Vendobionti ir mūsdienās izmiruši jūras dzīvnieki, kas dzīvoja ediakara periodā. Virstips Vendobionta ir hipotētiska grupa, kurā apvienoti lapveidīgo dzīvnieku, trīsdaivaino dzīvnieku un pirmposmaino dzīvnieku tipi. Vendobiontus uzskata par pirmajiem daudzšūnu dzīvniekiem uz Zemes.

Vendobionti ir mūsdienās izmiruši agrīnie daudzšūnu dzīvnieki. Tie apdzīvojuši Zemi ediakara periodā pirms 635–542 miljoniem gadu un sastādīja lielu daļu no tā laika dzīvajiem organismiem, kas dzīvoja jūrās. Ilgu laiku vendobiontus uzskatīja par visu vēlāk radušos dzīvnieku sugu priekštečiem. Tomēr vendobiontu ķermeņa uzbūve atšķīrās no vēlākajiem dzīvniekiem, tie arī funkcionēja atšķirīgi. Vendobiontu vieta dzīvnieku valstī joprojām nav skaidra. Savulaik tos pieskaitīja pie medūzām (Medusozoa), adatādaiņiem (Echinodermata), sūkļiem (Porifera), sēnēm (Fungi) un ķērpjiem (Lichenes). Vendobionti tiek uzskatīti par mikroorganismu kolonijām, pārejas formu starp augiem un dzīvniekiem, pārejas formu starp vienšūņiem un dzīvniekiem, arī par jaunu, neatkarīgu dzīvnieku grupu. Daļa zinātnieku vendobiontus uzskata par atsevišķu dzīvo organismu valsti. Līdz šim veiktie pētījumi un pašreiz pastāvošais uzskats vendobiontus ļauj iedalīt dzīvnieku valstī.

Vecākās vendobiontu fosilijas atrastas aptuveni 600–560 miljonus gadu vecās nogulās Kanādā. Pirmie vendobionti bija lapveidīgie dzīvnieki, un tos uzskata par vecākajām sarežģītajām dzīvības formām. Lapveidīgo dzīvnieku fosilijas atrastas 635–516 miljonus gadu vecās nogulās. Šiem vendobiontiem bija bentisks dzīvesveids. Tie bija izplatīti visās jūrās, dominējošie no tiem bija Rangeomorpha pārstāvji. Pirmposmainie dzīvnieki bija sastopami pirms aptuveni 560–550 miljoniem gadu. Tie pārsvarā bija atrodami seklos tropiskajos ūdeņos. Trīsdaivainie dzīvnieki bija sastopami ediakara periodā pirms aptuveni 560 miljoniem gadu. Vendobiontu daudzveidības samazināšanās notika pirms aptuveni 548–543 miljoniem gadu. Uzskata, ka ediakara perioda beigās pirmposmainie un trīsdaivainie dzīvnieki bija izmiruši. Pēdējie vendobionti – lapveidīgie dzīvnieki – izmira kembrija perioda eksplozijas sākumā pirms aptuveni 540 miljoniem gadu. Nav atrastu liecību, ka citi organismi būtu apdraudējuši vendobiontus. Iespējams, tādēļ tie bijuši plaši izplatīti ediakara periodā. Vendobiontiem tad nebija nepieciešami īpaši aizsardzības mehānismi. Šis apstāklis padarīja tos par vieglu medījumu kembrija perioda jaunajām dzīvības formām un, iespējams, bija to izmiršanas cēlonis. 

Vendobiontu ķermenis bija salīdzinoši mīksts, bez skeleta vai bruņām. Tie bija dažus milimetrus līdz 1,5 metrus gari. Lielākie vendobiontu pārstāvji bija no ģints Dickinsonia (Sprigg, 1947) (Dipleurozoa, Dickinsoniidae). Vendobiontiem bija viens ķermeņa nodalījums (sincītijs), ko pildīja plazmoidālais šķidrums. Vairumam vendobiontu nebija mutes atveres vai gremošanas orgānu. Domājams, tie uzsūca barības vielas no apkārt esošā ūdens, līdzīgi kā sēnes vai baktērijas. Vendobiontiem raksturīgās daudzās plāksnītes, ieloces un posmi palielināja to ķermeņa virsmu un barības uzņemšanas iespējas. Uzskata, ka vairums vendobiontu nebija fotosintezējoši organismi. Iespējams, daži vendobionti barojās ar mikroorganismiem. Vendobiontiem nebija ekstremitāšu, daudziem bija sēdošs dzīvesveids, un tie bija nekustīgi. Uzskata, ka vairumam vendobiontu grupu nebija muskulatūras un nervu sistēmas. Vendobionti augot saglabāja nemainīgu ķermeņa formu un posmu skaitu neatkarīgi no sava izmēra. Atsevišķi posmi attīstības laikā varēja vairākkārt pārdalīties. Vendobionti vairojās bezdzimumiski. Līdz šim nav atrasti to dzimumorgāni vai dzimumšūnas. Uzskata, ka vendobiontiem nebija embrionālās attīstības stadijas.

Trīsdaivainajiem dzīvniekiem bija raksturīga trīsstarainā simetrija. To ķermenis bija puslodes vai diska formā, no kura centra atzarojās trīs staraini simetriskas daivas un/vai kanāli. Trīsdaivainie dzīvnieki bija filtrētāji, kas ar daivu un uz tām esošo skropstiņu palīdzību varēja virzīt ūdeni ar barības vielām uz diska centru un tur esošo ieplaku. Šo ieplaku uzskata par trīsdaivaino dzīvnieku mutes atveri. Pirmposmainajiem dzīvniekiem ķermenis bija iegareni ovāls, plakans un šķērseniski sadalīts metamēros. Tiem bija centrālā ķermeņa ass, kas ļauj tos uzskatīt par “gandrīz” divpusēji simetriskiem dzīvniekiem. Pirmposmaino dzīvnieku ķermenis bija sadalīts šķērsām izvietotos izomēros. Katrs izomērs aizņēma tikai pusi ķermeņa platuma. Izomēri bija sakārtoti mainīgā secībā gar ķermeņa centrālo asi. Viena ķermeņa puse nebija tiešs otras puses spoguļattēls. Pretējo pušu izomēri bija novirzīti attiecībā viens pret otru par pusi no izomēra platuma. Šādu simetriju sauc par novirzīto spoguļsimetriju (glide reflection symmetry). Tipa Proarticulata pārstāvjiem bija lēnas, slīdošas kustības, piemēram, sprigīnām Spriggina (Glaessner, 1958) (Cephalozoa, Sprigginidae) vai dikinsonijām. Lapveidīgajiem dzīvniekiem ķermenis bija augu lapu, spalvu, vārpstas vai olas formā. Lapveidīgo dzīvnieku ķermenim bija staraini simetriska uzbūve. Lapveida ķermenim varēja būt divas, trīs vai četras plātnes, bet olveida ķermenis varēja sastāvēt no trijiem vai sešiem sektoriem. Ar bumbuļveida vai diskveida piesūcekņiem līdzīgām struktūrām lapveidīgie dzīvnieki piestiprinājās pie substrāta. Ģints Yorgia (Ivantsov, 1999) (Proarticulata, Cephalozoa) pārstāvji, iespējams, ir pārejas forma starp Dickinsonia un Spriggina vendobiontiem. 

Vendobionti Vendobionta (Seilacher, 1992) [= Vendozoa (Seilacher, 1985)] ir hipotētiska grupa, un tās klasifikācija ir vispārīga. Vendobiontu iedalījums pēc Ivantsov, Zakrevskaya (2021):

Visi vendobionti bija jūras dzīvnieki ar bentisku dzīvesveidu. Tie bija sastopami dažādā dziļumā, kur apdzīvoja jūras gultni. Vendobiontu fosilijas atrastas visos pasaules kontinentos (tādās vietās kā Austrālija, Dienvidāfrika, Namībija, Apvienotā Karaliste, Grenlande, Indija un Krievija). Trīsdaivainie dzīvnieki bija piestiprinājušies pie jūras gultnes, tiem bija nekustīgs dzīvesveids. Pirmposmainajiem dzīvniekiem bija bentisks dzīvesveids, bet vismaz daļa sugu spēja lēnām pārvietoties. Lapveidīgajiem dzīvniekiem bija sēdošs vai peldošs dzīvesveids. 

Vendobiontu nozīme nav zināma. Šīs organismu grupas tālāka izpēte ir nozīmīga, lai izprastu dzīvības attīstības pirmsākumus uz Zemes, divpusējās simetrijas veidošanos un segmentētu dzīvnieku attīstību.