Pulka vÄsturiskÄ attÄ«stÄ«ba 1919. gada augustÄ uzsÄkÄs Latgales divÄ«zijas formÄÅ”ana, par vienu no topoÅ”Ä pulka daļÄm izvÄloties RÄ«gÄ izvietoto 6. atseviŔķo bataljonu. 06.08.1919. tika izdota pavÄle Latgales divÄ«zijai Nr. 1 un Nr. 3., kurÄ kapteinim U. Tillem uzdeva veikt pulka formÄÅ”anu. 8. augustÄ tika izdota pirmÄ 8. Daugavpils kÄjnieku pulka pavÄle, kura noteica Vidzemes kazarmÄs esoÅ”Ä 6. atseviÅ”Ä·Ä bataljona pÄrveidi par 8. Daugavpils kÄjnieku pulku. Å ajÄ brÄ«dÄ« pulkÄ atradÄs 33 virsnieki, pieci kara ierÄdÅi, seÅ”i medicÄ«nas feldÅ”eri, 88 instruktori un 492 kareivji.
Pirmo kaujas uzdevumu pulka daļas saÅÄma 28. augustÄ, kad tÄs tika nosÅ«tÄ«tas uz fronti pie BeberbeÄ·u muižas un Cenas pusmuižas. BermontiÄdes laikÄ pulks bija iesaistÄ«ts cÄ«ÅÄs par RÄ«gas atbrÄ«voÅ”anu. SÄkoties Bermonta armijas uzbrukumam, 8. oktobrÄ« pulks bija iesaistÄ«ts kaujÄs RÄ«gas apkÄrtnÄ, aizturot ienaidnieka virzÄ«bu, ko darÄ«ja lÄ«dz pat 9. oktobrim, kad saÅÄma pavÄli par atkÄpÅ”anos uz Daugavas labo krastu.
UzmanÄ«bas novÄrÅ”anai no gaidÄmÄs Latvijas armijas desanta operÄcijas DaugavgrÄ«vas un BolderÄjas ieÅemÅ”anai tika veikti demonstratÄ«vi uzbrukumi pÄri Daugavas tiltiem, kur Å”Ädu uzbrukumu 15. oktobrÄ« Ä«stenoja 8. Daugavpils pulks. Pulka pirmÄ kolonna sekmÄ«gi ŔķÄrsoja koka tiltu, taÄu bija spiesta atkÄpties, bet otrÄ kolonna sekmÄ«gi nokļuva otrÄ krastÄ pa Dzelzs tiltu. PÄrpratuma dÄļ tÄ turpinÄja uzbrukumu, taÄu spÄcÄ«gÄ ienaidnieka uguns dÄļ kolonna uzsÄka atkÄpÅ”anos. Divas no rotÄm atkÄpÄs, bet treÅ”Ä, kas bija sekmÄ«gi izlauzusies, arÄ« uzsÄka atkÄpÅ”anos, taÄu zaudÄja vienu no vadiem, kurÅ” tika iesprostots un iznÄ«cinÄts. Å o uzbrukumu rezultÄtÄ veiksmÄ«gi tika ieÅemta BolderÄja un DaugavgrÄ«vas cietoksnis. 16. oktobrÄ« pulku pÄrcÄla uz MÄ«lgrÄvi, bet nÄkamajÄ dienÄ ā uz BolderÄjas kÄpÄm. PÄc kaujÄm RÄ«gÄ 17. novembrÄ« pulks saÅÄma pavÄli pÄriet uz Kalnciemu, atstÄjot vienu bataljonu divÄ«zijas rezervei. SÄ«vo cÄ«Åu rezultÄtÄ kopÄ ar 7. Siguldas kÄjnieku pulku Bermonta karaspÄks bija spiests atkÄpties un pameta Jelgavu. 21. novembrÄ« pilsÄtÄ ienÄca Latvijas bruÅoto spÄku daļas, pulka Å”tÄbs izvietojÄs bijuÅ”ajÄ Bermonta armijas Å”tÄba vietÄ. PÄc Jelgavas atbrÄ«voÅ”anas pulks atbalstÄ«ja ienaidnieka karaspÄka atspieÅ”anu lÄ«dz Lietuvas robežÄm un Kurzemes atbrÄ«voÅ”anu. 30. decembrÄ« pulks saÅÄma pavÄli par pÄrvietoÅ”anu uz austrumu fronti, pirmajiem vilciena eÅ”eloniem atejot jau vakarÄ. PirmÄs pulka daļas ieradÄs Vecgulbenes un Litenes apkÄrtnÄ jau 31. decembrÄ«, un 2. janvÄrÄ« Litenes pagasta skolÄ izvietojÄs pulka Å”tÄbs. 09.01.1920. sÄkÄs ViļakasāJaunlatgales ieÅemÅ”anas operÄcija, kurÄ Latgales divÄ«zija un 8. Daugavpils pulks ieÅÄma galveno lomu uzbrukuma Ä«stenoÅ”anÄ. 9. janvÄrÄ« pulks ieÅÄma Viļaku, bet 13. janvÄrÄ« pÄc smagas kaujas ā Gorku sÄdžu. PÄc Ŕīm kaujÄm pulks turpinÄja virzÄ«bu, sasniedzot demarkÄcijas lÄ«niju un tur paliekot lÄ«dz konflikta beigÄm.
8. Daugavpils kÄjnieku pulks pÄc pÄrieÅ”anas miera laika Å”tatos tika pÄrvietots uz RÄzekni, kur atradÄs lÄ«dz brÄ«dim, kad pilsÄtÄ ienÄca 9. RÄzeknes pulks. 28.01.1921. pulks nonÄca DaugavpilÄ«, taÄu 1922. gada martÄ to pÄrvietoja uz CÄsÄ«m, kur arÄ« tika izvietots pulka Å”tÄbs.
Pulks sÄkotnÄji, pÄrejot uz miera laika pozÄ«cijÄm, savu Å”tÄbu, ložmetÄju rotas, mÄ«nmetÄju un muzikantu komandas izvietoja ÄkÄ JaunajÄ ielÄ 3, 3. un 4. rotu, kÄ arÄ« pulka ambulanci ā PubulÄ«na kazarmÄs, saimniecÄ«bas komandu ā CÄsu JaunÄs pils krogÄ uz Valmieras lielceļa, bet virsnieku klubs nokļuva Raunas ielÄ 10. 1. un 2. rota devÄs uz Valmieru, kur tÄs nonÄca pilsÄtas kazarmÄs pie JÄÅa parka. Pulka izvietojums bija izkaisÄ«ts un neatbilda militÄrajÄm prasÄ«bÄm, un vienÄ«bu izvietoÅ”anas jautÄjums bija problemÄtisks. Pulka daļas pÄrcÄlÄs uz apriÅÄ·a pÄrvaldes telpÄm, kÄ arÄ« uz citiem Ä«paÅ”umiem Pļavas ielÄ. Bija nepiecieÅ”amÄ«ba pÄc kazarmu un staļļu bÅ«vniecÄ«bas. ProblÄma radÄs arÄ« ar apmÄcÄ«bu Ä«stenoÅ”anu, kurÄm nebija piemÄrotas teritorijas. Tika izmantotas vietas pie Ruckas muižas parka un BÄrzaines vidusskolas. ValmierÄ Å”o jautÄjumu atrisinÄt bija nedaudz vieglÄk, jo tur pie Kaugurmuižas bija saglabÄjusies veca Å”autuve. 1922. gadÄ pulka rÄ«cÄ«bÄ nonÄca CÄsu JaunÄ pils, kur izvietoja Å”tÄbu un virsnieku klubu. 1923. gadÄ pulks ieguva jaunuzbÅ«vÄtu stalli, kalÄju darbnÄ«cu un munÄ«cijas noliktavu. 1925. gadÄ pulks iegÄdÄjÄs Ä«paÅ”umus pie Niniera ezera, kur pienÄcÄ«gi varÄja notikt mÄcÄ«bas un veidot topoÅ”Äs Å”autuves. 1926. gadÄ pulkam tika nodota Kaugurmuiža, kuras Äkas bija sliktÄ stÄvoklÄ« un bija nepiecieÅ”ams tÄs atjaunot, taÄu apkÄrtnei bija daudz priekÅ”rocÄ«bu. Priežu mežs nodroÅ”inÄja plaÅ”u teritoriju, bet Gauja ā vietu peldÄm. 1925. gadÄ notika vÄl nepabeigto CÄsu kazarmu iesvÄtÄ«Å”ana, uz ceremoniju ieradÄs Valsts prezidents JÄnis Äakste. 1926. gadÄ kazarmu bÅ«vniecÄ«ba CÄsÄ«s tika pabeigta, ievÄrojami uzlabojot izvietoÅ”anas jautÄjumu. CÄsu kazarmas bija bÅ«vÄtas pÄc AlÅ«ksnes pirmo kazarmu parauga, tikai atŔķirÄ«bÄ no AlÅ«ksnes virtuve un Ädamistaba atradÄs apakÅ”stÄvÄ, nevis citÄ ÄkÄ.
LÄ«dz ar konflikta draudu palielinÄÅ”anos un jaunÄ Latvijas bruÅoto spÄku mobilizÄcijas plÄna izstrÄdi pulka daļas nonÄca arÄ« Limbažos, SmiltenÄ un ApÄ, bet pulka Å”tÄbs 1940. gadÄ atradÄs ValmierÄ.
Pie pulka daļÄm klÄt nÄca sakaru rota, sapieru vads, orÄ·estris, saimniecÄ«bas daļa ar rotu, kÄjnieku baterija, ambulance. TÄlÄk sekoja 1. bataljons, kurÄ pÄc Å”tatiem ietilpa bataljona komandieris, kÄjnieku 1. rota, 2. rota un 1. ložmetÄju rota, kÄ arÄ« instruktoru rota. ValmierÄ atradÄs vairÄkas kÄjnieku rotas, to skaitÄ 4., 5., 6., kÄ arÄ« 2. ložmetÄju rota. ApÄ bija nonÄcis Daugavpils pulka 3. bataljons ar savu Å”tÄbu, un tÄ rÄ«cÄ«bÄ bija 7. un 8. kÄjnieku rota un 3. ložmetÄju rota. PilsÄtÄ atradÄs arÄ« kÄjnieku baterija un sakaru vads. SmiltenÄ Å”ajÄ laikÄ atradÄs pulka komandiera palÄ«gs kopÄ ar 4. bataljonu, kurÅ” kopÄ ar savu Å”tÄbu iekļÄva 10. un 11. kÄjnieku rotu un 4. ložmetÄju rotu. KÄjnieku baterijas vads un sakarnieku vads bija kÄ bataljona papildinÄjums. Limbažos to pÄrstÄvÄja riteÅbraucÄju rota.
1935. gada jÅ«nijÄ 8. Daugavpils pulka rindÄs bija 964 karavÄ«ri, no kuriem 66 bija virsnieki (32 virsleitnanti). ObligÄtÄ dienesta instruktoru bija nedaudz mazÄk, taÄu 26 no viÅiem vien bija virsleitnantu vietnieki. Liela daļa bija arÄ« virsdienesta arodpratÄji: kalÄji, galdnieki, mantziÅi un citi. No 743 obligÄtÄ dienesta karavÄ«riem 45 bija kļuvuÅ”i par instruktoriem, bet 14 bija arodpratÄji.
Latvijas okupÄcija radÄ«ja arÄ« pÄrmaiÅas Latvijas armijÄ, ko 25.06.1940. pÄrveidoja par Tautas armiju, bet 04.07. ieviesa politiskos vadÄ«tÄjus. Latvijas Tautas armiju 27.08.1940. pÄrveidoja par SarkanÄs armijas 24. teritoriÄlo strÄlnieku korpusu. 8. Daugavpils kÄjnieku pulku apvienoja ar 11. Dobeles kÄjnieku pulku, 12.09.1940. pÄrdÄvÄjot abus par 295. strÄlnieku pulku SarkanÄs armijas 24. teritoriÄlajÄ korpusa sastÄvÄ.
| 8. Daugavpils kÄjnieku pulka komandieri |
| Autora veidota.ā |
| Komandieris | PakÄpe | Laiks |
| UldriÄ·is Tille | kapteinis | 08.1919.ā10.1919. |
| Andrejs KrustiÅÅ” | pulkvedis-leitnants | 10.1919.ā04.1922. |
| ArvÄ«ds Liberts | pulkvedis | 04.1922.ā04.1924. |
| JÄnis VÄ«tols | pulkvedis | 04.1924.ā09.1929. |
| Kazimirs OlekÅ”s | pulkvedis | 09.1929.ā05.1939. |
| KÄrlis Å epko | pulkvedis | 05.1935.ā11.1939. |
| Andrejs Bubinduss | pulkvedis | 11.1939.ā07.1940. |
| MÄrtiÅÅ” Kasparsons | pulkvedis | 07.1940.ā09.1940. |
