Rūdolfs Ceplītis visu starpkaru periodu ieņēma atbildīgus amatus kājnieku pulkos (galvenokārt 6. Rīgas kājnieku pulkā), vienu gadu bija 8. Daugavpils kājnieku pulka komandiera palīgs, pēc tam nepilnu pusgadu – 6. Rīgas, trīs ar pusi gadus – pēdējais 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris.

Dzimis māju saimnieka Jēkaba un Mariannas (dzimusi Ilziņa) Ceplīšu septiņu bērnu ģimenē. Kristīts Bauskas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Mācījās Bornsmindes pagasta skolā, 06.1912. beidzis Bauskas pilsētas skolu, vēlāk tehniskos kursus Rīgā. 18.01.–20.04.1916. mācījās un beidza 2. Oranienbaumas kājnieku praporščiku sagatavošanas skolu (2-я Ораниенбаумская школа подготовки прапорщиков пехоты). 15.02.–08.08.1923. mācījās un beidza Latvijas vecāko virsnieku kursus, 01.12.1930.–31.08.1931. – bataljonu komandieru kursus.

Neprecējies. Brālis Jānis Ceplītis bija Latvijas armijas pulkvedis, brālis Edvarts (Eduards) Ceplītis – Latvijas armijas pulkvedis-leitnants.

Pirmā pasaules kara laikā 22.06.1915. Bauskā mobilizēts Krievijas armijā, iedalīts Leibgvardes Preobraženskas pulka Rezerves bataljonā Petrogradā. Saistībā ar tehnisko izglītību piekomandēts automobiļu komandai. Pēc praporščiku sagatavošanas skolas beigšanas no 20.04.1916. virsnieks (praporščiks) 183. kājnieku rezerves bataljonā (no 14.06.1916. – pulks) Ņižņijnovgorodā, rotas jaunākais virsnieks. 04.07.1916. komandēts uz 25. kājnieku rezerves brigādi Narvā, no 26.09.1916. rotas jaunākais virsnieks 91. kājnieku Daugavpils pulkā frontē Galīcijā. 10.1916. kaujās ar Austroungārijas armiju smagi ievainots ar granātas šķembām (galvā, rokā un mugurā), evakuēts ārstēšanai uz aizmuguri. 22.01.1917. atgriezās pulkā frontē pēc izārstēšanās. 08.05.1917. pārvietots uz Latviešu strēlnieku rezerves pulku Valmierā, ieradās pulkā 24.05.1917., 5. rotas jaunākais virsnieks, no 07.07. – 7. rotas komandieris Smiltenē, no 12.08. – jaunākais virsnieks. Podporučiks (17.09.1917.). 03.10.1917. iecelts par Valmieras pilsētas militārās milicijas komandas priekšnieku. Armijas sabrukuma periodā lielinieku režīma laikā 14.02.1918. atvaļināts no karadienesta. 21.02.1918. ienākušais vācu karaspēks viņu aizturēja, ievietots karagūstekņu nometnēs Vācijā. 11.1918. atbrīvots un 01.12. atgriezās Latvijā. Dzīvoja vecāku mājās Lielkaktiņos, no 15.12. bija Bornsmindes (Ceraukstes) pagasta valdes rakstvedis. Padomju Latvijas režīma laikā 01.–03.1919. bija Bornsmindes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs. 05.03.1919. mobilizēts Padomju Latvijas armijā; iespējams, ka pavēle netika realizēta, jo Padomju Latvijas armija atkāpās no Bauskas apriņķa teritorijas.

19.04.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienēja 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā, jaunākais virsnieks. No 01.06.1919. – 1. Latviešu atsevišķās brigādes 3. Atsevišķajā bataljonā, 3. rotas vada komandieris. 21.08.1919. bataljons iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 30.06.–15.08. piedalījās pozīciju kaujās pret Sarkano armiju Borhu (Atašienes) stacijas rajonā. 26.09. komandēts Vidzemes divīzijas štāba rīcībā, 06.10.1919. iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā, 3. rotas komandieris. Kauju laikā ar Rietumu brīvprātīgo armiju 15.–16.10. bija 1. bataljona komandiera vietas izpildītājs, no 18.11.1919. – 3. bataljona komandieris. 08.10.–22.11. piedalījās kaujās ar Rietumu brīvprātīgo armiju. 04.11.1919. nakts kaujā Pārdaugavā R. Ceplīša komandētā vienība noturēja Dammes-Anniņmuižas-Zolitūdes pozīcijas, kaujās Zemgalē 18.11.1919. atsita ienaidnieka pretuzbrukumu pie Iecavas upes (par to 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). Kapteinis (14.03.1920.; par kaujas nopelniem). 16.03.–11.08.1920. kaujās ar Sarkano armiju Latgales frontē. Pēc Latvijas Neatkarības kara noslēguma 10.1920. pulks novietots Rīgas garnizonā. Pulkvedis-leitnants (18.11.1920.). No 09.12.1920. pulka saimniecības priekšnieks. 30.09.1924. iecelts par 1. bataljona komandieri, 27.10.1924.–03.03.1925., 15.03.–10.07.1927. piekomandēts Kara tiesai, pagaidu loceklis. No 20.02.1928. pulka saimniecības priekšnieks. 03.1928.–01.1930. arī Rīgas pilsētas vidusskolu militārās apmācības kontrolieris. No 01.09.1930. atkal 1. bataljona komandieris. 09.07.–17.11.1932., 19.10.1933.–20.02.1934. piekomandēts Kara tiesai kā pagaidu loceklis. No 14.02.1934. pulka štāba priekšnieks. 16.09.1935. iecelts par 8. Daugavpils kājnieku pulka komandiera palīgu Cēsīs, 02.10.1936. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 6. Rīgas kājnieku pulka komandieri, 11.02.1937. – par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri Rēzeknē. No 03.03.1937. arī Rēzeknes garnizona priekšnieks. Piederēja no vecākiem mantotā Īslīces pagasta Lielkaktiņu vecsaimniecība.

Pēc padomju okupācijas 02.08.1940. “pēc paša vēlēšanās” atvaļināts (15.08. nodeva amatu). Dzīvoja Rīgā, bija Rīgas pilsētas 2. bērnu nama saimniecības pārzinis. 24.05.1941. apcietināts, izvests uz cietumu Maskavā. 29.07.1941. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda nāvessodu, nošauts bijušo Latvijas armijas virsnieku grupas sastāvā poligona “Komunarka” masu kapos. Tuviniekiem 20. gs. 50. gados izsniegta nepatiesa izziņa par nāvi ieslodzījumā 23.08.1943.

Par dienesta un kaujas nopelniem Latvijas armijā R. Ceplītis apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu, Vācijas Sarkanā Krusta goda zīmi (II šķira).