Rododendri ir dekoratīvie kokaugi, kas mūsdienās visā pasaulē daiļdārzkopībā ir ieņēmuši stabilu vietu, pateicoties to ilgmūžībai un lielajai daudzveidībai – augu formai, ziedēšanas laikam, lapu izmēriem un formai, ziedu krāsai un smaržai. Rododendru ģints augus – gan sugas, gan arī selekcionāru izveidotās šķirnes – plaši izmanto gan sabiedriskajos, gan arī privātajos apstādījumos. Savvaļā rododendri aug galvenokārt Ziemeļu puslodes mērenajos un aukstajos apgabalos ar mitru un mēreni mitru klimatu. 

Tā kā rododendru ģints (turpmāk Rh.) ir ļoti liela – dažādu autoru darbos tās sugu skaits svārstās no 1000 līdz 1200 –, tad šīs ģints sugu pazīmes ļoti plaši variē. Ģinti raksturo milzīga lapu, ziedu krāsu un izmēru, habitusu dažādība.

Ņemot vērā lapu izturēšanos ziemā, rododendrus iedala divās lielās grupās – vasarzaļajos un mūžzaļajos rododendros. Vasarzaļie rododendri mūsu platuma grādos pirms ziemas iestāšanās lapas nomet, savukārt mūžzaļajiem rododendriem tās pastāv 3–4 veģetācijas periodus, tad nobrūnē un nokrīt. Lapas rododendriem var būt ļoti mazas – tikai 1 cm garas. Vairumam tās sasniedz 10–15 cm garumu, bet dažām sugām, kas aug Himalajos, Rietumķīnā, Ziemaļaustrumu Indijā, retos gadījumos lapas var sasniegt pat 80 cm garumu (Rh. sinogrande Balf. f. et W. W. Sm.).

Arī rododendru ziediem raksturīga ļoti liela izmēru, formu un krāsu dažādība. Zemu augošajās sugās parasti ziedi ir ļoti mazi, tie sasniedz tikai 1 cm diametrā. Vairumam rododendru sugu ziedu diametrs ir 4–10 cm. Galvenais, kas rododendru ģints augus padara par dekoratīvi vērtīgiem, ir to ziedu forma, kas var būt riteņveida, piltuvveida, plati piltuvveida, zvanveida, stobrveida, un krāsa, kas var būt dzeltena, balta, rožaina, oranža, sarkana, violeta, ar dažādiem pārejas toņiem. Nereti ziediem īpašu dekorativitāti piešķir izteikts triepums vai lāsojums uz zieda augšējās vainaglapas.

Dabā ir sastopamas rododendru sugas, kuru augi sasniedz tikai 10–30 cm augstumu. Šiem augiem ir ložņājošs stumbrs, kas veido blīvu zemsedzes paklāju. Tādiem augiem ir pieskaitāmi, piemēram, Kamčatkas rododendrs (Rh. camtschaticum Pall.) un Lapzemes rododendrs (Rh. lapponicum (L.) Wahlenb.). Rododendru ģintij pieskaitāmas arī kokveida sugas, kuras dabā var sasniegt pat 25–30 m augstumu, kā koka rododendrs (Rh. arboreum Sm.). Tomēr vairums augu pieaugušā vecumā sasniedz 0,5–5 m augstumu, tiem ir krūmveida forma.

Tā kā rododendru ģints augiem raksturīga augsta hibridizācijas spēja, selekcionāriem visā pasaulē līdz mūsdienām ir izdevies izveidot ap 30 000 šķirņu. Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā (The International Rhododendron Register and Checklist), kuru uztur Karaliskā dārzkopības biedrība (The Royal Horticultural Society), ir iekļautas arī 137 Latvijas Universitātē (LU) izveidotās rododendru šķirnes.

Rododendru ģints savvaļas sugas ir sastopamas galvenokārt planētas Ziemeļu puslodes mērenajos un aukstajos apgabalos, galvenokārt kalnainos apvidos (līdz gandrīz 5000 m augstumam virs jūras līmeņa), okeānu, jūru, ezeru un upju krastos ar mitru un mēreni mitru klimatu. Savvaļā rododendri nav sastopami vienīgi Dienvidamerikā un Āfrikā.

Speciālisti mūsdienās izdala deviņus rododendru izplatības apgabalus:

1. Eiropa, Kaukāzs, Karpati (svarīgākās sugas – Rh. lapponicum (L.) Wahlenb., Rh. ferrugineum L., Rh. hirsutum L., Rh. caucasicum Pall., Rh. luteum Sweet, Rh. smirnowii Trautv. ex Regel);
2. Himalaji (svarīgākās sugas – Rh. arboreum Sm., Rh. barbatum G. Don, Rh. calostrotum Balf. f. et Kingdon-Ward, Rh. campanulatum D. Don, Rh. falconeri Hook.f., Rh. thomsonii Hook. f., Rh. wallichii Hook. f.);
3. Rietumu un Centrālķīna (svarīgākās sugas – Rh. ambiguum Hemsl., Rh. decorum Franch., Rh. impeditum Balf. f. et W. W. Sm., Rh. insigne Hemsl. et E. H. Wilson, Rh. orbiculare Decne., Rh. sutchuenense Franch., Rh. williamsianum Rehder et E. H. Wilson);
4. Ķīnas piekraste (svarīgākās sugas – Rh. fortunei Lindl., Rh. simsii Planch., Rh. sinense (Lodd.) Sweet);
5. Koreja (svarīgākās sugas – Rh. aureum Georgi, Rh. brachycarpum­ D. Don ex G. Don, Rh. dauricum L., Rh. mucronulatum Turcz., Rh. poukhanense H. Lév., Rh. schlippenbachii Maxim., Rh. tschonoskii Maxim.);
6. Ziemaļaustrumāzija (svarīgākās sugas – Rh. aureum Georgi, Rh. camtschaticum Pall., Rh. dauricum L., Rh. fragrans Franch., Rh. lapponicum (L.) Wahlenb.);
7. Japāna (svarīgākās sugas – Rh. albrechtii Maxim., Rh. brachycarpum­ D. Don ex G. Don, Rh. japonicum (A. Gray) Suring., Rh. kiusianum Makino, Rh. makinoi Tagg ex Nakai et Koidz., Rh. schlippenbachii Maxim., Rh. yakushimanum Nakai);
8. Malajas arhipelāgs (svarīgākās sugas – Rh. leucogigas Sleumer, Rh. zoellerii Warb., Rh. macgregoriae F. Muell.);
9. Ziemeļamerika (svarīgākās sugas – Rh. arborescens (Pursh) Torr., Rh. calendulaceum (Michx.) Torr., Rh. canadense (L.) Torr., Rh. catawbiense Michx., Rh. maximum L., Rh. occidentale (Torr. et A. Gray) A. Gray, Rh. vaseyi A. Gray, Rh. viscosum (L.) Torr.).

Lielākā rododendru sugu (95–96 %) koncentrācija savvaļā sastopama Austrumāzijā – Ķīnā, Japānā, Korejā un Tālajos Austrumos. Ap 30 savvaļas sugām sastopamas Ziemeļamerikā, 10 – Eiropā, 1 – Ziemeļaustrālijā.

Attīstoties modernajām pētniecības metodēm, piemēram, kladistiskajai analīzei un molekulārās ģenētikas metodēm, var tikt veiktas revīzijas augu piederībā kādam noteiktam taksonam. Tādējādi pēc kladistiskās analīzes rezultātiem vaivariņu ģints (Ledum) ir iekļauta rododendru ģintī, un jaunākie molekulārās ģenētikas dati apstiprina šo uzskatu. Līdz ar to var uzskatīt, ka arī Latvijai ir raksturīga sava rododendru suga – tūbainais rododendrs (Rh. tomentosum Harmaja).

Nosaukums “rododendri” ir bijis pazīstams jau antīkajos laikos. Tas ir veidojies no grieķu valodas vārdiem ῥόδον, rhódon ‘roze’ un δένδρον, déndron ‘koks’, tomēr par rožu koku senajā Grieķijā sauca oleandru (Nerium oleander L.). Pirmais botānisko nosaukumu Rhododendron uz rododendriem 1583. gadā attiecināja Andrea Cezalpino (Andrea Cesalpino), nosaucot mūsdienās pazīstamo rudo rododendru (Rh. ferrugineum L.) par Alpu rododendru (Rh. alpinum), tomēr pirmais rododendrus savā darbā “Augu sugas” (Species Plantarum) 1753. gadā sāka aprakstīt Karls fon Linnejs (Carl von Linné). Ar šo darbu mūsdienās joprojām ir saistāmi tādu rododendru sugu kā Rh. ferrugineum L., Rh. hirsutum L., Rh. dauricum L. un Rh. maximum L. nosaukumi.

Rododendru apzināta ieaudzēšana kultūrā pasaulē ir aizsākusies 17. gs. otrajā pusē, kad no savvaļas – Alpu kalniem – introducēja skarbmataino rododendru (Rhododendron hirsutum L.), tomēr rododendru ģints masveida ieviešana kultūrā aizsākās tikai 18. gs. vidū. Tirdzniecības ceļu paplašināšanās un transporta attīstīšanās sāka nodrošināt augu neierobežotu pārvietošanu ne tikai starp valstīm, bet arī – kontinentiem.

Paralēli tam, ka sāka uzplaukt dekoratīvā dārzkopība, augu nepārdomāta pārvešana radīja arī bīstamas sekas. Viens no precedentiem ir jau 1702. gadā pie Melnās jūras atklātais un 1763. gadā no Spānijas Anglijā ievestais Pontijas rododendrs (Rh. ponticum L.), kas mūsdienās ir kļuvis par invazīvas kokaugu sugas simbolu, jo, piemēram, Apvienotajā Karalistē no biotopiem agresīvi izspiež vietējās floras pārstāvjus, veidojot necaurejamas, ēnainas audzes. Tādēļ vietējās varas pārstāvji, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, regulāri rīko šo audžu ierobežošanas un likvidēšanas pasākumus.

Pateicoties rododendru lielajai daudzveidībai, arī to praktiskā izmantošana ir ļoti daudzveidīga. Rododendrus izmanto galvenokārt kā augstvērtīgus un ilgmūžīgus (parkos un apstādījumos to vecums var sasniegt vairākus simtus gadu), krāšņi ziedošus krāšņumaugus sabiedriskajos apstādījumos, parkos, kolekciju dārzos un individuālajos daiļdārzos.

Kopš seniem laikiem daudzām tautām ir pazīstams rododendru sugu indīgums, tomēr arī ārstnieciskās īpašības. Daudzu rododendru savvaļas sugu lapu novārījumiem un izvilkumiem ir raksturīgas sviedrējošas, urīndzenošas un pretreimatisma īpašības. Šīm īpašībām pamatā ir dažādu alkaloīdu un glikozīdu (andromedotoksīna, rododendrīna, erikolīna, arbutīna) lielais saturs augos. Tālo Austrumu rododendru, piemēram, Rh. dauricum L., lapas satur ievērojamu daudzumu askorbīnskābes. Daudzu rododendru sugu lapas un ziedi satur daudz ēterisko eļļu, tāpēc tās izmanto parfimērijā, savukārt miecvielas pielieto ādu apstrādes rūpniecībā. Rododendru interesantā koksne, īpaši Austrumāzijā, plaši tiek izmantota mēbeļu rūpniecībā, veidojot kokgriezumus un inkrustācijas.