Latvijas teritorijā no vietējās purva rūdas dzelzs kausēta jau 2.–3. gs., bet Kurzemes hercogistē 17. gs. izveidotas 15 metālapstrādes manufaktūras, kurās izmantota arī ievesta dzelzsrūda un lūžņi. 17. gs. 40.–50. gados domnas čuguna ieguvei uzbūvēja Baldonē, Vecmuižā, Biržos, Lutriņos, Turlavā, Kliņģos. Pirmo kaparāmuru (t. i., vara manufaktūra) uzbūvēja Ikšķilē (1641), dzelzs izstrādājumu manufaktūru – Salaspilī (1654), šauteņu darbnīcu – Skrundā. Jelgavā uzbūvēja dzelzs un vara apstrādes darbnīcu, kaparāmuru – Valgumā, dzelzs manufaktūru – Engurē. 17. gs. 90. gados, dzelzs rūpniecībai attīstoties pēc Zviedrijas parauga, tika izgatavoti lielgabali, lodes, skrotis, dunči, zobeni, pīķi, dažādas ierīces un saimniecības priekšmeti. Lielais Ziemeļu karš uz ilgu laiku pārtrauca nozares attīstību. 19. gs. 2. pusē Latvijā martenkrāsnīs sāka ražot tēraudu no lūžņiem; lielākais uzņēmums bija rūpnīca Liepājā “Böcker & Co” (dibināta 1882. gadā). 19. gs. beigās ražoja arī konvertera tēraudu un tīģeļa tēraudu. Rīgā un Jelgavā bija arī čugunlietuves. 20. gs. 30. gados sāka ieviest elektrokrāsnis (automobiļu un vagonu fabrikā “Vairogs” Rīgā).

Latvijā mašīnbūve un metālapstrāde par mašinizētu rūpniecības nozari izveidojās 19. gs. 1. pusē. Rīgā 1832. gadā sāka strādāt čugunlietuve un mašīnbūves uzņēmums “Wörman & Schon”, kas lika pamatus mašīnbūvei Latvijā. 19. gs. beigās Rīga kļuva par vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Krievijas Impērijā; sāka ražot pirmos velosipēdus, automobiļus, kaujas tankus, sērijveida kaujas lidmašīnas, dzelzceļa vagonus.

Nozares uzņēmumi koncentrējās transporta mezglos: Rīgā, Liepājā, Daugavpilī. 1869. gadā nodibināja Krievu–Baltijas vagonu fabriku; 1895. gadā – vagonu fabriku “Phoenix” (“Fēnikss”); 1898. gadā – elektrotehnisko fabriku “Unions”; darbu turpināja rūpnīca “Böcker & Co”. 1866. gadā nodibināja Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu. Nozarē 1913. gadā bija nodarbināti 39 000 strādnieku jeb 25,6 % visu Latvijas rūpniecībā strādājošo. 1912. gadā Latvijā izgatavoja 240 metālgriešanas darbmašīnas, 2256 dzelzceļa vagonus, 64 tramvaja vagonus.

Pirmā pasaules kara sākumā nozīmīgākie uzņēmumi un daļa to kvalificēto strādnieku tika evakuēti uz Krieviju. Laikā starp abiem pasaules kariem nozarē bija daudz mazu uzņēmumu, kuros strādāja apmēram 16 500 strādnieku. Lielākie uzņēmumi bija Valsts elektrotehniskā fabrika, “Vairogs”, mašīnbūves un Tosmares kuģubūvētava Liepājā.

Pēc Otrā pasaules kara nozare attīstījās ļoti strauji; padomju sociālistiskās saimniekošanas sistēmas ietvaros tika atjaunoti, rekonstruēti un izveidoti daudzi jauni uzņēmumi, kuru uzdevums bija iekļauties visas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) ražošanas sistēmā. Sāka ražot elektrovilcienus, tramvaju vagonus, motorvagonu un elektroiekrāvēju iekārtas, veļas mazgājamās mašīnas, dīzeļmotorus un dīzeļģeneratorus, jūras velkoņus, lopbarības sagatavošanas agregātus, aukstuma mašīnas, radiolas, organisko mēslu izkliedētājus, skrāpju transportierus, mikroautobusus un motovelosipēdus. Pēc 1960. gada sāka ražot dīzeļvilcienus, piedziņas ķēdes un tranzistoruztvērējus, slaukšanas iekārtas, elektriskos būvinstrumentus, elektriskās kafijas dzirnaviņas, bērnu velosipēdus. Nozarē nodarbināto skaits 1990. gadā sasniedza 132 000, gandrīz 40 % no visā Latvijas rūpniecībā nodarbinātajiem.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas jaunajos politiski ekonomiskajos apstākļos zuda iepriekšējie tirgi, nozares ražošanas apjomi ievērojami samazinājās. Lai uzlabotu ražošanu, atrastu jaunus tirgus un veidotu savstarpēju sadarbību, nozares vadošie uzņēmēji 1994. gadā nodibināja Mašīnbūves un metālapstrādes asociāciju.

Asociācijas valde sāka veidot nozares sadarbību ar atbilstošām citu valstu un starptautiskām organizācijām, piedalījās nozarei saistošo Latvijas Republikas likumu un Eiropas Savienības (ES) direktīvu saskaņošanā, nodrošinot nozares iekļaušanos ES kopējā tirgū. Asociācija ir brīvprātīga nevalstiska organizācija, kas darbojas kā nozares informatīvi konsultatīvais centrs, lai veicinātu nozares attīstību, sekmētu savstarpējo sadarbību un nozares speciālistu profesionālo izaugsmi. Mūsdienās asociācija apvieno apmēram 160 lielākos mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumus, kuri ražo apmēram 70 % no nozares kopapjoma, kā arī saistīto nozaru uzņēmumus.

Nozares nozīmīgākie darbības veidi:

• metālu ražošana – darbojas uzņēmumi, kas ražo dažādus melno un krāsaino metālu lējumus sagatavju un gatavu detaļu formā. Apakšnozarē darbojās arī Baltijas valstīs vienīgais melnās metalurģijas uzņēmums “Liepājas metalurgs”, kas ražoja tērauda būvstiegru dzelzsbetona konstrukcijām. Uzņēmuma nosaukums 134 gadu laikā mainījies 9 reizes, un mūsdienās tas ir a/s “KVV Liepājas metalurgs”. 2016. gadā uzņēmums atkārtoti pārtrauca ražošanu;
• gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, – apakšnozarē ir pārstāvēts liels skaits uzņēmumu (2015. gadā vairāk nekā 1000), kas ražo dažādas metāla konstrukcijas būvniecības, mašīnbūves u. c. tautsaimniecības nozarēm. Liela daļa uzņēmumu specializējas metālapstrādes pakalpojumu sniegšanā pēc ārvalstu klientu pasūtījuma;
• elektrisko iekārtu ražošana – darbojas uzņēmumi, kas izstrādā un ražo dažādas elektriskās iekārtas, motorus un tehnoloģijas elektrības sadales un pārvades nozarei;
• citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – apakšnozarē darbojas uzņēmumi, kuri projektē un izgatavo iekārtas, darba mašīnas un tehnoloģisko aprīkojumu visām pārējām tautsaimniecības nozarēm: lauksaimniecībai, kokapstrādei, mežizstrādei, ostām, pārtikas rūpniecībai u. c.;
• automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – Latvijā nav tiešā veidā pārstāvēta automobiļu rūpniecība un gala montāža, tomēr ir uzņēmumi, kas ražo un eksportē detaļas un komplektējošās daļas autobūvei. Darbojas uzņēmumi, kuri projektē un ražo speciālo tehniku, piekabes un puspiekabes, kā arī dažāda veida papildaprīkojumu auto transportam;
• citu transportlīdzekļu ražošana – apakšnozarē ir divi galvenie virzieni, kur Latvijā ir ilgstošas tradīcijas, – kuģubūve un remonts, kā arī dzelzceļa vagonbūve un remonts. Šajā sfērā darbojas vairāki uzņēmumi, kuru vēsture sniedzas vairāk nekā 100 gadu senā pagātnē: Rīgas Vagonbūves rūpnīca (1895), Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas Kuģu būvētava (1913). Mūsdienās strauji attīstās lidaparātu, t. sk. bezpilota lidaparātu, projektēšana un ražošana; šajā nozarē darbojas vairāki jaunizveidoti uzņēmumi.

Nozarē 2015. gadā darbojās 1605 uzņēmumi, kam ir dažāda vēsturiskā attīstība un kapitāla izcelsme. Daļa nozares uzņēmumu privatizācijas rezultātā attīstījušies uz bijušo padomju uzņēmumu vai vēl senāku ražotņu bāzes. Nozīmīgākie uzņēmumi, kas spējuši turpināt un tālāk attīstīt savu darbību pēc privatizācijas, ir “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca”, “Valpro”, “Jauda”, “Rīgas Kuģu būvētava”, “Ditton pievadķēžu rūpnīca”, “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, “Rīgas Dīzelis DG” un citi. Vairāki uzņēmumi attīstījušies uz bijušo zinātnisko institūtu bāzes: “Sidrabe”, “Baltic Scientific Instruments” un citi. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nozarē savas ražotnes izveidojuši arī vairāki ārvalstu uzņēmumi; investīcijas piesaistītas no dažādām valstīm un reģioniem: Krievijas, Ukrainas, Norvēģijas, Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Beļģijas, Zviedrijas u. c. valstīm. Lielākie ārvalstu investori ir “East Metal” un “Dinex Latvia” (Dānija), “Zieglera mašīnbūve” un “AKG Thermotechnik Lettland” (Vācija), “Brabantia Latvia” (Nīderlande), “Bucher Municipal” (Šveice) un citi. Nozarē darbojas liels skaits mazo un vidējo vietējā kapitāla uzņēmumu, kuri bieži ir ģimenes uzņēmumi un tiek pārvaldīti vairākās paaudzēs.

Kopš 2000. gada nozarē intensīvi tiek modernizēta ražošanas bāze un tiek ieviestas jaunas ražošanas tehnoloģijas. Ievērojami līdzekļi nozares modernizācijā piesaistīti no ES fondiem. Uzņēmumos plaši tiek ieviesti datorizētās ciparu vadības (CNC) darbagaldi materiālu griešanai (lāzergriešana, plazmas griešana, hidroabrazīvā griešana u. c.), mehāniskai apstrādei (virpošanai un frēzēšanai), materiālu locīšanai, formēšanai u. c. apstrādes veidiem. Kopš 2010. gada nozarē arvien vairāk tiek ieviestas robotu tehnoloģijas, piemēram, metināšanas procesos, materiālu padeves sistēmās un citur. Strauji attīstās 3D drukāšanas tehnoloģijas.

Nozares attīstībā ieguldījumu devuši uzņēmumi vadītāji, kuri spējuši nodrošināt gan privatizēto uzņēmumu sekmīgu pārstrukturizāciju un attīstību, gan atrast nišas tirgū un attīstīt jaunizveidotus uzņēmumus, piemēram, Jānis Šimins (a/s “Energofirma “Jauda””), Arnis Petrānis (SIA “Peruza”), Vasīlijs Meļņiks (a/s “Rīgas kuģu būvētava”), Georgijs Sorokins (a/s “Ditton pievadķēžu rūpnīca”), Vitālijs Upenieks (SIA “Signum”), Juris Dzenis (SIA “Rīgas Dīzelis DG”), Pranis Lignickis (SIA “Tehnika Auce”), Aivars Flemings (SIA “Valpro”) un Jurijs Rešetilovs (SIA “Rešetilovs”).

Mašīnbūve un metālapstrāde ir augstas pievienotās vērtības nozare, kura apgādā citas tautsaimniecības nozares ar mašīnām, ražošanas sistēmām, sastāvdaļām un saistītajiem pakalpojumiem, kā arī citas nozares ar vajadzīgajām tehnoloģijām. Atbilstoši 2017. gada Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas valdes pētījumam galvenās mērķa nozares, kam mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumi ražo un piegādā produkciju, ir būvniecība, piegādes citiem mašīnbūves uzņēmumiem, lauksaimniecība, auto rūpniecība, enerģētika, kokapstrāde, mežizstrāde, ieguves rūpniecība, pārtikas rūpniecība, naftas un gāzes rūpniecība, sliežu transports, kuģubūve, telekomunikācijas, ķīmiskā rūpniecība, ostu aprīkojums, militārā un aizsardzības nozare un citas. Kopējā produkcijas sortimentā dominē industriāla pielietojuma produkcija.

Viena no straujāk augošajām apakšnozarēm kopš 2005. gada ir segments, kas saistīts ar automobiļu dzinēju dzesēšanas iekārtu, gāzu izplūdes sistēmu u. c. komplektējošu daļu piegādēm auto rūpniecībai (“Volvo”, “Scania”, BMW). Šajā segmentā piesaistītas lielas ārvalstu tiešās investīcijas.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare galvenokārt orientējas uz eksportu, vidēji apmēram 75–80 % no saražotās produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm. ES valstīs tiek realizēti apmēram 73 % no visas saražotās produkcijas.

Nodarbinātības rādītājiem ir līdzīgas attīstības tendences kā kopējai ekonomiskajai attīstībai nozarē: tos ietekmē pasaules ekonomiskie procesi, līdz ar to arī izmaiņas galvenokārt korelē ar citiem rādītājiem, piemēram, kopējais apgrozījums un eksports. Līdz ar uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanu un tehnoloģisko modernizāciju pakāpeniski pieaug produktivitātes rādītāji, tādēļ nodarbinātības pieaugums atpaliek no apgrozījuma un pievienotās vērtības pieauguma.

Mašīnbūves un metālapstrādes asociācija katru gadu atjauno informāciju un publicē katalogu Latvian Metal Industry. Katalogā iekļauta pamata informācija par visiem asociācijas biedriem; tas ir apjomīgākais un detalizētākais šāda veida izdevums mašīnbūves un metālapstrādes nozarē Latvijā.