Zobena lietošana kaujā prasīja īpaši trenētas iemaņas, kādas visbiežāk nav izmantojamas medībās vai saimniecības darbos. Zobena priekšrocība bija garā, uzasinātā kaujas daļa, kas spēja radīt ievainojumus pretiniekam vai bojājumus viņa bruņojumam, piemēram, šķēpiem, vairogiem, bruņām, jebkurā saskarsmes punktā. Ar zobenu bija iespējams ātri un ērti manipulēt dažādos virzienos, pat cīnoties ar vairākiem pretiniekiem. Tādēļ šis ierocis bija bīstamākais gan kājnieku, gan kavalērijas vidējās un tuvās tuvcīņas apstākļos. Kājnieki zobenu nēsājuši piestiprinātu pie jostas vai īpašā uzkabē pie sāniem, bet jātnieki – plecā.
Zobens pārsvarā tika izmantots kā cērtamais ierocis. Cirtiens, salīdzinot ar dūrienu, bija vieglāk un drošāk izpildāms gan smagi bruņotam kavalēristam, gan kājniekam. Šī kaujas funkcija padarīja zobenu īpaši bīstamu tā garās asmens plāksnes dēļ. Cirtiena veikšanai bija nepieciešama masīvāka zobena kaujas daļa un tai noturīgi piestiprināts, satvērienam īpaši ergonomisks rokturis. Cirtienu izdarīja ar rokas vēzienu no augšas uz leju, no sāniem vai diagonāli, tā piešķirot cērtamajiem ierocim nepieciešamo inerci. Zobena cirtiens bija orientēts uz bojājumu izdarīšanu pretinieka skeletā – kaulu traumēšanu vai pat to atdalīšanu. Tomēr pirms skeleta skaršanas veiksmīgi izdarīts cirtiens ievainoja kaulus sedzošos ķermeņa mīkstos audus, kuros varēja radīt dziļu, garu brūci. Duršanai zobeni izmantoti vairākus gadsimtus savas lietošanas pirmsākumos, bronzas laikmetā un no 14. gs. Ar zobenu veiktais dūriens raksturojams kā tarāna tipa trieciens, kura mērķis bija caurdurt aizsardzības bruņojumu un ievainot vai pat nogalināt pretinieku. Efektīvu dūrienu nodrošināja zobena asmens smaile, bet kaujas daļas uzasinājums veica griezošo funkciju. Griezošai funkcijai bija palīgiedarbības raksturs, tā atviegloja dūriena izdarīšanu un nodrošināja tā turpināšanos dziļāk pretinieka ķermenī. Dūriena rezultātā, kas spēja traumēt arī kaulus, ķermenī radās šaura, dziļa brūce, ieroča asmens plāksnes uzasinājums tās malas padziļināja un sašaurināja. Šādi ievainojumi bija grūtāk dziedināmi, tādēļ veiksmīgs dūriens ar zobenu bija ļoti bīstams.