Čehijas–Slovākijas jeb t. s. Otrās republikas prezidents (30.11.1938.–14.03.1939.) un Bohēmijas un Morāvijas protektorāta Valsts prezidents (15.03.1939.–14.05.1945.).

Dzimis ierēdņa ģimenē. Mācījās Jirsīka klasiskajā ģimnāzijā (1882–1890) Čehu Budejovicē, pēc tam studējis jurisprudenci Kārļa Universitātē Prāgā (Univerzita Karlova v Praze; absolvēja 1894), 1895. gadā ieguva doktora grādu tiesībās.

Advokāts (1895–1898), ierēdnis Čehijas karalistes Zemes sapulcē (1898–1916), administratīvās galma tiesas tiesnesis Vīnē (1916–1918). Viens no zinošākajiem Anglijas publisko tiesību speciālistiem. Pēc Čehoslovākijas proklamēšanas vadošos amatos valsts pārvaldē: Senāta prezidents (1918–1919), Augstākās administratīvās tiesas vadītājs (1925–1938).

Pēc Minhenes vienošanās un tai sekojošās prezidenta Edvarda Beneša (Beneš Edvard) abdikācijas E. Hāhu 30.11.1938. kā neatkarīgu pārstāvi ievēlēja par Čehijas–Slovākijas Republikas prezidentu. Pēc Slovākijas atdalīšanās viņš 14.03.1939. devās uz Berlīni uz sarunām ar Ādolfu Hitleru (Adolf Hitler) un 15.03.1939. bija spiests piekrist čehu zemju okupācijai. Pirmajos okupācijas gados E. Hāha centās sadarboties ar nacistiem un izrādīt tiem lojalitāti, cerot panākt plašāku savas zemes autonomiju un mazināt nacistu represijas pret čehiem. Aktīvi aizstāvēja čehu intereses, protestēja pret nacistiskās Vācijas īstenoto ģermanizācijas politiku, 11.1939. pieprasīja atbrīvot no ieslodzījuma augstskolu studentus. Līdz pat 1941. gadam uzturēja netiešus sakarus ar Čehoslovākijas trimdas valdības pārstāvjiem, īpaši E. Benešu. E. Hāhas iespējas ietekmēt valsts politiku būtiski samazinājās pēc nacistu augstās amatpersonas Reinharda Heidriha (Reinhard Tristan Eugen Heydrich) ierašanās Prāgā un protektorāta premjera Aloiza Eliāša (Alois Eliáš) ieslodzīšanas. Izšķirošs brīdis E. Hāhas dzīvē bija atentāts pret R. Heidrihu (06.1942.)

Pēc ģenerāļa A. Eliāša ieslodzīšanas 09.1941. E. Hāha piedzīvoja arvien lielāku iekšpolitisko izolāciju. Sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos 1943. gadā vairs nespēja pildīt amata pienākumus un pārcēlās uz dzīvi Lānu pilī. Tomēr Ā. Hitlers neļāva viņam no amata atkāpties. 13.05.1945. E. Hāha tika apcietināts un aizvests un Prāgas Pankrācas cietuma slimnīcu, kur arī mira.

Pēctecis E. Benešs.

Arī mūsdienās E. Hāhas darbība tiek vērtēta dažādi. Lai gan pēc Otrā pasaules kara tika atzīts, ka no 01.1943. viņš nevarēja brīvi pieņemt lēmumus un bija spiests pakļauties nacistu spiedienam, tomēr daļā čehu sabiedrības E. Hāha vēl joprojām tiek uzskatīts par tautas nodevēju. Mūža nogalē E. Hāha bija zaudējis ne tikai vietējās pretošanās kustības, bet arī Londonas trimdas valdības un arī pašu nacistu uzticību.