Vendobiontu ķermenis bija salīdzinoši mīksts, bez skeleta vai bruņām. Tie bija dažus milimetrus līdz 1,5 metrus gari. Lielākie vendobiontu pārstāvji bija no ģints Dickinsonia (Sprigg, 1947) (Dipleurozoa, Dickinsoniidae). Vendobiontiem bija viens ķermeņa nodalījums (sincītijs), ko pildīja plazmoidālais šķidrums. Vairumam vendobiontu nebija mutes atveres vai gremošanas orgānu. Domājams, tie uzsūca barības vielas no apkārt esošā ūdens, līdzīgi kā sēnes vai baktērijas. Vendobiontiem raksturīgās daudzās plāksnītes, ieloces un posmi palielināja to ķermeņa virsmu un barības uzņemšanas iespējas. Uzskata, ka vairums vendobiontu nebija fotosintezējoši organismi. Iespējams, daži vendobionti barojās ar mikroorganismiem. Vendobiontiem nebija ekstremitāšu, daudziem bija sēdošs dzīvesveids, un tie bija nekustīgi. Uzskata, ka vairumam vendobiontu grupu nebija muskulatūras un nervu sistēmas. Vendobionti augot saglabāja nemainīgu ķermeņa formu un posmu skaitu neatkarīgi no sava izmēra. Atsevišķi posmi attīstības laikā varēja vairākkārt pārdalīties. Vendobionti vairojās bezdzimumiski. Līdz šim nav atrasti to dzimumorgāni vai dzimumšūnas. Uzskata, ka vendobiontiem nebija embrionālās attīstības stadijas.
Trīsdaivainajiem dzīvniekiem bija raksturīga trīsstarainā simetrija. To ķermenis bija puslodes vai diska formā, no kura centra atzarojās trīs staraini simetriskas daivas un/vai kanāli. Trīsdaivainie dzīvnieki bija filtrētāji, kas ar daivu un uz tām esošo skropstiņu palīdzību varēja virzīt ūdeni ar barības vielām uz diska centru un tur esošo ieplaku. Šo ieplaku uzskata par trīsdaivaino dzīvnieku mutes atveri. Pirmposmainajiem dzīvniekiem ķermenis bija iegareni ovāls, plakans un šķērseniski sadalīts metamēros. Tiem bija centrālā ķermeņa ass, kas ļauj tos uzskatīt par “gandrīz” divpusēji simetriskiem dzīvniekiem. Pirmposmaino dzīvnieku ķermenis bija sadalīts šķērsām izvietotos izomēros. Katrs izomērs aizņēma tikai pusi ķermeņa platuma. Izomēri bija sakārtoti mainīgā secībā gar ķermeņa centrālo asi. Viena ķermeņa puse nebija tiešs otras puses spoguļattēls. Pretējo pušu izomēri bija novirzīti attiecībā viens pret otru par pusi no izomēra platuma. Šādu simetriju sauc par novirzīto spoguļsimetriju (glide reflection symmetry). Tipa Proarticulata pārstāvjiem bija lēnas, slīdošas kustības, piemēram, sprigīnām Spriggina (Glaessner, 1958) (Cephalozoa, Sprigginidae) vai dikinsonijām. Lapveidīgajiem dzīvniekiem ķermenis bija augu lapu, spalvu, vārpstas vai olas formā. Lapveidīgo dzīvnieku ķermenim bija staraini simetriska uzbūve. Lapveida ķermenim varēja būt divas, trīs vai četras plātnes, bet olveida ķermenis varēja sastāvēt no trijiem vai sešiem sektoriem. Ar bumbuļveida vai diskveida piesūcekņiem līdzīgām struktūrām lapveidīgie dzīvnieki piestiprinājās pie substrāta. Ģints Yorgia (Ivantsov, 1999) (Proarticulata, Cephalozoa) pārstāvji, iespējams, ir pārejas forma starp Dickinsonia un Spriggina vendobiontiem.