Ragainais dūkuris ir neliels dūkurveidīgo putnu kārtas ūdensputns. Ligzdo gan Eirāzijā – no Eiropas ziemeļu daļas līdz Krievijas austrumiem –, gan Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Gājputns. Eiropas populācija pārziemo jūras piekrastē Eiropas rietumu un dienvidu daļā, bet nelielā skaitā ziemo arī Latvijas piekrastē. Latvijā ligzdo 0–3 pāri, caurceļojošo putnu skaits ir lielāks, tomēr neliels. Latvijā ligzdojošā populācija sarūk. Ligzdo seklos, aizaugušos ezeros un dīķos. Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem un sīkām zivtiņām.

1758. gadā Karls Linnejs (Carl Linnaeus) sugai deva nosaukumu Colymbus auritus, taču mūsdienās tās zinātniskais nosaukums ir Podiceps auritus. Podiceps ir cēlies no latīņu valodas vārdiem podex (‘dibens’) un pes (‘kājas’), kas norāda uz putna kāju atrašanos tālu ķermeņa aizmugurē. Savukārt auritus nozīmē ‘ausainais’.

Sugai tiek izdalītas divas pasugas – Podiceps auritus auritus, kas apdzīvo Eirāziju, un Podiceps auritus cornutus, kas dzīvo Ziemeļamerikā.

Ķermeņa garums 31–38 cm, svars – 300–470 g. Ragainais dūkuris ir neliels ūdensputns. Abu dzimumu putni ir līdzīgi. Vasarā apspalvojums tumšs, galva melna, kakls sarkanbrūns. Galvas sānos ir pagarinātu oranžu spalvu pušķi. Pēcriesta tērps pelēcīgs, galvas virsa melna, vaigi balti. Nav oranžo pušķu galvas sānos.

Balss riestojot ir spiedzīgs, pulsējošs trellis.

Ragainais dūkuris ir gājputns, Latvijā sastopams no aprīļa vidus līdz novembra vidum. Retumis arī pārziemo Latvijā – jūrā. Pārziemo jūras piekrastē Eiropas rietumu un dienvidu daļā.

Ligzdošanas laikā apdzīvo seklus, aizaugušus ezerus un dīķus.

Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem un sīkām zivtiņām.

Ligzdu būvē abi pāra putni, un tā tiek papildināta arī olu dēšanas laikā. Ligzda ir peldošs ūdensaugu krāvums, ko iebūvē starp ūdensaugu stublājiem.

Olas ir baltas. To izmērs vidēji ir 50,6x34,99 mm. Latvijā dējumā 3–8 olas. Gadā viens perējums. Perē abi vecāki. Perēšanas ilgums ir 22–25 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Nereti mazuļi tup vecākiem uz muguras.

Ligzdošanas areāls sniedzas no Eiropas ziemeļu daļas līdz Krievijas austrumiem (pasuga Podiceps auritus auritus), arī Ziemeļamerikas ziemeļu daļā (Podiceps auritus cornutus). Ziemo Ziemeļamerikas, Eiropas un Japānas piekrastē. Pasaules populācija sarūk.

Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība kopumā nav būtiski mainījusies, bet areāls ir sašaurinājies dienvidos un paplašinājies ziemeļu daļā. Eiropas populācija samazinās.

Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2013.–2017. gadu samazinājusies. Latvijā ligzdojošā populācija tiek vērtēta kā 0–3 pārus liela. Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija samazinājusies. Arī Latviju caurceļojošo ragaino dūkuru skaits ir neliels, taču tas ir lielāks nekā ligzdojošo putnu skaits.

Suga atzīta par pasaulē apdraudētu, bet Eiropas līmenī tā klasificēta kā gandrīz apdraudēta. Gan populācijas lejupslīdes, gan nelielās atlikušās populācijas dēļ Latvijā suga ir kritiski apdraudēta. Latvijā draudi nav pētīti, bet zināms, ka Eiropā kopumā galvenie draudi ir traucējums, mežsaimniecība ligzdošanas vietu apkārtnē (piemēram, apmežošana, kas ietekmē hidroloģisko režīmu), ūdens līmeņa svārstības un varavīksnes foreļu (Salmo gairdneri) audzēšana ezeros, kas rada konkurenci par ūdens bezmugurkaulniekiem. Bieži ragainie dūkuri iet bojā zvejnieku tīklos. Suga ir arī īpaši jutīga pret naftas piesārņojumu jūrā ziemas laikā.

Ragainais dūkuris iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā, kas nozīmē, ka šai sugai jānodrošina īpaši dzīvotnes aizsardzības pasākumi.

Suga iekļauta arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.