Sākotnēji jaukto cīņas mākslu (mixed martial arts, MMA) dēvēja par cīņām bez noteikumiem, tomēr MMA ir noteikumi, kas gan sākumā bija samērā niecīgi, bet mūsdienās tie ir paplašinājušies un stingri uzskaitīti. MMA nav olimpiskais sporta veids.

Lai standartizētu MMA sportu visā pasaulē, līdz 2009. gadam regulējošās iestādes Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un daudzas MMA organizācijas visā pasaulē (tajā skaitā Galīgais cīņas čempionāts, Ultimate Fighting Championship, UFC, kas ir noteikumu pamatizstrādātājs) bija pieņēmušas standartus, kas pazīstami kā vienotie jauktās cīņas mākslas noteikumi (Unified Rules of Mixed Martial Arts). Saskaņā ar šiem noteikumiem, MMA cīņu dalībnieki sacenšas ringā vai nožogotā laukumā (cīņu būrī). Pēc MMA noteikumiem atļauts sist, mest, spert vai cīnīties ar pretinieku gan stājā, gan parterā. Sportistiem aizliegts sist pretiniekam zem jostas vietas, pa kakla un muguras skriemeļiem, sist ar galvu, kā arī kost un bakstīt acīs. Ja cīkstonis pārkāpj noteikumus, ringa tiesnesis pārkāpējam var izteikt brīdinājumu, atņemt punktus vai īpašos gadījumos pat diskvalificēt. Sportists cīņā var uzvarēt, ja pretinieks tiek nokautēts, uzveikts ar kādu no žņaugšanas vai laušanas paņēmieniem, kā arī pēc pretinieka vai viņa komandas atteikuma turpināt maču. Tomēr, ja cīņā cīkstoņi ringā aizvada visu atvēlēto laiku, uzvarētāju nosaka trīs tiesnešu kolēģija, izmantojot boksa 10 punktu sistēmu (raunda uzvarētājs saņem 10 punktus, zaudētājs saņem 9 vai mazāk punktus). Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs MMA tiesnešus norīko valsts atlētiskā komisija, bet Latvijā šo funkciju veic Latvijas MMA federācija.

Saskaņā ar vienotajiem noteikumiem, MMA cīņas, kas nav saistītas ar turnīra tipa sacensībām, sastāv no trīs līdz piecu minūšu raundiem, ar vienas minūtes pārtraukumu starp katru raundu. Savukārt titula cīņas var notikt pēc piecu raundu sistēmas; šādu variantu galvenokārt izmanto lielās organizācijas. Latvijā līdz šim titula mači notikuši pēc formulas trīs raundi pa piecām minūtēm.

MMA sportā sportisti tiek dalīti svara kategorijās. Vīriešiem šobrīd ir 10 svara kategorijas – salmu svars jeb minimālais svars (strawweight, līdz 52 kg), mušas svars jeb visvieglākais svars (flyweight, līdz 57 kg), vieglākais svars (bantamweight, līdz 61 kg), pusvieglais svars (featherweight, līdz 66 kg), vieglais svars (lightweight, līdz 70 kg), pusvidējais svars (welterweight, līdz 77 kg), vidējais svars (middleweight, līdz 84 kg), pussmagais svars (light heavyweight, līdz 93 kg), smagais svars (heavyweight, līdz 120 kg) un supersmagais svars (super heavyweight, virs 120 kg).

Sievietēm šo svara divīziju mūsdienās ir mazāk. Piemēram, UFC sievietēm ir tikai trīs svara divīzijas – salmu svars (līdz 52 kg), mušas svars (līdz 57 kg) un vieglākais svars (līdz 61 kg). Pasaulē populārs vēl ir atomsvars (atomweight, līdz 48 kg), kā arī gana izplatīts ir pusvieglais svars (līdz 66 kg). Protams, ir arī smagākas sievietes, kuras iekļauj atvērtajā svara (openweight) kategorijā jeb svarā bez ierobežojuma. Iespējams, vispopulārākā šajā svara divīzijā ir smagā svara sportiste Gabriela Garsija (Gabrielle Lemos (Gabi) Garcia) no Brazīlijas, kura nav zaudējusi nevienā no sešām aizvadītajām MMA cīņām.

Kā jau jebkurā cīņu sporta veidā, arī MMA galvenais inventārs ir laukums, kurā notiek divkaujas. MMA sporta pasākumi pārsvarā tiek aizvadīti cīņu būrī, taču var izmantot arī boksa ringu. Ringa un cīņu būra izmēri var būt atšķirīgi, tāpat arī būra dizains ne visās organizācijās ir vienāds. Ir cīņu būri ar 8 stūriem (tādu izmanto UFC), ar 10 stūriem (Profesionālo cīkstoņu līga, Professional Fighters League, PFL), tāpat ir apļveidīgi būri (Bellator, ONE Championship, Konfrontacja Sztuk Walki), kā arī cita tipa konstrukcijas jeb hibrīdi (rings ar sietu apakšā – tādu izmanto M-1 Global). Sākotnēji gandrīz visas MMA organizācijas izmantoja astoņstūri, taču, tā kā UFC pieder patents uz šo konstrukciju, citām organizācijām bija jāmeklē alternatīvas vai arī jāvienojas ar UFC. 

Tāpat kā citos cīņas sporta veidos, arī MMA sportistiem ir formas tērps. MMA sportā vīriešiem galvenais apģērba gabals ir šorti (var būt pieguļošie vai brīvi uz auguma sēdošie, bez kabatām, rāvējslēdzējiem vai citiem dizaina elementiem), bet sievietēm šorti un sporta krūšturis. Sportisti izmanto polsterētus četru unču bezpirkstu cimdus, kas dizaina ziņā atkarībā no organizācijas var atšķirties. Galvenā MMA cīņu cimdu atšķirība ir tāda, ka ir cimdi ar īkšķi vai bez. Tāpat sacensību laikā cīkstoņi izmanto bandāžu (zem jostas aizsargu) un kapi (zobu aizsargu). MMA sportā atlēti neizmanto kurpes, kāju aizsargus un aizsargmaskas.

Tiek uzskatīts, ka MMA sporta priekšvēsture aizsākās 648. gadā p. m. ē. ar sporta veidu, kas tiek dēvēts par pankrationu. Šis senās Grieķijas cīņas sporta veids bija iekļauts antīkajās olimpiskajās spēlēs. Šīs brutālās sacensības apvienoja cīņu, boksu un ielu kaušanos. Pankrationā bija pieļauti gan sitieni ar rokām un kājām, gan tvērieni un metieni. Aizliegta bija tikai košana un acīs bakstīšana. Toreiz nebija nekādu raundu un laika ierobežojumu, sportisti cīnījās līdz brīdim, kad viens no viņiem atzina sakāvi vai nevarēja turpināt cīņu. Dažos gadījumos konkurenti gāja bojā mača laikā. Pankrations kļuva par vienu no populārākajiem seno olimpisko spēļu sporta veidiem.

393. gadā Romas imperators Teodosijs I (Theodosius I) aizliedza olimpiskās spēles, veicinot pankrationa popularitātes beigu ēru. Līdzīgs sporta veids kā pankrations 20. gs. parādījās Brazīlijā, kas pazīstams ar nosaukumu Vale tudo jeb latviešu valodā ’viss der’ un ļoti līdzinājās mūsdienu MMA. To popularizēja brāļi Karlušs Grasī (Carlos Gracie) un Elio Grasī (Hélio Gracie), kuri 1925. gadā Riodežaneiro uzsāka džiudžitsu skolu. Pats Vale tudo Brazīlijā kļuva tik populārs, ka šos cīņu pasākumus, lai uzņemtu interesentu pūli, bija jāorganizē lielajos futbola stadionos.

Rorions Grasī (Rorion Gracie), H. Grasī vecākais dēls, 1970. gadā emigrēja uz ASV un iepazīstināja ar Vale Tudo amerikāņus. 1993. gadā viņš kopā ar amerikāņu uzņēmēju Ārtu Deiviju (Art Davie) izveidoja organizāciju ar nosaukumu Ultimate Fighting Championship (UFC), un sporta veidu nodēvēja par Mixed Martial Arts (MMA). Organizācijas pirmais turnīrs notika 1993. gada novembrī, ko arī uzskata par MMA sporta sākumu. UFC mērķis bija noskaidrot stiprāko cīņu stilu, liekot cīkstonim pretī bokseri, karatistam – džudistu un tā tālāk. Sākotnēji MMA sportistus neiedalīja svara divīzijās, nebija laika ierobežojuma, tāpat nebija jālieto cimdi. Arī noteikumi nebija pārāk strikti, tāpēc tautā šo sporta veidu ilgus gadus dēvēja par cīņām bez noteikumiem, taču tās nebija cīņas bez noteikumiem, jo ringā / cīņu būrī atradās tiesnesis.

Brutalitātes dēļ, kas sākotnēji bija vērojama UFC pasākumos cīņu būros, šai sporta kustībai radās daudz noliedzēju, viņu vidū bija arī ASV senators Džons Makeins (John McCain), kurš cīņas būrī dēvēja par “gaiļu cīņām cilvēkiem” (human cockfighting) un centās šo sporta veidu aizliegt. 2001. gadā jaunā UFC vadība izveidoja noteikumus, lai padarītu MMA sportu mazāk bīstamu. Tika izveidotas svara kategorijas, noteikti raundi un ieviesti laika ierobežojumi, kā arī izstrādāti striktāki noteikumi. Atjaunotajā UFC vairs nebija stils pret stilu, jo jaunās paaudzes cīkstoņi jau bija kļuvuši par universāliem cīkstoņiem, kuri no katra stila kaut ko apguvuši. Dž. Makeins atteicās no iebildumiem pret MMA, 2007. gadā atzīstot, ka sports ir guvis ievērojamu progresu.

Arī Latvijā MMA sports ienāca 20. gs. 90. gadu sākumā. Līdzīgi kā visā pasaulē, arī Latvijā šīs cīņas sākumā dēvēja par cīņām bez noteikumiem. Pirmās oficiālās cīņas pēc MMA noteikumiem Latvijā reģistrētas 2004. gadā. Kļūstot šim sporta veidam populārākam pasaulē, populārāks tas kļuva arī Latvijā. Parādījās aizvien vairāk cīkstoņu, no kuriem vairāki atzīmējušies pasaules vadošajās līgās.

Tā kā MMA nav iekļauts olimpisko spēļu programmā, šo sporta veidu atbalsta privātās organizācijas. Kopumā pasaulē MMA organizāciju ir ļoti daudz (pat vairāki simti), taču lielākās un atpazīstamākās ir tikai dažas. Par vadošo organizāciju MMA mūsdienās tiek uzskatīta UFC, kura ne vienmēr bijusi pasaules vadošā līga. Tā savas līderes pilnvaras no 1997. līdz 2007. gadam nodeva Japānā bāzētajai Pride Fighting Championships, kas tika dibināta 1997. gadā, bet tās darbība pārtraukta 2007. gadā.

Aiz UFC seko citas augstākā līmeņa organizācijas, piemēram, Bellator, Professional Fighters League, ONE Championship, Absolute Championship Akhmat (ACA), Rizin Fighting Federation, Cage Warriors, Oktagon MMA, Brave Combat Federation, Jungle Fight, Legacy Fighting Alliance (LFA) un citas. 

Amatieru MMA par vadošajām federācijām pasaulē tiek uzskatītas Global Association of Mixed Martial Arts (GAMMA) un International Mixed Martial Arts Federation (IMMAF). 

Vissenākā oficiālā MMA cīņu sporta organizācija Latvijā, pamatojoties uz tīmekļa vietnes “sherdog.com” pieejamiem datiem, ir World Full Contact Association (WFCA), kas savu darbību šajā reģionā uzsāka 2004. gadā, bet izgāja no tirgus 2019. gadā. WFCA tradīcijas pārņēmusi Tukumā bāzētā organizācija “FREON”, ko vada biedrība “Tukuma Brāļi”. Šī organizācija pirmos oficiālos cīņu turnīrus sāka organizēt 2011. gadā un dara to arī mūsdienās dažādās Latvijas pilsētās. Ļoti nozīmīga loma Latvijas MMA ir lielākajai ielu sporta un ielu kultūras kustībai Latvijā un Eiropā Ghetto Fight, kas rīko dažāda līmeņa MMA pasākumus amatieriem, ļaujot spert cīņu arēnā pirmos soļus jaunajiem sportistiem, kas vēlāk kļūst par profesionāļiem. MMA darbojas arī citas organizācijas, piemēram, LNK Boxing un “Fight Night Liepāja“, kuru pamatdarbība ir bokss. Latvijas MMA federācija sadarbojas ar GAMMA.

MMA sportā grūti izcelt tikai vienu vai dažus ievērojamākos sportistus, jo katrā laika posmā tie bijuši citi – sākot ar vēsturiski pirmo UFC čempionu R. Grasī un beidzot ar, iespējams, visu laiku pazīstamāko MMA cīkstoni Konoru Makgregoru (Conor Mcgregor). 

MMA sports nebūtu radies bez Grasī ģimenes pārstāvju iesaistes, kuri ir šīs kustības pamatidejas autori. Tomēr jāatzīst, ka šo sporta veidu populāru padarīja tieši amerikānis Dana Vaits (Dana White), kurš 2001. gadā stājās UFC prezidenta amatā un pilda to arī mūsdienās. Tāpat jāizceļ UFC līdzdibinātājs A. Deivijs, kurš bija tās līdzīpašnieks, kā arī arī galvenais sportistu pāru licējs līdz pat 1997. gadam. MMA sportā ļoti nozīmīga persona bijis amerikāņu scenārists, filmu režisors un producents Džons Miliuss (John Milius), kura ideja bija ievietot sportistus cīņu būrī jeb astoņstūrī, ko jau pirmajā savā pasākumā izmantoja UFC.   

Ir vairāk kino filmas, kas atspoguļo MMA sacensības, kā arī biogrāfiskas grāmatas gan par leģendārākajiem šī sporta pārstāvjiem, gan par sporta vēsturi un dažādiem notikumiem. Iespējams, viena no populārākajām filmām par MMA tēmu ir 2011. gadā uzņemtā sporta drāma “Cīnītājs” (Warrior) ar Tomu Hārdiju (Tom Hardy) un Džoelu Edžertonu (Joel Edgerton) galvenajās lomās. Šīs filmas stāsts ir par diviem brāļiem, kuri pēc daudzu gadu dzīvošanas šķirti atkal satiekas, bet šoreiz cīņu būrī kā sāncenši.

Komēdija “Resnis ringā” (Here comes the boom, 2012) ar Kevinu Džeimsu (Kevin James) galvenajā lomā ir stāts par skolotāju, kurš iekāpj ringā, lai vāktu līdzekļus mūzikas nodaļai, kuru grib slēgt nepietiekamu līdzekļu dēļ. Filmas uzņemšanā piedalījās arī vairāki īsti sportisti un sporta funkcionāri. Šī filma, izmantojot humoru, lieliski ekranizē MMA sporta līgu līmeņa atšķirību un dod nelielu ieskatu cīkstoņu dzīvē.

Džeimsa Brena (James Bren) sarakstītajā vēstures grāmatā “UFC vēsture – 1. grāmata” (The History of the UFC – Book 1, 2023) ir stāstīts par pasaules vadošās MMA organizācijas UFC rašanos un tapšanas vēsturi. Grāmatā tiek atklāti aizkulišu noslēpumi un izstāstīti neskaitāmi stāsti par sportistu drosmi un izturību, kuri astoņstūra iekšienē demonstrē cilvēka ķermeņa robežas. Grāmata sniedz dziļāku izpratni par UFC lielo ietekmi uz tās cīkstoņiem un uzticīgo fanu dzīvi.

Ir sarakstītas vairākas biogrāfiskās grāmatas par MMA sporta aizsācējiem, kā arī par mūsdienās slaveniem un vēl aktīviem sportistiem. Rendijs Kotjūrs (Randy Couture), kurš ir bijušais UFC čempions divās svara kategorijās, grāmatā “Kļūstot dabiskam: mana dzīve būrī un ārpus tā” (Becoming the Natural: My Life In and Out of the Cage, 2008) aprakstījis savu dzīvi, esot aktīvam sportistam un pēc sporta pamešanas. Tāpat biogrāfiskā literatūra atrodama arī par citiem slaveniem UFC čempioniem, piemēram, Metu Hjūzs (Matt Hughes), Rondu Rouzija (Ronda Rousey), Džordžu Santpjērs (Georges St-Pierre), Konoru Makgregoru (Conor McGregor), Džons Džounsu (Jon Jones) un citiem.