AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 29. oktobrī
Ineta Salmane

lapveidīgie dzīvnieki

(angļu frondomorphs, petalonamids, vācu Frondomorphen, franču pétalonamides, krievu фрондоморфы)
lapveidīgo dzīvnieku tips (phylum Petalonamae) pieder pie vendobiontu virstipa (superphylum Vendobionta), daudzšūnu dzīvnieku apakšvalsts (subregnum Eumetazoa), dzīvnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impērijas (dominium Eukaryota), neomūru virsimpērijas (superdominium Neomura)

Saistītie šķirkļi

  • daudzšūnu dzīvnieki
  • dzīvnieki
  • vendobionti

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Lapveidīgo dzīvnieku izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Lapveidīgo dzīvnieku vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Lapveidīgo dzīvnieku sistemātika
  • 5.
    Lapveidīgo dzīvnieku sastopamība
  • 6.
    Lapveidīgo dzīvnieku nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Lapveidīgo dzīvnieku izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Lapveidīgo dzīvnieku vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Lapveidīgo dzīvnieku sistemātika
  • 5.
    Lapveidīgo dzīvnieku sastopamība
  • 6.
    Lapveidīgo dzīvnieku nozīme
Kopsavilkums

Lapveidīgie dzīvnieki ir mūsdienās izmiruši jūras dzīvnieki, kas dzīvoja ediakara periodā. Daudzas lapveidīgo dzīvnieku sugas morfoloģiski atgādināja augu lapas vai spalvas. Lapveidīgajiem dzīvniekiem bija raksturīga trīsstarainā simetrija. 

Lapveidīgo dzīvnieku izcelšanās un evolūcija

Lapveidīgie dzīvnieki ir mūsdienās izmirušu organismu grupa. Senākās vendobiontu fosilijas pieder lapveidīgajiem dzīvniekiem. Tās atrastas aptuveni 635–516 miljonus gadu vecās nogulās. Šobrīd paleontologi lapveidīgos dzīvniekus uzskata par vecākajām sarežģītajām dzīvības formām uz Zemes. Sākotnēji zinātnieki lapveidīgos dzīvniekus pieskaitīja pie aļģēm (Algae) vai astoņstarainajiem koraļļiem (Octocorallia, Cnidaria). No lapveidīgajiem dzīvniekiem ediakara periodā aptuveni 10 miljonus gadu dominējošie bija Rangeomorpha pārstāvji. To senākās fosilijas atrastas 571 miljonu gadu vecās nogulās. Uzskata, ka pēdējie vendobionti – lapveidīgie dzīvnieki – izmira kembrija perioda eksplozijas sākumā pirms aptuveni 540 miljoniem gadu. Zinātnieki uzskata, ka suga Stromatoveris psygmoglena (Shu et al., 2006) (Rangeomorpha) varētu būt pārejas posms starp ediakara perioda un kembrija perioda dzīvniekiem. Lapveidīgo dzīvnieku mūsdienu morfoloģiskais analogs ir mīkstie koraļļi – jūras spalvas (Pennatularia, Octocorallia).

Lapveidīgo dzīvnieku vispārīgs raksturojums

Lapveidīgo dzīvnieku ķermenim bija augu lapu, spalvu, vārpstas vai olas forma. Ķermenis bija mīksts un 1–40 cm garš, tam bija staraini simetriska uzbūve. To lapveida ķermenim varēja būt divas, trīs vai četras plātnes, bet olveida ķermenis sastāvēja no trijiem vai sešiem sektoriem. Daļai lapveidīgo dzīvnieku bija centrālā ķermeņa ass. Tā bija ar plānām sienām veidota un doba caurule. Lapveida ķermeni veidoja sazarotas cilindriskas un smalkas tīklveida struktūras. Ar bumbuļveida vai diskveida piesūcekņiem līdzīgām struktūrām lapveidīgie dzīvnieki piestiprinājās pie substrāta. Daļai pārstāvju šīs struktūras bija ar specifiskiem muskuļiem. Lapveidīgo dzīvnieku iekšējo skeletu veidoja ovālas formas olbaltumvielu membrānas. Lapveidīgo dzīvnieku ķermenis bija bilaterāls ar vienu asi un divām plātnēm vai trilaterāls ar vienu asi un trijām plātnēm. Plaši izplatītajiem Charnia ģints pārstāvjiem ķermeni veidoja zigzagveida centrālā ass un divas simetriski novietotas plātnes, kas sastāvēja no vārpstveida segmentiem. Šie segmenti vairākkārt šķērseniski dalījās daudzos mazākos segmentos. Dzimtas Rangeidae pārstāvjiem ķermeņa uzbūve pēc formas atgādināja papardes lapas. Ģints Ventogyrus pārstāvjiem bija olveida ķermenis un trīsšķautņaina centrālā ass. Trilaterāli bija Erniettomorpha pārstāvji. Tiem ķermeņa sienu veidoja nediferencētu caurulīšu slānis no cieta organiska materiāla. Šie lapveidīgie dzīvnieki bija nostiprinājušies jūras gultnes smiltīs; divi to vēdekļveida izaugumi bija izslieti uz augšu. Erniettomorpha zvanveida ķermeņa dobumā cirkulēja ūdens un barības vielas. Lapveidīgajiem dzīvniekiem nebija mutes, zarnu trakta un vairošanās orgānu. Zinātnieki uzskata, ka lapveidīgie dzīvnieki bija osmotrofi un barības vielas varēja uzņemt no apkārtējā ūdens ar visu ķermeņa virsmu. Iespējams, lapveidīgie dzīvnieki bija mikrofāgi vai bija saistīti ar simbiotiskajām aļģēm.

Lapveidīgo dzīvnieku sistemātika

Lapveidīgo dzīvnieku tips Petalonamae (Pflug, 1972):

Klase  Dzimta  Ģints 
Rangeomorpha (Hofmann et al., 2008)    Avalofractus (Narbonne, Laflamme, Greentree, Trusler, 2009)
    Cephalonega (Fedonkin, 2019)
    Fractofusus (Gehling, Narbonne, 2007)
    Gigarimaneta (Taylor, Matthews, Nicholls, McIlroy, 2021)
    Hapsidophyllas (Bamforth, Narbonne, 2009)
    Karakhtia (Ivantsov et al., 2004)
    Lossinia (Ivantsov, 2007)
    Pambikalbae (Jenkins, Nedin, 2007)
    Paravendia (Ivantsov, 2004)
    Pectinifrons (Bamforth, Narbonne, Anderson, 2008)
    Primocandelabrum (Hofmann, 2008)
    Praecambridium (Glaessner, Wade, 1966)
    Protonympha (Clarke, 1903)
    Vinlandia (Brasier, Antcliffe, Liu, 2012)
    Stromatoveris (Shu, Conway Morris, Han, 2006)
    Vendia (Keller, 1969)
    Parviscopa (Hofmann et al., 2008)
  Pambikalbiidae (Jenkins, Nedin, 2007)  
  Rangeidae (Glaessner, 1979) Rangea (Gürich, 1930)
  Sprigginidae (Ivantsov, 1999) Spriggina (Glaessner, 1958)
    Marywadea (Glaessner, 1976)
  Yorgiidae (Ivantsov, 2001) Yorgia (Ivantsov, 1999)
  Charniidae (Glaessner, 1979) Charnia (Ford, 1958)
    Beothukis (Brasier, Antcliffe, 2009)
    Bomakellia (Fedonkin, 1990)
    Bradgatia (Boynton, Ford, 1995)
    Paracharnia (Sun Weiguo, 1986)
Erniettomorpha (Pflug, 1972)   Erytholus (Retallack, 2011)
    Mialsemia (Fedonkin, 1990)
    Namalia (Germs, 1968)
    Palaeoplatoda (Palij, Posti, Fedonkin, 1979)
    Phyllozoon (Jenkins, Gehling, 1978)
    Swartpuntia (Narbonne, Saylor, Grotzinger, 1997)
    Valdainia (Velikanov, Fedonkin, 1983)
    Ventogyrus (Ivantsov, Grazhdankin, 1997)
  Erniettidae (Pflug, 1972) Arumberia (Glaessner, Walter, 1975)
    Baikalina (Sokolov, 1972)
    Ernietta (Pflug, 1966)
    Mashania (Liu, 1981)
    Nasepia (Germs, 1972)
  Pteridiniidae (Richter, 1955) Pteridinium (Gürich, 1933)
Arboreomorpha (Erwin et al., 2011)   Arborea (Glaessner, Wade, 1966)
    Charniodiscus (Ford, 1958)
    Khatyspytia (Fedonkin, 1985)
    Spriggia (Southcott, 1958)
    Vaizitsinia (Sokolov, Fedonkin, 1981)
Lapveidīgo dzīvnieku sastopamība

Lapveidīgie dzīvnieki bija plaši izplatīti jūru iemītnieki. Vairums no tiem bija nekustīgi piestiprinājušies pie jūras gultnes un bija sastopami dažādā dziļumā. Lapveidīgie dzīvnieki ar olas formas ķermeni bija brīvi peldoši, piemēram, ģints Ventogyrus vai Rangea pārstāvji. Daļa lapveidīgo dzīvnieku dzīvoja kolonijās, kā, piemēram, Erniettomorpha klases pārstāvji. Lapveidīgo dzīvnieku fosilijas ir atrastas Kanādā, Namībijā un Krievijā. 

Lapveidīgo dzīvnieku nozīme

Lapveidīgo dzīvnieku nozīme nav zināma. Iespējams, pastāvējušas simbiotiskas attiecības starp lapveidīgajiem dzīvniekiem un aļģēm vai autotrofajiem mikroorganismiem.

Saistītie šķirkļi

  • daudzšūnu dzīvnieki
  • dzīvnieki
  • vendobionti

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Ediakara pariods (dzīvnieku, organismu izcelsme), udo.savalli.us tīmekļa vietne
  • Pasaules pirmie dzīvnieki, theconversation.com tīmekļa vietne
  • Rangeomorpha, ediacaran.org tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Hoyal Cuthill, J.F. and Han, J., ‘Cambrian petalonamid Stromatoveris phylogenetically links Ediacaran biota to later animals’, Paleontology, 2018, pp. 1–11.
  • Ivantsov, A.Yu. and Grazhdankin, D.V., ‘A New Representative of the Petalonamae from Upper Vendian of the Arkhangelsk Region’, Paleontological Journal, 31/1, 1997, pp. 1–16.
  • Ivantsov, A.Yu. and Zakrevskaya, M.A., ‘Symmetry of Vendobionta (Late Precambrian Metazoa)’, Paleontological Journal, 55/7, 2021, pp. 717–726.
  • Luzhnaya, E.A. and Ivantsov, A.Yu., ‘Skeletal Nets of the Ediacaran Fronds’, Paleontological Journal, 53/7, 2019, pp. 667–675.
  • Pflug, H.D., ‘Systematik der jung-präkambrischen Petalonamae Pflug 1970’, Paläontologische Zeitschrift, 46, 1972, S. 56–67.
  • Waggoner, B., ‘The Ediacaran Biotas in Space and Time’, Integrative and Comparative Biology, 43/1, 2003, pp. 104–113.

Ineta Salmane "Lapveidīgie dzīvnieki". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/243522-lapveid%C4%ABgie-dz%C4%ABvnieki (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/243522-lapveid%C4%ABgie-dz%C4%ABvnieki

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana