Jānis Ceplītis bija viens no Latvijas armijas vidējās paaudzes militāri akadēmiski izglītotajiem augstākajiem virsniekiem ar bagātu Pirmā pasaules kara un Ukrainas Neatkarības kara pieredzi, ieņēma Kara skolas priekšnieka, Jātnieku pulka komandiera un visbeidzot – armijas sakaru priekšnieka amatu, tādējādi faktiski būdams tieši atbildīgs par atsevišķu armijas darbību nodrošinošu jomu (virsnieku sagatavošana, kavalērija, armijas sakaru sistēma) funkcionēšanu.

Dzimis saimnieka Jēkaba un Mariannas Ceplīšu ģimenē. Beidzis Bauskas pilsētas skolu. Nokārtoja II šķiras savvaļnieka zināšanu pārbaudījumu Palangas ģimnāzijā (Palangos senoji gimnazija; 5. klases programmas apmērā). No 09.1903. mācījās un 04.1906. ar I šķiru beidza Viļņas kājnieku junkurskolu (Виленское военное училище). No 09.1912. mācījās Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā (Николаевская академия Генерального штаба) Pēterburgā, 02.08.1914. ar I šķiru beidza divus kursus un tika pārcelts uz papildkursu.

Precējies 07.1922. ar Aleksandru Helēnu Krogzemi, dzimusi Ribe (pēc vīra nāves pārcēlās no Vācijas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ASV), dēls Georgs Jānis (pēc kara dzīvoja Dānijā). Brālis Rūdolfs Ceplītis – Latvijas armijas pulkvedis, brālis Eduards Ceplītis – Latvijas armijas pulkvedis-leitnants.

09.1902. kā savvaļnieks iestājās Krievijas armijā, 180. kājnieku Ventspils pulkā Jelgavā. Mācību laikā junkurskolā 08.1905. paaugstināts par junkuru rotas jaunāko, 11.1905. – vecāko portupejjunkuru (junkuru unteroficieri). Pēc junkurskolas beigšanas no 04.1906. podporučiks 2. grenadieru Rostovas pulkā Maskavā, jaunākais virsnieks, vēlāk pulka saimniecības priekšnieka palīgs. Poručiks (05.1909.), štābkapteinis (12.1913.), kapteinis (17.07.1916.), apakšpulkvedis (23.10.1917). Pirmā pasaules kara sākumā 04.08.1914. sakarā ar vispārējo mobilizāciju no akadēmijas atkomandēts uz 2. grenadieru pulku. 14.08.1914. pulka un 4. armijas sastāvā devās uz fronti pret Vācijas armiju, pulka komandiera adjutanta palīgs, no 18.10.1914. bija 8. rotas komandieris, 20.11.1914. kaujās Polijā pie Radostkuvas ciema Čenstohovas apkārtnē ievainots un kontuzēts, izpildot bataljona komandiera pienākumus, evakuēts ārstēšanai uz Maskavu. Pēc izārstēšanās 17.01.1914. atgriezās pulkā, 1. rotas komandieris. No 02.04.1915. virsnieks Dienvidrietumu frontes armiju štābā, kur ieņēma jaunākā ģenerālštāba virsnieka amatu, bija štāba tulks, no 07.1916. obervirsnieks rīkojumiem 33. armijas korpusa štābā, no 07.1917. frontes pavēlnieka štāba Ģenerālkvartīrmeistara pārvaldes Pretizlūkošanas nodaļas priekšnieka palīgs. Vairākkārt piedalījās pozīciju rekognoscēšanas darbos pirms uzbrukuma. 07.1916. ieskaitīts ģenerālštāba virsnieku sastāvā. 07.1917. uzbrukuma laikā frontē piekomandēts sakaru uzturēšanai ar frontes štābu 6. armijas korpusa un 7. armijas štābam. Pēc lielinieku apvērsuma 12.1917. kā Padomju Krievijas delegācijas militārais eksperts piedalījās miera sarunās ar Vāciju Brestļitovskā. 01.02.1918. pēc frontes štāba likvidācijas atvaļināts, dzīvoja Ukrainā. No 05.04.1918. virsnieks Ukrainas Tautas Republikas (UTR) armijā, no 29.04.1918. Ukrainas valsts (hetmaņa Pavlo Skoropadska, Павло Петрович Скоропадський) armijā. 06.1918. iecelts par 1. Podolijas korpusa štāba vecāko adjutantu Rivnes pilsētā. Paaugstināts par karaspēka staršinu (pulkvedi). Pēc 15.12.1918. notikušās hetmaņa varas gāšanas 27.12.1918. komandēts UTR Direktorijas Holmas-Galīcijas frontes karaspēka pavēlnieka rīcībā, no 03.1919. virsnieks UTR Aktīvās armijas štāba Operatīvajā daļā, no 05.11.1919. šīs daļas priekšnieks. 20.12.1919. atstāja dienestu pēc tam, kad bija nogādājis ar tīfu slimo armijas virspavēlnieku, štāba priekšnieku u. c. hospitālī Rivnes pilsētā. 12.1919. cauri Polijai atgriezies Latvijā.

No 09.02.1920. Latvijas armijā (pulkvedis-leitnants), dienēja Armijas virspavēlnieka štābā, sevišķu uzdevumu virsnieks, no 24.02. karavīru Informācijas kursu priekšnieks. 10.04.–20.09. Operatīvās daļas priekšnieka vietas izpildītājs, 16.–24.07., 11.–20.09. Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieka vietas izpildītājs. 28.08.1920. iecelts par Kara skolas priekšnieku. 24.04.–06.05.1922. komandējumā Vācijā iepazīšanās nolūkā ar kara skolu darbību. Pulkvedis (13.04.1923.). No 12.05.1923. Jātnieku pulka komandieris Daugavpilī. Aktīvi piedalījās draudzības sakaru uzturēšanā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas armijas jātnieku vienībām. 10.07.1931. pārvietots uz Armijas štābu, armijas sakaru priekšnieks. 07.03.1935. atvaļināts sakarā ar pakāpei maksimāli pieļaujamā vecuma sasniegšanu, dzīvoja Rīgā, 14.06.1935. izteikta armijas komandiera pateicība par “veikto darbu un dienestu”. Rakstīja militārajos periodiskajos izdevumos par militāriem un militārās audzināšanas jautājumiem. Piešķirta jaunsaimniecība dzimtajā Īslīces pagastā.

Vācu okupācijas laika noslēgumā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc kara dzīvoja Augustdorfā, strādāja par sargu, 1951. gadā gatavojās izceļošanai uz ASV, kas kaut kādu iemeslu dēļ neīstenojās.

J. Ceplītis bija viens no Latvijas armijas vidējās paaudzes militāri akadēmiski izglītotajiem augstākajiem virsniekiem ar bagātu Pirmā pasaules kara un Ukrainas Neatkarības kara pieredzi. Turklāt jādomā, ka tieši kopējais dienests UTR bruņoto spēku štābā kopā ar ģenerāli Pēteri Radziņu bija viens no stimulējošiem faktoriem J. Ceplīša iecelšanai atbildīgos amatos Latvijas armijas virspavēlnieka štābā Neatkarības kara laikā. Arī pēc tam J. Ceplītis ieņēma Kara skolas priekšnieka, Jātnieku pulka komandiera un, visbeidzot – armijas sakaru priekšnieka amatu, tādējādi būdams tieši atbildīgs par atsevišķu armijas darbību nodrošinošu jomu (virsnieku sagatavošana, kavalērija, armijas sakaru sistēma) funkcionēšanu.

Par nopelniem miera laika dienestā un kaujas nopelniem Pirmā pasaules kara laikā J. Ceplītis apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem; IV šķira), Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), par dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļu, Zviedrijas Šķēpa ordeni (III šķira).