Lapveidīgie dzīvnieki ir mūsdienās izmiruši jūras dzīvnieki, kas dzīvoja ediakara periodā. Daudzas lapveidīgo dzīvnieku sugas morfoloģiski atgādināja augu lapas vai spalvas. Lapveidīgajiem dzīvniekiem bija raksturīga trīsstarainā simetrija.
Lapveidīgie dzīvnieki ir mūsdienās izmirušu organismu grupa. Senākās vendobiontu fosilijas pieder lapveidīgajiem dzīvniekiem. Tās atrastas aptuveni 635–516 miljonus gadu vecās nogulās. Šobrīd paleontologi lapveidīgos dzīvniekus uzskata par vecākajām sarežģītajām dzīvības formām uz Zemes. Sākotnēji zinātnieki lapveidīgos dzīvniekus pieskaitīja pie aļģēm (Algae) vai astoņstarainajiem koraļļiem (Octocorallia, Cnidaria). No lapveidīgajiem dzīvniekiem ediakara periodā aptuveni 10 miljonus gadu dominējošie bija Rangeomorpha pārstāvji. To senākās fosilijas atrastas 571 miljonu gadu vecās nogulās. Uzskata, ka pēdējie vendobionti – lapveidīgie dzīvnieki – izmira kembrija perioda eksplozijas sākumā pirms aptuveni 540 miljoniem gadu. Zinātnieki uzskata, ka suga Stromatoveris psygmoglena (Shu et al., 2006) (Rangeomorpha) varētu būt pārejas posms starp ediakara perioda un kembrija perioda dzīvniekiem. Lapveidīgo dzīvnieku mūsdienu morfoloģiskais analogs ir mīkstie koraļļi – jūras spalvas (Pennatularia, Octocorallia).
Lapveidīgo dzīvnieku ķermenim bija augu lapu, spalvu, vārpstas vai olas forma. Ķermenis bija mīksts un 1–40 cm garš, tam bija staraini simetriska uzbūve. To lapveida ķermenim varēja būt divas, trīs vai četras plātnes, bet olveida ķermenis sastāvēja no trijiem vai sešiem sektoriem. Daļai lapveidīgo dzīvnieku bija centrālā ķermeņa ass. Tā bija ar plānām sienām veidota un doba caurule. Lapveida ķermeni veidoja sazarotas cilindriskas un smalkas tīklveida struktūras. Ar bumbuļveida vai diskveida piesūcekņiem līdzīgām struktūrām lapveidīgie dzīvnieki piestiprinājās pie substrāta. Daļai pārstāvju šīs struktūras bija ar specifiskiem muskuļiem. Lapveidīgo dzīvnieku iekšējo skeletu veidoja ovālas formas olbaltumvielu membrānas. Lapveidīgo dzīvnieku ķermenis bija bilaterāls ar vienu asi un divām plātnēm vai trilaterāls ar vienu asi un trijām plātnēm. Plaši izplatītajiem Charnia ģints pārstāvjiem ķermeni veidoja zigzagveida centrālā ass un divas simetriski novietotas plātnes, kas sastāvēja no vārpstveida segmentiem. Šie segmenti vairākkārt šķērseniski dalījās daudzos mazākos segmentos. Dzimtas Rangeidae pārstāvjiem ķermeņa uzbūve pēc formas atgādināja papardes lapas. Ģints Ventogyrus pārstāvjiem bija olveida ķermenis un trīsšķautņaina centrālā ass. Trilaterāli bija Erniettomorpha pārstāvji. Tiem ķermeņa sienu veidoja nediferencētu caurulīšu slānis no cieta organiska materiāla. Šie lapveidīgie dzīvnieki bija nostiprinājušies jūras gultnes smiltīs; divi to vēdekļveida izaugumi bija izslieti uz augšu. Erniettomorpha zvanveida ķermeņa dobumā cirkulēja ūdens un barības vielas. Lapveidīgajiem dzīvniekiem nebija mutes, zarnu trakta un vairošanās orgānu. Zinātnieki uzskata, ka lapveidīgie dzīvnieki bija osmotrofi un barības vielas varēja uzņemt no apkārtējā ūdens ar visu ķermeņa virsmu. Iespējams, lapveidīgie dzīvnieki bija mikrofāgi vai bija saistīti ar simbiotiskajām aļģēm.
Lapveidīgo dzīvnieku tips Petalonamae (Pflug, 1972):
| Klase | Dzimta | Ģints |
| Rangeomorpha (Hofmann et al., 2008) | Avalofractus (Narbonne, Laflamme, Greentree, Trusler, 2009) | |
| Cephalonega (Fedonkin, 2019) | ||
| Fractofusus (Gehling, Narbonne, 2007) | ||
| Gigarimaneta (Taylor, Matthews, Nicholls, McIlroy, 2021) | ||
| Hapsidophyllas (Bamforth, Narbonne, 2009) | ||
| Karakhtia (Ivantsov et al., 2004) | ||
| Lossinia (Ivantsov, 2007) | ||
| Pambikalbae (Jenkins, Nedin, 2007) | ||
| Paravendia (Ivantsov, 2004) | ||
| Pectinifrons (Bamforth, Narbonne, Anderson, 2008) | ||
| Primocandelabrum (Hofmann, 2008) | ||
| Praecambridium (Glaessner, Wade, 1966) | ||
| Protonympha (Clarke, 1903) | ||
| Vinlandia (Brasier, Antcliffe, Liu, 2012) | ||
| Stromatoveris (Shu, Conway Morris, Han, 2006) | ||
| Vendia (Keller, 1969) | ||
| Parviscopa (Hofmann et al., 2008) | ||
| Pambikalbiidae (Jenkins, Nedin, 2007) | ||
| Rangeidae (Glaessner, 1979) | Rangea (Gürich, 1930) | |
| Sprigginidae (Ivantsov, 1999) | Spriggina (Glaessner, 1958) | |
| Marywadea (Glaessner, 1976) | ||
| Yorgiidae (Ivantsov, 2001) | Yorgia (Ivantsov, 1999) | |
| Charniidae (Glaessner, 1979) | Charnia (Ford, 1958) | |
| Beothukis (Brasier, Antcliffe, 2009) | ||
| Bomakellia (Fedonkin, 1990) | ||
| Bradgatia (Boynton, Ford, 1995) | ||
| Paracharnia (Sun Weiguo, 1986) | ||
| Erniettomorpha (Pflug, 1972) | Erytholus (Retallack, 2011) | |
| Mialsemia (Fedonkin, 1990) | ||
| Namalia (Germs, 1968) | ||
| Palaeoplatoda (Palij, Posti, Fedonkin, 1979) | ||
| Phyllozoon (Jenkins, Gehling, 1978) | ||
| Swartpuntia (Narbonne, Saylor, Grotzinger, 1997) | ||
| Valdainia (Velikanov, Fedonkin, 1983) | ||
| Ventogyrus (Ivantsov, Grazhdankin, 1997) | ||
| Erniettidae (Pflug, 1972) | Arumberia (Glaessner, Walter, 1975) | |
| Baikalina (Sokolov, 1972) | ||
| Ernietta (Pflug, 1966) | ||
| Mashania (Liu, 1981) | ||
| Nasepia (Germs, 1972) | ||
| Pteridiniidae (Richter, 1955) | Pteridinium (Gürich, 1933) | |
| Arboreomorpha (Erwin et al., 2011) | Arborea (Glaessner, Wade, 1966) | |
| Charniodiscus (Ford, 1958) | ||
| Khatyspytia (Fedonkin, 1985) | ||
| Spriggia (Southcott, 1958) | ||
| Vaizitsinia (Sokolov, Fedonkin, 1981) |
Lapveidīgie dzīvnieki bija plaši izplatīti jūru iemītnieki. Vairums no tiem bija nekustīgi piestiprinājušies pie jūras gultnes un bija sastopami dažādā dziļumā. Lapveidīgie dzīvnieki ar olas formas ķermeni bija brīvi peldoši, piemēram, ģints Ventogyrus vai Rangea pārstāvji. Daļa lapveidīgo dzīvnieku dzīvoja kolonijās, kā, piemēram, Erniettomorpha klases pārstāvji. Lapveidīgo dzīvnieku fosilijas ir atrastas Kanādā, Namībijā un Krievijā.
Lapveidīgo dzīvnieku nozīme nav zināma. Iespējams, pastāvējušas simbiotiskas attiecības starp lapveidīgajiem dzīvniekiem un aļģēm vai autotrofajiem mikroorganismiem.
Ineta Salmane "Lapveidīgie dzīvnieki". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/243522-lapveid%C4%ABgie-dz%C4%ABvnieki (skatīts 26.09.2025)