Atšķirībā no šķēpa lapas, pīķa kaujas daļu veido masīva smaile bez uzasinātām griezējšķautnēm. Tā visbiežāk veidota griezumā kvadrāta vai retāk – romba formā. Pīķa iekātošanai izmantota tikai uzmava.

Sākotnēji pīķi bija raksturīgi galvenokārt jātnieka bruņojuma komplektam. Tie radīti Dienvidaustrumeiropas zemēs lielās tautu staigāšanas beigu fāzē un īsi pēc tās, 7.–9. gs. Citās Eiropas zemēs pīķi parādījās, sākot ar 12. gs. Latvijā ieročus sāka lietot 13. gs. sākumā līdz ar Rietumeiropas karošanas tradīciju ienākšanu, kur īpaša nozīme bija smagi bruņotajai kavalērijai. 14.–15. gs. pīķus Eiropā izmantoja maz, savukārt 16. gs. šos kavalērijas bruņojumam tipiskos garkāta ieročus plaši sāka lietot arī landsknehtu kājnieku vienības. Eiropas valstu un Krievijas armijas kavalērijas vienības pīķus plaši izmantoja vēl 19. gs. beigās. Pēdējie pīķu lietošanas gadījumi kaujā fiksēti grieķu-turku karā 1919.–1922. gadā.

Pīķu masīvās duramās smailes veidojušās, transformējoties šķēpu lancetes formas lapām, kas kļuva šaurākas un biezākas. Šādi šķēpi no 9. līdz 11. gs. izmantoti arī Latvijā, tomēr šeit pīķu ģenēze no tiem nav notikusi. Kopš 14. gs. pīķu uzmavas kļuva īsākas, to diametrs palielinājās, pielāgojoties masīvākam kātam – ierocis izmantots duršanai lielas pretestības virsmā. 15. gs. otrajā pusē pīķu smaile pamazām tika saīsināta, tā pielāgojoties plākšņu bruņu caurduršanai. 17. gs. sākumā Latvijā parādījās pīķi ar papildu stiprības nodrošināšanai veidotiem diviem taisnstūra formas uzmavas pagarinājumiem, šos ieročus izmantoja arī kājnieki.

Pīķu dalījumam izmantojama Anatolija Kirpičņikova (Анатолий Николаевич Кирпичников) izveidotā tipoloģija, kuru modificējis baltkrievu arheologs Nikolajs Plavinskis (Николай Александрович Плавинский). A. Kirpičņikovs šķēpus un pīķus apvienojis vienā tipoloģiskajā tabulā, iedalot pēdējos V tipā. Savukārt baltkrievu arheologs N. Plavinskis sadalījis šo tipu sīkāk, iedalot 15.–16. gs. pīķus divos variantos atbilstoši to uzmavu un kaujas daļu izveidojumam un izmēriem.

Mūsdienās pīķu replikas izmanto vēstures rekonstrukcijas klubi savos pasākumos, visbiežāk – imitētos cīņas turnīros.

Pīķis kopš tā radīšanas pirmsākumiem izmantots kavalērijā, vēlāk arī kājnieku vienībās duroša trieciena veikšanai.