja sociālus eksperimentus (dažādu utopisku komūnu veidošanos), Austrumu un Rietumu garīguma tradīciju apvienošanu. Kustības dibinātāja B. Š. Radžnīša publiskā darbība sākās 20. gs. 50. gadu beigās, kad viņš kopš 1957. gada bija filozofijas pasniedzējs Džabalpūras Universitātē (University of Jabalpur). 20. gs. 60. gados viņš ceļoja pa Indiju, popularizējot meditācijas, kritizējot valdošo reliģiju uzskatus un tradicionālo laulību kā sociālas apspiestības formu (īpaši sievietēm). Viņš arī aizstāvēja dzimstības kontroli, jo uzskatīja, ka tā var pasargāt no pārapdzīvotības. 1964. gadā grupa baņķieru izveidoja izglītības trastu, lai atbalstītu viņa aktivitātes. 1966. gadā B. Š. Radžnīšs atstāja darbu universitātē un kā garīgais skolotājs koncentrējās uz lekciju, meditāciju retrītu un tikšanās reižu ar sekotājiem rīkošanu. Viņa iesvētītie sanjasini (mācekļi) sākotnēji nēsāja oranžu apģērbu. Līdz 1972. gadam (ieskaitot) viņš Indijā iesvētīja 3800 sanjasinus. Citur pasaulē tolaik bija 134 mācekļi (lielākais to skaits – 56 – bija ASV). 1974. gadā, kad Punē viņa vajadzībām tika iegādāts zemes gabals, viņš dibināja āšramu, ko apmeklēja cilvēki no dažādām valstīm.

20. gs. 70. un 80. gadu Indijā Ošo kustība tika uztverta neviennozīmīgi, ņemot vērā tās pret vietējām reliģijām vērsto kritiku un oponentu pārmetumus, ka kustības adepti lieto narkotikas un āšrama grupu terapijā notiek vardarbība. B. Š. Radžnīša āšrams zaudēja agrāk piešķirtos nodokļu atvieglojumus, un tā apmeklētājiem no citām valstīm vairs nepiešķīra vīzas. 1981. gadā Ošo kustība iegādājās īpašumu tuksnešainā vietā Oregonas pavalstī (ASV). To nosauca par Radžnīšpuri. Sākotnēji uz īpašumu pārcēlās aptuveni 2000 cilvēku. 20. gs. 80. gadu vidū tur izbūvēja lidostu un dibināja aviokompāniju Air Rajneesh. Atbraukušie pievērsās lauksaimniecībai un lopkopībai. Tas atbilda B. Š. Radžnīša uzskatam, ka nākotne pieder nelielām kopienām. Tādas veidojās dažādās pasaules valstīs, piemēram, no 1981. līdz 1984. gadam eksistēja Medina Rajneesh kopiena Heringsvellā (Anglijā). Precīzu datu par kustības piekritēju skaitu šajā laika posmā nav – 1981. gadā tās vadība paziņoja, ka kustībā ir 300 000 locekļu. 1982. gada dokumentos, kas iesniegti ASV Valsts departamentam (State Deparment), B. Š. Radžnīša sekretāre (1981–1985) Šīla Silvermena (Sheela Silverman) minēja 200 000.

Radžnīšpuri izveidojās spriedze starp komūnas locekļiem un apkārtējiem iedzīvotājiem. Nesaskaņas auga arī komūnas iekšienē, kur pastāvēja neapmierinātība ar Š. Silvermenas autoritāro pieeju un nelikumīgu metožu (piemēram, noklausīšanās ierīču uzstādīšanu) izmantošanu. 1984. gadā, kad saasinājās konflikts starp kopienu un tās vietējiem pretiniekiem, sekretāre organizēja pārtikas saindēšanu ar salmonellas baktērijām, lai cilvēkus atturētu no piedalīšanās vēlēšanās. Apmēram 750 cilvēku saslima, un Š. Silvermena, lai arī bēga uz Vāciju, tika izdota ASV un notiesāta. B. Š. Radžnīšs, kurš no 1981. gada bija pasludinājis klusuma periodu savā publiskajā darbībā, nosodīja viņu un teica, ka noziegumi izdarīti bez viņa ziņas. Tāpat viņš paziņoja, ka 1983. gadā ar viņa vārdu publicētā grāmata “Radžnīšisms” (Rajneeshism) nav viņa darbs. Tās 5000 eksemplāri tika sadedzināti. Kustības kritiķi izteica šaubas, vai viss notikušais būtu bijis iespējams bez B. Š. Radžnīša ziņas. Kontroversāla bija arī līdera vairāku desmitu Rolls-Royce automašīnu kolekcija, ko pats B. Š. Radžnīšs skaidroja kā veidu, kas rada saikni ar kapitālistisko patēriņa sabiedrību.

1985. gadā B. Š. Radžnīšs pēc tam, kad ASV tika arestēts un pēc apsūdzību izvirzīšanas izsūtīts no valsts, atgriezās Indijā. Tur viņa āšrams pamazām kļuva populārs. Pēc līdera nāves 1990. gadā to pārdēvēja par Ošo institūtu (Osho Institute) un vēlāk – par Ošo Starptautisko meditāciju kūrortu (Osho International Meditation Resort), kas arī mūsdienās piesaista tūkstošiem apmeklētāju. Ošo meditāciju centri pastāv vairāk nekā 80 valstīs (ieskaitot Latviju). Kustību pēc B. Š. Radžnīša nāves pārvalda viņa izveidota komiteja (iekšējais aplis, angļu inner circle).

Ošo kustība piedāvā jogas un meditāciju programmas arī korporatīvajiem klientiem. Tā pozicionē sevi kā kustību, kas akcentē cilvēka izvēles brīvību. Vienlaikus kustība ir institucionalizēta. Ošo Starptautiskais fonds (OSHO International Foundation) vēlējās paturēt ekskluzīvas tiesības uz OSHO preču zīmi, līdz 2009. gadā tās zaudēja. Ošo grāmatas tulkotas daudzās valodās; tās ir veidotas kā izteikumu pieraksti, jo viņš pats nerakstīja. Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) Ošo teksti tika tulkoti un izplatīti nelegāli. Tikai pēc PSRS sabrukuma tās bijušajā teritorijā bija iespējams dibināt Ošo centrus.

Savas darbības sākuma posmā B. Š. Radžnīšs izveidoja kontaktus ar Indijas sabiedrības eliti. Par viņa projektu menedžeri kļuva Laksmi Takarsi Kuruva (Laxmi Thakarsi Kuruwa), kuras tēvs bija tuvu stāvošs Mohandāsam Karamčandam Gandijam (Mohandas Karamchand Gandhi) un Džavāharlālam Nehru (Jawaharlal Nehru). B. Š. Radžnīšs pats kritizēja M. K. Gandiju.

2016. gadā iznāca indiešu režisora Krišana Hudas (Krishan Hooda) filma par B. Š. Radžnīšu “Dumpīgais zieds” (Rebellious Flower), kas ieguva balvu Salento Starptautiskajā filmu festivālā (Salento International Film Festival). 2018. gadā Netflix sāka demonstrēt filmu “Mežonīga, mežonīga zeme” (Wild Wild Country) – dokumentālu filmu sešās daļās par Ošo kustību. 

20. gs. 80. gados Rietumos populāras bija Ošo diskotēkas – muzikāli pasākumi, kas īpaši piesaistīja jauniešus. Mūsdienās kustība ir pielāgojusies patēriņa sabiedrībai un veiksmīgi izplata savas idejas, ieinteresējot arī to sabiedrības daļu, kas noraida institucionālu reliģiju. 

Pētnieku uzmanību ir saistījis jautājums par dzimumlīdztiesību Ošo kustības kopienās. Amerikāņu socioloģe Mariona Goldmane (Marion Goldman) intervijās atklāja, ka vairums sieviešu pozitīvi vērtēja savu pieredzi tajās kā atbrīvojošu no tradicionālo dzimtes lomu uzspiešanas. Kopienās lielāko daļu administratīvo amatu ieņēma sievietes. Taču vienlaikus ir liecības par sieviešu seksuālu izmantošanu terapijas grupās. 

Ošo Starptautiskais fonds – dibināts 1984. gadā, uzskata sevi par Ošo intelektuālā mantojuma autortiesību pārņēmēju; Ošo Starptautisko meditāciju kūrorts – meditāciju centrs Punē. Dibināts 1974. gadā (tolaik Radžnīša āšrams); Ošo Starptautiskā draugu apvienība (Osho Friends International) – Ošo Starptautiskajam fondam alternatīva organizācija, kas ilgstoši tiesājās ar fondu par B. Š. Radžnīša intelektuālā mantojuma izmantošanu. 

Osho Times – no 1975. gada iznāca Punē hindi un angļu valodā reizi mēnesī, bija 60 000 eksemplāru tirāža. To izdeva Tao Publishing Pvt. Ltd. No 2009. gada tiek publicēts tikai elektroniskajā vidē. 

Georgs Deiters (Georg Deuter) – vācietis, kurš sacerējis mūziku Ošo meditācijām; Jans Foudreins (Jan Foudraine) – holandiešu psihiatrs, psihoterapeits, mistiķis, grāmatu autors; Barbara Ritinga (Barbara Rütting) – vācu aktrise, 2016. gadā dibinātās vegānu un veģetāriešu partijas V-Partei3 politiķe; Nirmala Šrivastava (Nirmala Srivastava) – indiešu garīgā skolotāja, kura vēlāk izstājās no Ošo kustības un izveidoja savu kustību (Sahaja Yoga); Anneke Vilsa (Anneke Wills) – britu aktrise, kura pazīstama ar lomu BBC seriālā Doctor Who. Viņa dzīvojusi āšramā Punē un arī kopienā ASV.